Latvijas Universit?te
Fizikas un matem?tikas fakult?te
Datorzin?t?u noda?a
Atmi?a, t?s att?st??ana
refer?ts
Darba autors: xxx
DatZ B 97029, 2DZ3
-1999-
Saturs
TOC \* MERGEFORMAT Atmi?as mode?i PAGEREF _Toc470591468 \h 3
1. Vair?katmi?u modelis PAGEREF _Toc470591469 \h 3
2. Apstr?des l?me?u (levels-of-processing) modelis PAGEREF
_Toc470591470 \h 3
3. Semantisko t?klu modelis PAGEREF _Toc470591471 \h 3
Atmi?as strukt?ra un funkcijas PAGEREF _Toc470591472 \h 4
?stermi?a atmi?a PAGEREF _Toc470591473 \h 4
Ilgtermi?a atmi?a PAGEREF _Toc470591474 \h 5
Aizmir?ana PAGEREF _Toc470591475 \h 7
Aizmir?anas l?kne. PAGEREF _Toc470591476 \h 7
Iegaum?t un atcer?ties PAGEREF _Toc470591477 \h 8
Izmantot? literat?ra PAGEREF _Toc470591478 \h 10
Atmi?as mode?i
Pamat? darbu ar atmi?u var iedal?t tr?s f?z?s:
kod??ana – saglab??ana – aktualiz??ana
Tom?r nav vienota viedok?a par katra atsevi??? procesa norisi. T? viet?
apl?ko da??dus atmi?as mode?us.
1. Vair?katmi?u modelis
Waugh un Norman (1965) atmi?u iedala prim?raj? un sekund?raj?. Ien?ko??
inform?cija nok??st prim?raj? atmi??, kur? vienlaic?gi var glab?ties 5-9
objekti (items). Regul?ras atk?rto?anas rezult?t? objekti no prim?r?s
atmi?as nok??st sekund?raj?, kas nodro?ina ilgsto?u uzglab??anu. ?aj?
gad?jum? turpm?ka atk?rto?ana vairs nav nepiecie?ama.
Atkinson un Shiffrin (1965, 1968, 1971) ?? dal?juma apz?m??anai lieto
terminus “?stermi?a atmi?a” (?TA) un “ilgtermi?a atmi?a” (ITA).
?stermi?a atmi?? inform?cija glab?jas aptuveni 30 sekundes, ilgtermi?a
atmi?? t? p?riet atk?rtojot. Min?tie autori papildin?ja ar? saj?tu
atmi?as koncepciju. Inform?cija saj?tu atmi?? tiek uzglab?ta pavisam ?su
br?di – vizu?l? (Ikon) 0,5 sekundes, audit?v? (Echo) da?as sekundes
(Sperling, 1963). Ja ?ai inform?cijai piev?r? uzman?bu, t? tiek pak?auta
apstr?dei ?stermi?a atmi??.
Cowan (1988) uzskata, ka ?TA un ITA veido vienotu veselu, no k? ?TA ir
akt?v? da?a.
2. Apstr?des l?me?u (levels-of-processing) modelis
Craik un Tulving (1975) p?t?ja v?rdu atcer??an?s atkar?bu no to
uztver?anas un apstr?des veida – izskats, skan?jums, semantisk? j?ga. Ar
katru n?ko?o l?meni atcer??an?s varb?t?ba pieauga. Piem?ram, tie
eksperimenta dal?bnieki, kuriem lika nov?rt?t teksta saturu, uzr?d?ja
lab?kus rezult?tus nek? tie, kuriem ?aj? pa?? tekst? lika saskait?t “a”
burtus.
Walker un Jones (1983) ?o konceptu papildin?ja ar elabor?cijas j?dzienu.
Ar to saprot apzin?tu abstrakciju mekl??anu inform?cijas reprezent?cijai
atmi??. Elabor?cija nodro?ina efekt?v?ku atmi?as izmato?anu.
3. Semantisko t?klu modelis
Daudzi autori ir izstr?d?ju?i mode?us iesp?jamajai atmi?as
organiz?cijai, m??inot izskaidrot piek?uvi inform?cijai. Hierarhijas,
kuru j?dzienu kompleksums pieaug virzien? uz virsotni (Collin un
Quillian), matricas (Broadbent) un kategorijas, p?c kur?m tiek sa??iroti
objekti (Smith).
Turpm?k p?rsvar? tiks apl?kots vair?katmi?u modelis.
Atmi?as strukt?ra un funkcijas
P?tot atmi?u, izdala tr?s t?s sast?vda?as – saj?tu, ?stermi?a un
ilgtermi?a atmi?u, no kur?m b?tisk?k?s ir p?d?j?s divas.
INCLUDEPICTURE \d “ATA1.gif”
1. z?m?jums. Atmi?a.
?stermi?a atmi?a
?stermi?a atmi?? vienlaic?gi iesp?jams glab?t apm?ram septi?us objektus.
Lai gan tas ir atkar?gs no konkr?t? indiv?da, novirze parasti
nep?rsniedz p?ris objektus. Tas noz?m?, ka patva??gu 5 ciparu virkni,
piem?ram,
2 7 6 4 9
m?s sp?jam piln?b? patur?t atmi??, turpret? virkni, kas sast?v no 15
cipariem, piem?ram,
2 7 6 5 8 3 7 5 8 4 3 6 6 7 5
tikai fragment?ri.
Inform?cijas uzglab??anas laiks vienreiz?jas iegaum??anas gad?jum?
nep?rsniedz da?as sekundes. Lai to palielin?tu, nepiecie?ama
atk?rto?ana. Visviegl?k tas ir verb?las inform?cijas gad?jum?, nedaudz
gr?t?k – ar citiem inform?cijas veidiem. ?stermi?a atmi?a darbojas p?c
rindas principa – t.i., ja jaunajam objektam pietr?kst vietas, tas
p?rkl?j objektu, kur? visilg?k jau atradies atmi??.
Pa?i objekti var b?t ar? daudz sare???t?ki nek? iepriek??j? piem?r?
izmantotie. Galvenais nosac?jums – katram objektam j?atbilst semantiskai
vien?bai, ko iesp?jams identific?t ar ilgtermi?a atmi?as pal?dz?bu. K?
piem?ru var min?t v?rdus. Virkni no 5 patva??gi izv?l?tiem paz?stamiem
v?rdiem iegaum?t ir tikpat viegli k? 5 ciparus vai 5 burtus, kaut gan
burtu kopskaits ?aj? virkn? var iev?rojami p?rsniegt 7. 15 v?rdu
gad?jum? m??in?jums lemts neveiksmei, t?pat k? ar 15 cipariem, piem?ram:
m?s eksperiments sp?t pier?d?ties m?nus ?stermi?a septi?i gaita atmi?a
vienlaic?gi divi uzglab?t plus ka objekti
Turpret?, ja v?rdi ir savstarp?ji saist?ti, tos patur?t atmi?? nesag?d?
?pa?as gr?t?bas, piem?ram,
Eksperimentu gait? pier?d?jies, ka m?su ?stermi?a atmi?a vienlaic?gi
sp?j uzglab?t septi?us plus m?nus divus objektus.
Ar? ?aj? gad?jum? v?rdu skaits iev?rojami p?rsniedz devi?us, ta?u
k??das, atgrie?ot inform?ciju, diez vai b?s noz?m?gas. Tas r?da, ka
inform?ciju iesp?jams saist?t v?l augst?kos l?me?os nek? burti vai
v?rdi, un, prasm?gi to izmantojot, ?stermi?a atmi?as apjomu var
iev?rojami palielin?t.
?o t?zi apstiprina apstiprina eksperiments, ko 1965. gad? veica DeGroot.
Eksperimenta dal?bniekiem vajadz?ja p?c ?stermi?a atmi?as atjaunot ?aha
poz?cijas. K? jau bija sagaid?ms, labi ?ahisti pie??va maz k??du, bet
ies?c?ji pareizi novietoja tikai da?as fig?ras. Eksperimenta otraj? da??
fig?ras uz ?aha galdi?iem tika izvietotas patva??gi. ?oreiz labo
sp?l?t?ju rezult?ti nokrit?s l?dz ies?c?ju l?menim, turpret? p?d?jo
rezult?ti praktiski neat???r?s no iepriek??j? eksperiment? uzr?d?tajiem.
No t? var secin?t, ka specifisku probl?mu abstrakcijas un paraugi, kas
glab?jas ilgtermi?a atmi??, var b?tiski ietekm?t darbu ar ?stermi?a
atmi?u. ?aha gad?jum? t?s ir savstarp?ji saist?tas fig?ru kombin?cijas.
??du paraugu atpaz??ana palielina pieejamo faktu apjomu, k? rezult?t?
daudzus uzdevumus iesp?jams paveikt ?tr?k.
Katrai saj?tu sist?mai ir sava ?stermi?a atmi?a. L?dz ?im izdal?tas un
izp?t?tas runas/dzirdes un vizu?l? ?TA, ta?u nav izsl?gta ar?
o?as/gar?as un taustes ?TA eksistence.
Inform?cija, kas izteikta ar valodas pal?dz?bu, nok??st fonolo?iskaj?
?TA, turkl?t t? var b?t gan vizu?la (rakstveida), gan audit?va
(mutiska). Vizu?laj? ?TA nok??st p?r?j? vizu?l? inform?cija. T?p?c, lai
pan?ktu optim?lu iegaum??anu, ieteicams kombin?t tekstu?lu un grafisku
att?lojumu. J?iev?ro, ka vizu?l? inform?cija parasti ir neprec?z?ka un
to ieteicams dubl?t ar valodas l?dzek?iem.
Ilgtermi?a atmi?a
Ja ?stermi?a atmi?as saist?ta ar akt?vaj?m nervu ??n?m (smadze?u
darb?-ba), tad ilgtermi?a atmi?as saturs glab?jas k? saites starp
neironiem (smadze?u strukt?ra).
No t? izriet divas b?tisk?k?s ITA ?pa??bas – neierobe?ots inform?cijas
uzglab??anas ilgums un gandr?z neierobe?ots apjoms. V?l j?min lielais
laika pat?ri??, kam?r inform?cija tiek p?rv?rsta smadze?u strukt?r?. Tas
pieaug, atkar?b? no inform?cijas uzglab??anas ilguma.
Ilgtermi?a atmi?a nodro?ina sekojo?as funkcijas: objektu atpaz??anu un
to saist?bu ar laiku, vietu un citiem objektiem.
Lai taup?tu vietu, inform?cija tiek glab?ta maksim?li abstrakt? veid?,
t?d?? p?c reprezent?cijas atmi?? ne vienm?r var restaur?t t?s s?kotn?jo
formu. Atmi?? jau eso?as abstrakcijas atvieglo reprezent?ciju, t?p?c
liela noz?me ir
2. z?m?jums.
Nervi.
atbilsto?o pamatj?dzienu apguvei un to sasaistei ar sekojo?ajiem
faktiem.
Godden un Baddelay 1975. gad? p?t?ja apk?rtnes mai?as ietekmi uz atmi?u.
Div?m nir?ju grup?m vajadz?ja iegaum?t sarakstu ar v?rdiem, vieni to
dar?ja pludmal?, otri – j?r?. Ab?m grup?m pan?kumi bija l?dz?gi. Ta?u,
kad grupas apmain?ja viet?m, iegaum?to v?rdu skaits saruka par 40%. ?is
efekts izskaidrojams ar to, ka, lai nostiprin?tu inform?ciju atmi??,
tiek izmantotas asoci?cijas, kur?s neapzin?ti tiek lietoti apk?rtnes
elementi. Ja br?d?, kad j?atgrie? inform?cija, ?ie elementi nav
pieejami, atcer??an?s ir apgr?tin?ta. Tas attiecas ar? uz situ?cijas
kontekstu k? t?du. No t? izriet, ka apm?c?bai b?tu j?notiek apst?k?os,
kas tuvin?ti pielietojumam. Piem?ram, universit?t?m tipisk? apm?c?ba
auditorij?s uzskat?ma par apgr?tin?tu, ja vien par m?r?i neuzskata
eks?mena k?rto?anu taj? pa?? telp?.
Izskaidrot atmi?as darb?bu m??in?ts jau sen. T? rezult?t? radies ne
mazums “d?vainu” teoriju. T?, piem?ram, 50-tajos un 60-tajos tika
mekl?tas “atmi?as molekulas”. ??s teorijas piekrit?ji uzskat?ja, ka
atmi?a smadzen?s eksist? da??du olbaltumvielu veid?. 70-tajos gados
aktu?la bija “vecm?mi?as ??nas” teorija. Atsevi??as atmi?as, piem?ram,
par savu vecm?mi?u, glab?jas vien? vien?g? nervu ??n?. Tom?r ?? ideja
dr?z vien tika atsp?kota. T? k? nervu ??nas past?v?gi atmirst, visu
laiku vajadz?tu zust atmi??m par atsevi???m person?m, objektiem,
notikumiem utt., kas ac?mredzami neatbilst paties?bai.
?obr?d ir noskaidrots, ka atmi?as glab?jas nervu ??n?s un to
savstarp?j?s sait?s. M?su smadzen?s ir aptuveni 100 miljardi nervu ??nu,
un katra no t?m var b?t savienota ar 10000 cit?m. Princip? smadzenes ir
kabe?t?kls vair?ku simtu t?ksto?u kilometru garum?, pa kuru pl?st
str?va. T? var gan aktiviz?t, gan aiztur?t nervu ??nu. Aktiviz?cijas
gad?jum? sign?ls tiek nos?t?ts t?l?k kaimi?iem.
Kas tad notiek br?d?, kad m?s atceramies savu vecm?mi?u? Fiks?tai sejai
atmi?? atbilst noteikta nervu ??nu kombin?cija, kuras tiek reiz?
aktiviz?tas. To elektrisk?s aktivit?tes rezult?t? smadzen?s rodas
modelis, kas reprezent? vecm?mi?u.
Kas nosaka, cik ilgi ?is modelis b?s pieejams? P?c zin?tnieku dom?m
atmi?u notur?bu nosaka divi faktori: reprezent?cij? iesaist?to ?unu
skaits un t?s savienojo?o sai?u stabilit?te. Jo vair?k ??nu, jo stipr?ks
sign?ls. Jo bie??k k?da no atmi??m tiek izsaukta, jo stabil?kas k??st
saites.
Atmi?as darb?b? v?rojama darba dal??ana. Piem?ram, k? atmi?? tiek
att?lots z?mulis? Inform?cija par kr?su, formu un funkcij?m glab?jas
da??d?s smadze?u viet?s, atkar?b? no saj?tu org?na, ar kuru var
identific?t atbilsto?o ?pa??bu. Vajadz?bas gad?jum? no t?m vien? mirkl?
atkal var izveidot vienotu modeli. Jaut?jums par to, k? tiek noteikta
?pa?ibas pieder?ba objektam, joproj?m ir atkl?ts. Eksist? hipot?ze, p?c
kuras par identifikatoru uzskat?ma nervu ??nu aktiviz?cijas frekvence.
Piem?ram, nervu ??nas, kur?s glab?jas inform?cija par z?muli,
aktiviz?jas 50 reizes sekund?, bet t?s, kur?s par pap?ru, tikai 30.
Aizmir?ana
To, kas notiek smadzen?s, kad m?s aizmirstam inform?ciju, m??ina
izskaidrot divas teorijas:
atmi?as laika gait? izgaist;
jaun?ki iespaidi piln?b? vai da??ji p?rkl?j vec?kos, t?d?j?di sare???jot
piek?uvi.
Ja, saska?? ar pirmo teoriju, atmi??m b?tu j?paz?d, tad aizmir?ana
notiktu proporcion?li pag?ju?ajam laikam. Tas l?dz ?im nav
apstiprin?jies.
K?ds holandie?u p?tnieks veica ??du eksperimentu: se?us gadus vi??
veidoja kartot?ku, kur? pierakst?ja visus savus iespaidus. P?c tam tika
p?rbaud?tas vi?a atmi?as par katru atsevi??u dienu. Reiz?m vi?am bija
nepiecie?ams pal?dz?t, piem?ram, pateikt, ar ko vi?? konkr?taj? dien? ir
sarun?jies, toties p?c tam vi?? sam?r? prec?zi sp?ja atst?st?t sarunas
saturu. T?d?j?di zin?tnieks atcer?j?s katru dienu pag?ju?o se?u gadu
laik?. Atmi?u zudums netika nov?rots.
Galvenais atmi?u zuduma iemesls ir stress. Cilv?kam, kuram regul?ri
n?kas uz?emt p?r?k daudz inform?cijas, ir liel?kas izredzes kaut ko
aizmirst. Papildus ?im eksist? ar? fiziolo?isks aspekts. P?rm?r?ga
stresa hormona kortizola koncentr?cija kait?gi iedarbojas uz nervu
??n?m. Par t? produkciju atbild Hypothalamus. Briesmu gad?jum? kortizols
sagatavo ?ermeni c??ai vai b?g?anai. Kol?dz hormons sasniedz
Hypothalamus, t? produkcija tiek p?rtraukta. Ja ?? dab?g? kontrole
nedarbojas, k? tas, piem?ram, ir cilv?kiem, kuri slimo ar depresiju,
tiek nodar?ts kait?jums smadzen?m, tai skait? ar? atmi?ai. Ja depresiju
izdodas nov?rst, smadze?u darb?ba atjaunojas iepriek??j? l?men?.
Ebbinghaus aizmir?anas l?kne
Neraugoties uz savu cien?jamo vecumu (1885), aizmir?anas l?kne
diezgan prec?zi apraksta probl?mu, kas saist?ta ar jaunas inform?cijas
apg??anu. Jau p?c 30 min?t?m atmi?? no t?s b?s palikusi tikai puse.
Lai gan turpin?jum? l?kne k??st l?zen?ka, vid?ji no jaunapg?t?s
vielas atmi?? paliek tikai piekt? da?a. T? k? nav iesp?jams iepriek?
noteikt, kas ?aj? da?? ietilps, j?samierin?s ar zaud?jumiem un j?m??ina
tos kompens?t ar atbilsto??m iegaum??anas strat??ij?m.
No t?m visbie??k lietot? ir m?c??an?s nevis l?dz br?dim, kad viela
ir apg?ta, bet gan atk?rto?ana n-t?s reizes p?c k?rtas. Jau 19. gadsimta
literat?r? nor?d?ta ??das r?c?bas bezj?dz?ba.
Ebbinghaus eksperiment?li konstant?ja, ka gan tie, kuri m?c?s l?dz
apg??anai, gan tie, kuri atk?rto, n?ko?aj? dien? zina tikpat daudz
(prec?z?k – tikpat maz). Atk?rto?ana, kas seko uzreiz p?c m?c?bu f?zes,
situ?ciju neuzlabo.
Tom?r risin?jums ir tie?i atk?rto?an?. Ta?u pie t?s j??eras tikai
p?c zin?ma laika. Kol?dz zin??anu l?menis sasniedz 100%, atk?rto?anu
p?rtrauc … lai pie t?s atgrieztos p?c divreiz ilg?ka laika. ?aj? zi??
paz?stam?k? ir t.s. 5-10-20 programma. P?c m?c?bu vielas apg??anas b?tu
j?iev?ro tr?s p?rtraukumi pirms s?kt atk?rtot – 5, 10 un 20 min??u
garum?. Protams, interv?lu garumu var main?t, saglab?jot proporciju,
atkar?b? no apg?stam? priek?meta. Vienu m?nesi atv?l?t m?c?b?m 10
min?tes dien? dod nesal?dzin?mi vair?k nek? vienreiz m?nes? m?c?ties 5
stundas no vietas. 3. z?m?jums.
Aizmir?anas l?kne.
Aizmir?ana ir dabisks process. T? ir saist?ta ar m?su smadze?u darb?bas
veidu. Aizmir?anu izraisa:
stress. Visbie??k sastopamais c?lonis, ta?u no t? ir iesp?jams
izvair?ties.
vecums. Da?a atmi?as vecum? pasliktin?s, un to nov?rst nav iesp?jams.
narkotikas, medikamenti, alkohols. Ja smadzenes nav tiku?as pak?autas
gadiem ilgai iedarb?bai, p?rtraucot ?o vielu lieto?anu, atmi?ai ir labas
izredzes uzlaboties. Kan?die?u zin?tnieki pier?d?ju?i, ka alkohols
“dz??” tie?i pirms lieto?anas sa?emto inform?ciju.
??anas paradumi, sevi??i nepietiekams uzturs.
depresijas. Ietekme l?dz?ga k? stresam.
nervozit?te.
Iegaum?t un atcer?ties
Sekojo?? iegaum??anas strat??ija dota Andreas Jorde redakcij?. T?s
izkl?st? vi?? lietojis ??dus terminus:
PRIVATE Termins Apz?m?jums Inform?cijas glab??anas ilgums
Ultra?stremi?a atmi?a U?TA 20 sekundes
?stermi?a atmi?a ?TA 30 min?tes
Ilgtermi?a atmi?a ITA Neierobe?ots, ta?u var zust pieeja
Lai inform?ciju m?r?tiec?gi novietotu ITA, ?si pirms aizmir?anas t?
ir apzin?ti j?atceras. Lai nezaud?tu pieeju ITA saglab?tajai
inform?cijai, t? regul?ri j?atk?rto, pak?peniski palielinot interv?lus.
Ieteicamais variants – 1 diena, 2 dienas, 4 dienas, 8 dienas, 16 dienas,
atk?rto?anas beigas.
Dzejo?u iegaum??ana
Izlasiet divas rindi?as un t?l?t t?s bals? atk?rtojiet no galvas
(deklam?jot ieteicams skat?ties uz aug?u). T?s tagad atrodas U?TA.
Izlasiet un atk?rtojiet v?l divas “divrindes”. Ja tas aiz?em vair?k par
20 sekund?m, samaziniet teksta apjomu. Atk?rtojiet visas 6 rindi?as. T?s
tagad atrodas ?TA.
Iegaum?jiet v?l 4-5 ??das “se?rindes”. Tas aiz?ems aptuveni 8 min?tes.
Seko 5-10 min??u p?rtraukums, lai atcer??an?s neb?tu p?r?k viegla.
Atk?rtojiet visas 30 rindi?as. T?s tagad atrodas ITA.
N?ko?o atk?rto?anu ieteicams veikt p?c da??m stund?m, vislab?k pirms
gul?tie?anas. Ar? turpm?kaj?s dien?s v?lams p?ris reizes atk?rtot
iegaum?to.
Sve?valodas v?rdu iegaum??ana
Jaunos v?rdus ieteicams sadal?t blokos pa 4 l?dz 6 v?rdi katr?. Ja
vien? pieg?jien? cen?as apstr?d?t vair?k v?rdu, pirmie parasti tiek
aizmirsti. Izlasa, atk?rto, turpina ar n?ko?o bloku. Sistem?tiski
str?d?jot, ??d? veid? ?TA var ielas?t 25 v?rdus 5 min?t?s.
P?rbaude uzreiz p?c visu v?rdu iegaum??anas nedod v?lamo rezult?tu.
Ieteicams 10 min??u p?rtraukums, p?c kura visu atk?rto. Tagad v?rdi
atrodas ITA.
M?c?bu kartot?ka
Kartot?kas kastei ir 5 nodal?jumi, katrs n?ko?ais divreiz liel?ks
par iepriek??jo, pirmais ir vismaz?kais, piem?ram, 1-2-4-8-16.
Karti?as vien? pus? raksta jaut?jumu, otr? – atbildi. Ieteicams
atv?l?t vietu ar? apstr?des datumiem. Ar karti?as aizpild??anu parasti
pietiek, lai to atcer?tos ar? n?ko?aj? dien?.
Jaunu karti?u ievieto pirmaj? nodal?jum? un apstr?d? n?kamaj? dien?.
Atz?m? apstr?des datumu, izlasa jaut?jumu, atbild, sal?dzina atbildi. Ja
atbild?ts pareizi, karti?u p?rvieto uz otr? nodal?juma beig?m. Ja
atbild?ts nepareizi, karti?u p?rvieto uz pirm? nodal?juma beig?m.
P?riet pie otr? nodal?juma. Apstr?d? t?s karti?as, kuras nav aiztiktas
vismaz 3 dienas. Ja atbild?ts pareizi, karti?u p?rvieto uz tre??
nodal?juma beig?m. Ja atbild?ts nepareizi, karti?u p?rvieto uz pirm?
nodal?juma beig?m.
P?riet pie tre?? nodal?juma. Apstr?d? t?s karti?as, kuras nav aiztiktas
vismaz 6 dienas. Ja atbild?ts pareizi, karti?u p?rvieto uz ceturt?
nodal?juma beig?m. Ja atbild?ts nepareizi, karti?u p?rvieto uz pirm?
nodal?juma beig?m.
L?dz?gi apstr?d? atliku?os nodal?jumus. Ja uz jaut?jumu atbild?ts
pareizi, karti?a nok??st n?kamaj? nodal?jum? (no piekt? nodal?juma t?
tiek iz?emta no kartot?kas), ja ne – karti?a nok??st pirmaj? nodal?jum?.
?? metode nodro?ina gadiem ilgu pieeju ITA saglab?tajai inform?cijai.
4.z?m?jums. M?c?bu kartot?ka.
Izmantot? literat?ra
Stangl W. Werner Stangls Arbeitsblaetter:
Struktur und Funktion des Gedaechtnisses;
Das Vergessen;
Lernen und Gedaechtnis;
Gedaechtnistraining, Gedaechtnishilfen, Gedaechtnistricks.
HYPERLINK
“http://paedpsych.jk.uni-linz.ac.at/INTERNET/ARBEITSBLAETTERORD/Arbeitsb
laetter.html”
http://paedpsych.jk.uni-linz.ac.at/INTERNET/ARBEITSBLAETTERORD/Arbeitsbl
aetter.html
Jorde A. Methode des zeitgesteuerten Auswendiglernens
HYPERLINK
“http://paedpsych.jk.uni-linz.ac.at/INTERNET/ARBEITSBLAETTERORD/LERNTECH
NIKORD/Auswendiglernen.html”
http://paedpsych.jk.uni-linz.ac.at/INTERNET/ARBEITSBLAETTERORD/LERNTECHN
IKORD/Auswendiglernen.html
Klein K-M. Das Kurzzeitgedaechtnis
HYPERLINK
“http://www.psychologie.uni-bonn.de/allgm/projekte/dfg_arb/kzg.htm”
http://www.psychologie.uni-bonn.de/allgm/projekte/dfg_arb/kzg.htm
Bredenkamp J., Klein K-M. Strategien und Arbeitsgedaechtnis eines
Rechenkuenstlers
HYPERLINK
“http://www.psychologie.uni-bonn.de/allgm/projekte/DFG_arb/rechenk.htm”
http://www.psychologie.uni-bonn.de/allgm/projekte/DFG_arb/rechenk.htm
PAGE 1
PAGE 10
Нашли опечатку? Выделите и нажмите CTRL+Enter
