Античная литература

Latvijas Universitate

Bibliotcku zinatnes un informacijas fakultate

Antika literatura

Konspekti

Antika literatura

nepilna laika

1.kurss

studente

Elita Legzdioa

Riga/1999.gads

Sengrieiu literaturas periodizacija

(9.-18. gs.p.m.c. (m.c. 3.; 4.gs.)

1. Arhaiskais periods

(9.-7.gs.p.m.c.) Eposs

(Varooeposs) Homcrs “Iliada”, “Odiseja”

Didaktiskais eposs Hcsiods “Darbi un dienas”, “Teogonija”

Fabula Ezops

2. Klasiskais periods

(7.-4.gs.p.m.c.) Lirika

(elciija un jambi) Kallins

Tirtajs

Mimnerms

Arhilohs }7.gs.p.m.c.

Solons

Teognids }6.gs.p.m.c.

Melika Alkajs

Sapfo

Anakrionts “Man apmulst prats”, “Zilookaurokturis”

“Jau mcness ir zudis skatam”

“Steidzies puiscn…”

Koru lirika Pindars Pitiska Epinikija Etnas Hieronam

Traicdija Eshils

(545.-456.g.p.m.c.) “Sasaistitais”, “Prometejs”, “Oresteja”,
“Agamemnons”

Horeforas – ziedotajs

Eimenidas – lebvcligas.

Sofokls

(496.-406.g.p.m.c.) “Antigone”, “Valdnieks Edips”

Eiripids

(484.-406.g.p.m.c.) “Mcdijas”, “Hipolits”, “Trojietes”, “Helena”,
“Orests”, “Elektra”, “Ifigcnija Aulida”, “Bakhantes”

Komcdija

1) Vecatiska Aristofans

(450.-384.g.p.m.c.) “Jatnieki”, “Makooi”, “”Lapsenes”, “Miers”, “Putni”,
“Vardes”, “Bagatiba”, “Aistrate”, “Sievietes tautas sapulcc”, “Sievietes
Tesmoforiju svctkos”

Atiskais posms

(5. – 4. gs.p.m.c.) Vcsturiska proza Herodots

(484.-424.g.p.m.c.)

Tukidids

(460.-400.g.p.m.c.) “Vcsture” 8 gramatas

Ksenofonts

(430.-355.g.p.m.c.) “Grieiijas vcsture”

Retoriska proza Lizijs

(459.-380.g.p.m.c.) “Runa pret Eratostenu”

Demostens

(384.-322.g.p.m.c.) “Tre?a runa pret Filipu”

Folozofiska

proza Platons

(427.-347.g.p.m.c.) “Valsts”

Aristotelis

(384.-322.g.p.m.c.) “Poctika”

3. Helcnisma laika literatura

(3.-1.gs.p.m.c.)

Menandrs

(342.-392.g.p.m.c.) “Igoa”, “?iircjtiesa”

Teokrits

(310.-250.g.p.m.c.) “Idilles”, Sirakuzietes”

Kallimahs

(310.-240.g.p.m.c.) “Tabulas”, “Cclooi”

Rodas Apollonijs

(295.-215.g.p.m.c.) “Argonautika”

4. Romas laikmeta literatura

(1.gs.p.m.c.- m.c.4.gs.)

Plutahs

(46.-120.g.m.c.) “Morales traktati”, “Paralclie dzives apraksti”

Lukians

(125.-180.g.m.c.) “Mu?as slavinajums”, “Bez mantojuma atstatais”, “Dievu
sarunas”, “Juras sarunas”

Longs

(apm.2. vai 3.gs.m.c.) “Dafnids un Hloja”

Homcrs

Nav ipa?i vcsturisku ziou. Vio? ir bijis akls, dievi?ias iedvesmas
apgarots dziesminieks. Apmcram septioas pilsctas pretendc uz Homcra
dzimteni. It ka vio? esot uzturcjies Hija. Vclak tur dzivojo?i homeridi.
Vioi izplatija Homcra dzeju. Grieiu daiiliteraturas vissenakie
pieminekii ir eposi “Iliada” un “Odiseja”, par kuru autoru tiek
uzskatits aklais dzejnieks Homcrs. Ta domaja ari antikaja pasaulc, lai
gan jau tad konkrctu biografisku ziou par Homcru nebija. Vioa eposi,
mainoties laikmetu literari estctiskajam prasibam, vienmcr palika izcila
dzejas meistardarba neatdarinams paraugs.

Par pocmu ra?anos laiku ir domstarpibas, bet apmcram 8.gs.p.m.c. Tcmas
ir par Trojas karu, kas norisinajas apmcram 13., 12.gs.p.m.c. eposu
vcstijums ir par pagatni. Homcrs tajos iepin sava laika notikumus. Pocma
atrodams Mikcnu kulturai piedero?i motivi. Mikcnu kulturas ziedu laiku
16., 12.gs.p.m.c.

Eposos attclotie notikumi saistiti ar grieiu (ahaju) karagajienu uz
Troju (jeb Iliju), pilsctu Mazazija. “Iliada” stasta par Trojas
aplenk?anas pcdcja, desmit? gada notikumiem; sitheta pamata – stasts par
varooa Ahilleja dusmam. Grieiu karavadooa Aiamenona aizvainots, vios
atsacijies cinities, un grieii nespcj gut uzvaru par trojie?iem, kamcr
kaujas nepiedalas Ahillejs. Tomcr, uzzinot, ka nogalinats vina
vistuvakais draugs Patrokls, saniknotais Ahillejs dodas kauja un uzveic
trojie?u vadoni Hektoru.

“Odiseja” ir nedaudz jaunaka pocma par “Iliadu”. Ta veltita grieiu
varooa Odiseja piedzivojumiem pcc Trojas kara, kad, juras dieva
Paseidona vajats, vio? klejo desmit gadus, lidz atgriethas pie uzticigas
sievas Penelopes.

Varoopocmu saturu veidojis ne tikai bagats grieiu folkloras un
mitoloiijas materials un pa?a autora makslinieciska fantazija, bet ari
vcsturiski fakti. Troja patiesi eksistcjusi. Arheoloiisko izrakumu
rezultata (tos uzsaka XIX gs. vacu tirgotajs H. ?limanis) tika atklati
vairaki ?is pilsctas kulturslaoi. Viens no tiem slanis atbilst eposos
attclotajam Senajos ciiptie?u un hetu XIV-XIII gs. p. m. c. dokumentos
mincti ari vairakkartcjie ahaju iebrukumi Mazazijas piekrastc,
ievcrojamakais no kuriem, iespcjams, bijis ta saucamais Trojas kar?. Ta
notikumi tiek attiecinati uz XIII gs. p. m. c., kad Grieiija un Egejas
juras salas vcl valda sena un bagatiga Egejas kultura (saukta ari par
Krctas-Mikcnu kulturu – XVII-Xll gs. p. m. c.). “Iliada” un “Odiseja”
atspoguiojas ne vien ?is laikmets, bet ari daudzas iezimes, kas raksturo
IX-III gs. p. m. c., tadci ar ?iem gadsimtiem pieoemts saistit eposu
galigas izveides laiku.

Gruti tomcr atdalit patieso. Mezglos sapito autora idealizcto vcstures
notikumu kodolu no mitiem, kurus savukart papildina fantastiski motivi.
Pocmam raksturigi, ka lidzas grieiu un trojie?u varooiem darbojas ari
dievi, ne vien lemjot un virzot notikumu gaitu, bet reizcm ari aktivi
cinoties kaujas lauka viena vai otra no karojo?ajam puscm.

“Iliadas” un “Odisejas” maksliniecisko savdabigumu veido varoopocmam
tipisku izteiksmes lidzekiu kopums. “Tas ir episkajam stilam
raksturigais nesteidzigs, pla?i plusto?s vcstijums, tradicionali
vienadas vardkopas, rindas, stastijuma epizodcs. ?adas ta saucamas
formulas, pastavigie epiteti, pla?i salidzinajumi, kra?oi sava
uzskatamiba, heksametra pantmcrs – butiskakas ?i stila iezimes.”

Eposa nenoliedzami vienota iecere un tas realizacijas makslinieciskums
nodro?inaja Homcram spothu slavu jau antikaja pasaulc un vairak neka 20
gadsimtus pcc tam. Tomcr jau senatnc radas jautajums par abu pocmu
autoru: Homcram piedcvcja vcl virkni citu episku darbu, vclak uzskatija,
ka vio? sacercjis tikai “Iliadu” un “Odiseju”, bet dathi hellcnisma
laikmeta pctnieki “Odiseju” atzina par kada cita dzejnieka darbu. Ta
saucamais “Homcra jautajums” par pla?u diskusiju objektu kiuva XVIII gs.
beigas, kad vacu filologs F. Volfs izvirzija domu: “Iliada” un “Odiseja”
esot atsevi?iu dziesminieku dathada laika sacercti varoostasti, kuri
vclak apkopoti un rediicti. Ta ?ai jautajuma pakapeniski iezimcju?ies
divi pamatvirzieni: unitariju teorija (pocmas esot vienotas, un tam esot
viens autors) un analitiiu teorija (eposi sastavot no pastavigam daiam,
kuras sacerctas dathados laika posmos). Vairums musdienu zinatnieku
aizstav iespcju savienot abu uzskatu racionalakos pieradijumus:
sengrieiu eposu veido dathadu vcsturisko laikposmu notikumi un miti,
kurus vienota makslinieciska veseluma sakauscjis viens autors
(leiendarais Homcrs).

Homcra pocmas nozimigi ietekmcju?as vclako gadsimtu grieiu un romie?u
literaturu un makslu, bet ar Vergilija “Eneidas” starpniecibu ari
Rietumeiropas eposa attistibu.

Homcra “lliada” un “Odiseja” ir un paliek savdabigs sengrieiu kulturas
simbols.

Hcsiods (8.-7.gs.p.m.c.)

Hcsiods ir spilgti izteikta personiba grieiu literatura.

Hcsioda dzives laiku var noteikt tikai aptuveni 8.gs. beigas vai 7.gs.
sakums p.m.c. Vio? tatad ir Homcra eposa jaunakais laikabiedrs. Taja
laika iints kopienai sabrukot un ?iiru sabiedribai veidojoties, Grieiija
strauji attistijas privatipa?ums, saasinajas ?iiru cioa. Naturalas
saimniecibas vieta stajas naudas saimnieciba. Tas stipri ietekmcja sikos
un vidcji turigos zemniekus, kas nonaca pilniga atkariba no lielajiem
zemes ipa?niekiem. Hcsiods, budams sikais zemes ipa?nieks, labi zinaja
zemnieku dzives un darba apstakius un runa par tiem didaktiskaja pocma
“Darbi un dienas”.

“Darbi un dienas” ( ?i didaktiska pocma at?iiras no varoou eposa ar to,
ka taja ir mazak mitoloiiska materiala, toties ar daudz lielaku
tie?amibu ienak realas dzives attiecibu attclojumu. Pcc apjoma darbs ir
neliels, bet satura zioa nozimigs. Hesiods sava pocma neruna par talo
pagatni, bet vairak pievcr?as tagadnei par sava laika sasapcju?iem
jautajumiem. Tiesas pravas uzsak?anas iemesls bija pocmas saraksti?ana.
Tiesas darbus uzsaka Hesioda bralis Perss, un piekukuiojot tiesu, panakt
netaisnigu lcmumu un atoem Hcsiodam mantojuma daiu.

Hcsiods izvirza uzdevumu ( runat patiesibu. Pocmas pirmaja daia Hcsiods
runa par socialo netaisnibu, par valdniekiem liekcthiem, tiesne?u
korumpctibu, varmacibu, patvaiu.

Vio? ari meklc lidzekius ka to novcrst, dod padomu savam bralim Persam
neiesaistities iildas un izvairities no skaiam sapulccm, bet pievcrsties
darbam. Tapat vio? ar ironiju runa par pcrkamajiem iercdoiem, valsts
viriem.

Hcsiods liek saprast, ka taisniba stav augstak par varu, bet cilvcks
biethi vien to saprot tikai tad, kad nonacis jau nelaimc. Un netaisniem
spriedumiem ka cna lidzi nak Zvcrests, un Tiesa vienmcr tiecas uz
mantkarigiem iaudim, ta atnes tiem nelaimi, bet kas taisnigi tiesa, tam
pilscta plaukst un zei, un tauta laimigi dzivo. Tur valda particiba un
saticiba.

Hcsiods aicina valdniekus apsvcrt vcrigi sirdi, ka spriest taisnigu
tiesu, jo tautai ir jamaksa par valdnieku vainu. Iaunumu ir pilna
pasaule un cei? uz to ir lidzens un viegli ejams.

Runajot par darbu Hcsiods aicina jau laikus domat par rathu, lopiem,
neko neatstat nepadaritu, neko neatlikt uz pcdcjo bridi. Aicina
neaizmirst muthigos dievus, kad cilvcks ir kiuvis bagats, un ziedot tiem
labako no ta, kas tam pieder, tad ari dievs nenovcrsis savu laipno
vaigu. Tapat ari pievcr?as cilvcku savstarpcjam attiecibam. Vio? pamaca,
kad zemniekiem sakt darbus, ?ai dienu uzskaitijuma labi saskatami grieiu
tautas ticcjumi. Lasot pocmu reizcm ?iiet, ka autors dzivi saskata
drumas krasas, bet tomcr vio? tic taisnibas uzvarai. “Darbos un dienas”
var atrast daudzus sakamvardus un parunas, kas ir popularas un tiek
lietotas vcl ?odien. Daudzas rindas ir veltitas dabas tclojumiem, bet
tas vairs nav tik bagatigi kra?oi aprakstitas ka Homcram, kaut gan ari
Hesiods savos darbos ir izmantojis epitetus, salidzinajumus un
atkartojumus.

“Teogonija” parada izmaioas ?iiru sabiedribas iekarta (piemcram pareja
no matriarhata uz patriarhatu) mitoloiiski atspoguiojas teikas par veco
dievu ciou ar jaunajiem. Pamata pasaules izcel?anas hronoloiija, pcc
Hcsioda domam, vispirms bija Haoss – “tum?s tuk?ums”, Zeme un Erots (
“milestiba”. No Haosa un Zemes dathadas paaudzcs radas parcjas pasaules
daias ( Erebs “Tumsiba”, gai?ais Cters, Debsis, Jura, Saule, Mcness.
Hcsiods apraksta ne tikai realus pielug?anas objektus, kas grieiu
kultura bija dievi, bet ari to spcku personifikacija, kurus vio? domaja
ka cilvckus ricibas ietekmctajus – Darbs, Aizmirstiba, Bads, Skumjas,
Kaujas, Slepkavibas, Iildas, Meli utt.

Ezops (apm. 6gs.p.m.c)

Dro?u vcsturisku ziou nav, bet 5.gs.p.m.c. vcsturnieks Hcrdots
apgalvoja, ka Ezops dzivojis 6.gs.p.m.c.), bijis vergs Samas sala un
Delfos ticis nogalinats.

Ezopa fabulu motivs ietverts moralcs, tajas uzsvcrts, ka pasaulc valda
iaunums, ka liktenis ir mainigs, bet nakotne nedro?a un nenoteikta, ka
nav jacen?as mainit likteoa pie?iirto stavokli, jo izmaioas var nest vcl
lielaku nelaimi.

Fabulu personathi – dzivnieki, augi, cilvcki, dievi – bet tie sevi
nevienmcr ietver tas ipa?ibas, kadas ir pierast personificct ar tiem
(skudra – stradiga, lapsa viltiga), bet ari pilnigi pretcju ipa?ibu
paudcji (skudra – meliga un zagliga)

Fabulu stils ir vienkar?s, skaidrs un lakonisks.

Kvints Horacijs Flaks (65.g. – 8.g. p.m.c.)

Zioas par vioa dzivi atrodamas vioa darbos. Dzimis Dienviditalija,
Venosa. Tcvs brivlaistais ( tas bija kauna traips, kas nepameta Horaciju
un radija zinamu nepilnvcrtibas sajutu, lai gan apzinajas savu
nozimigumu Romas literatura. Studcja Roma grieiu un romie?u literaturu,
retoriku, filozofiju. Vclak zina?anas papildina Atcnas. Studc stoiiu un
Epikura filozofiju. Iestajas republikaou armija 41.gada piedalas kauja
pie Filipam pret Augustu un Antoniju. Kad cieta neveiksmi glabjas bcgot.
Pcc amnestijas atgriethas Roma, bet vioa ipa?umu konfiscc par labu
oktaviana veteraniem. Palicis bez lidzekiiem, Horacijs uzoemas
rakstvetha pienakumus un nodarbojas ar dzejo?anu. Ar to iemanto
Virgilija draudzibu, kur? ieved viou Mecenata pulcioa. driz pcc Mecenata
naves ari Horacijs mirst un tiek apglabats blakus. Mecenats bija tas,
kas iepazistinaja Horaciju ar Augustu un tas vioam piedavaja goda amatu,
bet Horacijs atteicas, gribcdams sevi pasargat no intrigam.

Slavu Horacijam atnesa “Satiras”, “Epodi”.

Pakapeniski samierinajas ar jauno valsts iekartu, kiuva par Augusta
slavinataju.

Horacija darbi tiek publiccti ?ada seciba: Odas, Epodi, Gadsimta himna,
Satiras un Vcstules. Te nav ievcrota darbu tap?anas seciba. “Satiras” un
“Epodus” rakstijis savas literaras darbibas sakuma.

“Satiras” ( izdotas 1.gs. eetrdesmitajos gados p.m.c. divas gramatas.

1.gramta ( 10 satiras

2.gramata ( 8 satiras.

Sarakstitas filozofiskaja dialoga forma daktilu heksametra. Horacijs tas
sauca par “Sarunam”. To valoda ir viegla, tuva Prozai.

“Satiras” Horacijs pievcr?as privatai dzivei, skar morali filozofiskas
problcmas, sadzives paradibas, risina literaturas jautajumus. Izzobojot
netikumus. “Satiras” ( mistrojums formas un satura zioa dathadi dzejoii.
“Satiru” dibinatajs – Lucilijs 2.gs.p.m.c. Horacijs parmet Lucilijam
neizkoptu stilu. Horacija “credo” ir apvienot Romas seno dzejnieku
idejas ar “jauno” dzejnieku sasniegumiem formas izveidc. “Satiras” pauth
savus filozofiskos uzskatus sintizcjot epikurie?u un satiriiu macibas,
iesaka baudit dzivi, bet but pieticigam, savaldit kaislibas, ievcrot
mcru.

Horacija morale nav sausa, dragmatiska. Vio? pamaca ar labsirdigu humoru
– pasaka patiesibu smejoties. Izsmej skopuius, mantrau?us, dziru
cienitajus, kaislibas vergus. Visur ?adi konkrcti piemcri, salidzinajumi
(piemcram, lauku miers – pilsctas burzma, lauku pele – pilsctas pele).

Savos darbos daudz runa pats par sevi, savu gadigo tcvu, par Mecenatu.
Viegla stastijuma pievcr?as nopietniem tematiem, izmantojot fabulas,
atzioas. “Satiras” spilgti, tie?i attclo Romas dzivi.

“Epodi” – piedzivojums, jambu pantmcra saturcti dzejoii, kas sastav no
divrindu strafam, kuras otra varsma ir isaka par pirmo.

No Arhilaha Horacijs parocmis griezigus jambus – pantmcrus un aso toni.
Bet “Epodu” saturs ir oriiinals, nav aizguts no grieiiem.

“Epodos” izsmej cilvcku trukumus, pievcr?as dathadam dzives paradibam.
2.epods – ipa?i populars, jo taja runa ir par vienkar?a zemnieka dzivi,
pcdcja strafa noskaidrojas, ka lauku idilles slavinajums ir liekuligs.
“Epodas” paradas Horacija politiskie uzskati, kas pakapeniski mainas.
“Epodas” jau paradas Oktaviana – Augusta cildina?ana, kas nav “Satiras”.

“Odas” – eetras gramatas, tris iznak 43.g.p.m.c. bet ceturta 33.g.p.m.c.

Pieskaras filozofiski ctiskiem jautajumiem. Tapat iet savu “zelta
vidusceiu” – Horacija gudribu. Tiek cildinats Augusts un Romas valsts.
“Odas” atspoguiojas ar Horacija personisku pardzivojumi. Raksta par
milestibu, biethi mainot milas objektu. Bet vioa milas dzeja nav jutu
istenuma un kvcles. Taja vairak ir pardomas, kas nesaviioo lasitaju.
Horacijs augsti vcrtc draudzibu. Vio? ieviesis romas literatura grieiu
pantmcrus un veidojis tos smalkakus. Ietekmcjies no Alkaja, Anakreanta,
Sapfas. “Odas” ir slavenakais Horacija darbs tie?i ar sava satura
bagatibu, izteiksmes tclainibu.

17.gs.p.m.c. sacer patriotisko “Gadsimta himnu”, un pcdcjais darbs ir
“Vcstuiu” gramatas. Tas adresctas atsevi?iam personam. Padziiina
iepriek?cjos darbos paustos uzskatus. Slavena ir otras gramatas tre?a
vcstule ( “Dzejas maksla” ( runa par dzejas teoriju, dramu. “Vcstulc –
476 varsmas. Skarti kompozicijas, formas jautajumi. Prasiba pcc
viengabalainibas, stila atbilstibu saturam. Atturc?anas no lieka
naturalisma. Vcr?as pret dievu iejauk?anos lugas beigas, pret
slepkavibam uz skatuves. Dzejas pamata ir talanta un makslas tehnikas
salidzinajums. “Dzejas maksla” ir literaras teorijas thanra pilnigakais
un labakais paraugs Romas literatura.

Publijs Ovidijs (43.g.p.m.c. – m.c.18.g.)

Ovidija literara darbiba saistita ar Augusta valdi?anas 2.posmu.

Ovidija biografija ir vioa “Skumju elciija” ceturtas gramatas
10.elciija.

Dzimis Sulmona. Cclies no jatnieku dzimtas, iimenc jaunakais dcls.
Macijies retoriku skola Roma. Ovidijam padevu?as svazorijas, kuras
nepiecie?ama bagata iztcle un emocionalitate. Pcc skolas beig?anas dodas
uz Grieiiju un apmeklc Atcnas, kur padziiina savas zina?anas.
Atgriethoties Roma strada par policijas zemakas pakapes iercdni. Bet ?is
darbs viou neinteresc un vio? nododas literaturai. Izveidojas par sava
laika popularako dzejnieku Roma. Romu uzskata par savu dzimteni un ir
laimigs, ka var dzivot Roma. Piecdesmit gadu vecuma, m.c. 8.gada,
Ovidijs tiek izraidits trimda uz Tomi pilsctu Melnas juras piekrastc. Ar
?o pilsctu sasitas II.posms Ovidija dzivc, no m.c. 8.-18.gadam. Augustu
neapmierinaja Ovidija literara darbiba. Dzejoiu krajums “Milas maksla”
atklaja Augusta Romas sabiedribas ap?aubamo tikumibu. Sava daiirades I
posma Ovidijs pret Augusta ctiskajam reformam izturas nenopietni un to
Augusts uzskatija par protestu, neuzticibu. Ovidijs mirst trimda, m.c.
18.gada. Apbedits netiek Roma, bet turpat trimda.

Literaro darbibu var iedalit 3 posmos:

1) milas dzejas ( “Milas dzeja”, “Milas elciija”, “Varones”, “Milas
maksla”, “Zales pret milestibu”;

2) reliiiski mitoloiiska satura pocmas ( “Fasti”, “Metamarfozas”;

3) trimdas laika dzeja (8.g.m.c. -18.g.m.c.) ( “Skumjas elciijas”,
“Vcstules no Panta”

“Milas clciijas” ( piecas gramatas. Sagadaja Ovidijam milas dziedooa
slavu. Otraja izdevuma iznaca tris gramatas. Milas clciijas ir veltitas
vienai varonei ( Korinnai. Taeu at?iiriba no Katulla korinnas, Ovidija
Korinna ir vairak nosacits tcls. Ovidijs sniedz precizu Korinnas arcjo
portretu, bet neatklaj savas jutas. Tai nav savas sejas, dvcseles, ta
iemieso skaistu sievieti vispariga nozimc. Ovidijs milas thanra ir ne
tikai turpinatajs, bet ari novators.

Ovidija milctajam milestiba nav dzii? un vienreizcjs piedzivojums, bet
gan viegla, aizraujosa rotaia. Tas spcj milct gan kundzi, gan vioas
verdzeni.

“Varones” ( piecpadsmit vcstules, kuras saviem prombutnc eso?ajiem
viriem un miiotajiem raksta grieiu mitu varones.

Visas vcstules ir par vienu tematu: ?iir?anas, ilgas, vientuliba,
greizsirdibas mokas, skumjas atmioas par nelaimigas milas sakumu, domas
par navi, lugums atgriezties.

Kautriga Penelope un kaisliga Fedra, sentimentala Enona un atriebiga
Medeja, pamesta Didona un ar varu ?iirta Brizeida katra savadi pardzivo
savas jutas.

Ovidijs smei no dathadiem avotiem, vio? izmanto Homcru, traicdijas,
helenistisko pocziju, tclojo?as makslas darbus. Ari pilnigi pastavigi
parstrada sithetus. Vioa varones gandriz vienmcr ir bailigas un
nevarigas, ka piemcram Ovidija Didonai nav to iezimju, kuras vioai bija
devis Virgilijs.

Apmcram ap to pa?u laiku, kad Ovidijs raksta “Varones”, top ari vioa
traicdija “Medeja”, kura lidz musdienam nav saglabajusies.

“Milas maksla” ( savdabiga parodija.

I.daia – par milas objektu atra?anu

II.daia – par iekaro?anu

III.daia – par milestibas saglaba?anu.

Pamacibas vispirms sniegtas virie?iem, pcc tam sievietcm. Daudz
izmantoti salidzinajumi.

“Zales pret milestibu” – padomi ka izarstcties no nelaimigas milestibas.
Dod atziou, ka milestiba ir ka slimiba un zales katram vajadzigas
citadakas.

?i I.perioda dzeja ir viegla, bez ipa?a satura dziiuma. Ovidijs
vispilnigak atspoguio milestibu, Iedziiinas sievietes jutu pasaulc,
pardzivojumos. Necen?as neko idealizct.

II.posma pievcr?as reliiiski mitoloiiskam pocmam.

“Fasti” – neskaidro Romas seno parathu un svctku izcelsmi. Atbilst
augusta centieniem.

Izmanto teikas par romie?u svctkiem un ataino to atmosfcru. ?is teikas
kopa saista romie?u kalendars, katra gramata veltita kadam mcnesim un
sakas ar mcne?a nosaukuma izskaidrojumu. “Fastas” aplukoti vissenakie
dievi un laiku. Augusts un Julijs Cczars tiek pielidzinati dieviem.
“Fasti” saista ar patriotismu, milestiba uz tautu caurauth visu Romas
senatni, un lidz ar to dara interesantu parathu un tradiciju aprakstu.

“Metamorfozas” – pocma par dievu un cilvcku parvcr?anos dzivniekos,
augos, akmeoos, zvaigzncs. Grib paradit dzives daudzveidibu, cilvcka
sarethiito, pretrunigo raksturu. “Metamorfozas” atspoguio pasaules
vienotibu, ka viss pasaulc ir saistits ar cilvcku. “Metamorfozas” ir
visuma vcsture, sakot no Noasa beidzot lidz vcsturiskajam laikmetam.
Izmanto visu grieiu mitoloiiju (250 miti). Pocma sastav no 15.gramatam,
darbiba tajas notiek dathadas vietas un pocma tiek sadalita ciklos:
Argosas un Tcbu miti, argonauti, Hcrakls, Enejs un vioa pccnaccji.

Pasaules parvcr?anas no haosa lidz harmoniskam kosmosam. Mits par
eetriem cilvcces attistibu posmiemiem: zelta, sudraba, vara un dzelzs
laikmetiem. Dafnes parvcr?ana lauru koka (I gr.); mits par Faetonu,
Saules dclu, kas izludzies no tcva vioa ratus un tikko ka nav
sadedzinajis zemi (II gr.); par Narcisu, kas noraidijis nimfas Eho milu,
bet iemilcjies pats sava attcla (III gr.); novele par Pirama un Tizbes
nelaimigo milu (IV gr.); teika par Niobi, kas lepojusies ar saviem
bcrniem un vious zaudcjusi augstpratigas lieli?anas dci (VI gr.); par
Kefala un Prokridas greizsirdigo milestibu (VII gr.); nelaimigais
Daidala un Ikara lidojums (VIII gr.) teika par Orfeju un Eridiki, milas
miti, kurus stasta Orfejs (X gr.); Keika un Halkionas uzticiga mila (XI
gr.).

“Skumju elciijas” – piecas gramatas.

I.gramata tapusi ceia uz trimdu. Apraksta vctru Adrijas jura, kas kuii
atdzen pie Italijas krastiem.

5.elciija Ovidijs sevi salidzina ar Odiseju. Un uzvar, ka vioa liktenis
ir vcl bcdigaks, jo nav atpakaiceia uz Romu.

3.elciija apraksta pcdcjo nakti Roma, un neslcpj savu dziio izmisumu.

II.gramata ir ka vcstule Augustam. Ovidijs aizmirst savu lepnumu un ludz
Augustu iaut tam atgriezties. Drumi un pelcki Ovidijs apraksta trimdas
ainavu un tads ir ari vioa dvcseliskais stavoklis.

III.gramata Ovidijs apraksta vietcjo iedzivotaju drumo raksturu.

IV.gramata stasta par to, ka vioam nacies aizstavcties ar ieroci rokas.

Pindars (apm.522-441.g.p.m.c.)

Grieiu klasiiis. Dzimis Oratorija, izglitojies Atenas, vclak uzturcjies
Sirkuras, Akraganta. Parvaldijis visus svinigas koru lirikas thanrus.

Visievcrojamakas ir epikcnijas – slavinajumi uzvarctajiem visparcjas
grieiu sacikstcs – sporta spclcs.

Pindara darbi apkopoti 17.gramatas. Saglabaju?as 45 epikcnijas 4
gramatas, kas sadalitas pcc sacensibu vietam:

1) Olimpiskas – uzvara Olimpija

2) Pitiskas – uzvara Delfas

3) Nemejiskas – uzvara Nemeja

4) Istmiskas – uzvara Istma.

Solons (638. – 558.g.p.m.c)

Izcils Atcnu politiskais darbinieks. Vio? ir vergturu demokratijas un to
socialo pamatprincipu dibinatajs, uz kuriem balstoties attistijas Atcnu
demokratiska polisa. Vioa dzives laika bija smagas ekonomiski politiskas
krizes. ?i krize draudcja izvcrsties pilsoou kara. ?aja situacija Solons
tika uzaicinats ka ?iircjtiesnesis un likumdevcjs. Turigie tika
iegrothoti, Atcnu zemnieki atbrivoti no paradu verdzibas. Solona
politiska darbiba spilgti atspoguiojas vioa dzeja. Vioa elciijas un
jambi ir vioa politiskas darbibas atskaite. Populars Solons kiuva ar
elciiju “Solaminas”. Taja vio? aicina atcnie?us nebut gicviem un atkarot
megerie?iem zaudcto Solaminas salu. Solonam piemita patriotisks patoss,
lepnums par savu pilsctu, lidzjutiba pret verdziba pardotajiem.

“Solamina”

Ievada Solons uzruna atcnie?us aicina cioa par Solominas salu, ar
ironiju runa par cilvcku lctticibu, muiiibu.

“Katrs par sevi jus gudri un lidzigi viltigam lapsam,

Tomcr, kad sanacis bars, sekls un tuk?s jusu prats.

Virus ar glaimigu mcli jus ieceiat valdnieku troni,

Vardi jums vienigais mcrs, neskatits tikums un darbs.”

“Solaminas” beigas dod it ka atskaiti par saviem darbiem. Par to, ka nav
tuk?u vardu runatajs, bet solito ir pildijis. Atbrivojis vergus. To visu
panacis ar stingru likumu un taisnibu. Beigas izsaka domu par savu gruto
politiia likteni, par to, ka tiek vajats. Dod salidzinajumu:

“No visam puscm tapcc vajats esmu es

Ka niknais vilks, kam apkart stajies suou bars.”

Alkajs (7.gs.p.m.c.-6.gs.p.m.c.)

Dzimis Mitilcnes pilscta, aristokratu iimenc. Vioa dzives laika risinas
asas cioas starp dcmosi un dzimtas aristokratiju. Demokratu uzvaras
rezultata Alkajs ir spiests atstat dzimteni un doties trimda. Alkja
lirika ir gan politiska tematika, gan milas lirika, dziru dziesmas,
himnas. Alkajs izmanto dathadus pantmcrus, bet nozimigaka ir Alkaja
strofa, ko vclak izmanto Horacijs.

“Nav vietas skumjam dzivc, ja tam nav nekada jcga, labak ir priecaties,
baudit dzivi. Ziema saistas ar kaut ko nevclamu, nepatikamu, bet
ziedonis ar prieku, dzivibas atgrie?anos daba un cilvckos.”

Sapfo (6.gs.p.m.c.)

Dzivojusi Lesbas sala, Mitelcnc vadijusi skolu, kur macija aristokratu
meitencm dzeju, muziku, deju. Budama aristokrate, tapat ka Alkajs un
Teognids ir spiesta atstat dzimteni un doties trimda. Kadu laiku dzivo
Sicilija. Zioas par vioas dzivi ir maz un tas ir pretrunigas. Vieniga
lieciba ir vioas dzeja. Ir leienda, kas vcsta par to, ka Sapfo bijusi
nelaimigi iemilcjusies un metusies no klints jura. Sapfo izmanto
dathadus pantmcrus un strofas. Vclak Horacijs izmantojis sava dzeja ta
saukto Sapfo strofu. Dzeja galvena uzmaniba veltita milestibai,
jaunibai, dzives priekam. Te paradas jutu neviltotiba, pardzivojuma
dziiums, tie?ums, spilgta emocionalitate.

No vioas saglabajusies “Himna Afroditei”. Sapfo Afroditi uzruna ka senu
draudzeni, ioti tie?i, personigi. Te nav neka no patosa, tie ir pirmie
soii dzejnieka profesionalitates ceia. Pirmaja daia aicina Afroditi
paliga savas bcdas, lai ta viou atbrivo no sirdsnemiera, kas vioa valda.

Otraja daia paradits ioti spilgts milestibas pardzivojuma atspoguiojums.
Spilgti, tie?i un neviltoti attclotas Sapfo jutas, milestiba. Varbut pat
parak tie?i. ?aja daia it ka tiek atkailinata vioas dvcsele.

Tre?a, ceturta un piekta daia dabas tclojums, ar kuras palidzibu tiek
paradits dvcseles nosakoojums.

Beigas izskan pesimisms, skumjas par vientulibu, atstatibu.

“Jau mcness ir zudis skatam,

Un Plejades sen jau projam (

Nakts vidus, bet laiks iet secen, jo viena, es viena guiu.”

Ta nevar rast mieru ne miega, ne darba, jo visas domas saista kads
jauneklis.

Epitalamijas

Dzires, kares, svinibas, vins, jautriba, ligavaioa slavina?ana, tapat
piemincts vindevis Hermijs.

Anakreonts (6.gs.p.m.c. 2.puse)

Dzivojis Teosa. Vclak pcc persie?u iebrukuma parceias uz Traiiju, vclak
uz Grieiiju. Samas salu, kur dzivoja tirana Polikrata, tad Atcnas,
Tesalija, kur ari miris. Dzejas tematika ir vienveidiga – rotaiiga
milestiba, dziru dziesmas, te nav jutu dziiuma, tie?u pardzivojumu, kas
ir Sapfo un Alkaja lirika. Popularitati vioa dzeja ieguvusi ar aspratigu
rotaiigumu, gai?u ironiju, improvizatorisku vieglumu. Ar hellcnisma
laiku izplatas anakreontiska dzeja, kas atdarina Anakretonta dzejas
formu un saturu tik tie?i, ka nezinot autoru to ir gruti at?iirt
oriiinalu no atdarinajuma.

Dzeja ir viegla, rotaiiga

1. Prieku baudi?ana.

2. Rugtums par vecumu, kas tuvojas.

3. Ironija par milestibu, kas grib aizbcgt, bet nespcj.

Arhilahs (7.gs.p.m.c.)

Dzimis Parosas sala, aristokrata un verdzenes dcls, nebudams likumigs
dcls, bija zinama mcra deklascts cilvcks un, trukuma spiests. dzivojis
nemierigu, kara algotoa klaiootaja dzivi, piedaloties kara gajienos
jaunu koloniju iegu?anas dci, nekur neiedzivojies apkartcja vidc. Vio?
pats sevi raksturo ka “kara dieva kalpu, kam pazistamas ari muzu saldas
davanas”. Kar? vioam ir eksistences avots. Budams kara algotnis, lielako
dzives daiu pavada dathadas Grieiijas pilsctas. Galvenokart rakstijis
elciijas un jambus, mazak sacercjis fabulas. Tas sacercjis divrindcs,
kur otra rinda pantmcra at?iiras no pirmas. Neviens darbs nav
saglabajies pilnigi. Fragmenti liecina par izkoptu valodas lakonismu,
izteiksmes lidzekiu daudzveidibu. Vioa dzeja jutama smalka ironija, asi
nievajo?a satira, ka ari gai?u jutu apdvesta milas jusma, aicinajums
dzives grutibas un bcdas remdct vina. Sava dzeja noliedz tradicionalo
aristokratijas morali, tadci ari izvclcjies kara algotoa dzivi. Par
bcg?anu no kaujas laika dzejnieks stasta aukstasinigi ar zinamu
pa?ironiju. Vioa dzeja atspoguiojas vioa dzives filozofijas
pamatprincipi: izturiba, viri?iiba, apzina?anas, ka straujas likteoa
parmaioas ir likumsakarigas dzives ritms. Vioam piemit spccigs
temperaments, ioti tie?i un spilgti attclo savas izjutas attieksmc pret
dzives daudzveidibu.

Arhilaha elciija varonim kauja lidzi ir vins un maize. Un vinu dzerot
tam ?icps ir atbalsts, bet vins ir atbalsts kauja. nenopei par to. ka
vairogs tiek aizmirsts kaujas laika, bet priecigs, ka pa?a ada vesela,
kas bcdas par vairogu, to var pagadat jaunu. Tai pa?a laika aicina
dro?iem un spccigiem but, jo tikai drosme un spcks ir lidzeklis pret
iaunumu.

Epodi – ?eit paradas attiecibas starp Dieviem un cilvckiem. Dievu vara
un spcja vcrot notieko?o, tiesat cilvcku ricibu.

Trohaji – doma, ka cilvcks ir pakiauts savam liktenis un vioam jadzivo
ta, ka nolicis liktenis.

Teognids (6.gs.p.m.c.)

Dzimis Megara. Dzeja ir didaktiska satura ar spilgti izteiktu politisko
ievirzi. Teognids piedercja pie dzimts aristokratijas, kura cioa ar
dcmosu zaudcja. Tapcc dzejnieks bijis spiests pamest dzimteni un doties
trimda. Savas elciijas vio? velta kadam jaunietim Kirnam. Savas elciijas
vio? aicina novcrsties no dcmosa, kas nav cienigs but par noteiccju
polisa. Vioa dzeja ir daudz ironijas un naida pret demokratijas
parstavjiem, kas bija guvu?i uzvaru politiskajas un ekonomiskajas cioas
un sagrabu?i varu un bagatibu Megara. Vioam raksturiga ir spilgta un
tclaina valoda, formas un domas skaidrums.

“Elciijas”

Vioa elciija ir ka pamaciba, padomu devcja kadam jaunietim varda Kirns.
Un ?is Teognida pamacibas ir visai interesantas. Ka galvena te dominc
doma, nekad nesaistities ar cilvckiem, kas ir trucigaki, neizglitotaki
par tevi pa?u, jo no tadiem nekad nav nekada labuma. Saieties vajag
tikai ar tiem, kas no augstas cilts, jo tiem allath galds ir klats un
palidzibu tie nelugs gruta bridi, bet trucigais nespcs palidzct, jo
pa?am tam klajas gruti. Un nevajag palidzct tiem, kas no zemakas ?iiras,
jo atmaksu ir veltigi gaidit. Un sev no vioiem tu neka nevari iegut.
Labums no tadiem nav nekads. Savukart sievu, ja tai naudas ir daudz ir
derigi oemt no zemakas kartas. Ar ironiju uzsver, ka manta ir ta, kas ir
cilvcku pratos. “Un kartas nu mantkare jauc!”

Un elciijas beigas izskan doma, ka labak ir pavisam nepiedzimt ?aja
pasaulc, bet ja esi piedzimis, tad atrak tiecies ar navi, jo kapa ir
tikamak neka dzivi baudit.

Publijs Vergilijs Marons (70.-19.g.p.m.c.)

Dzimis Ziemeiitalija, brivo iedzivotaju zemakaja slani. Vioa tcvs pratis
uzlabot savu materialo stavokli un ieguvis zemes gabalu Mantujas
pilsctas apkartnc. Macijies Kremona, Milana. Beigas pariet dzivot uz
Romu, lai papildinatos retorika un zinatncs. No advokata karjeras, kurai
parasti gatavojas retoru skolas jaunie audzckoi, nekas neiznaca.
Vergilijam nebija oratora davanu. Vergilijs jauniba jusmoja par
neirotiiu dzeju un rakstija liriskus dzejoius “jaunaja” stila, bet vio?
cen?as tuvinaties Katullas stilam, citc un parveido vioa dzejas. No
Katulla macas rupigo formas apdari, no Lukrccija dabas izjutu un
epikurie?u mierigas dzives un pieticibas idealus.

Pcc studijam atgriethas majas. Tuva bijusi mieriga lauku dzive.
Vergilija zeme vclak tiek konfisccta, bet pcc Mecenata luguma Vergilijs
tiek bagatigi atlidzinats.

Vergilijs pieslienas Mecenata pulcioam. 50 gadu vecuma dodas uz Grieiiju
un Troju, lai savaktu materialus “Enidai”, bet atpakaiceia mirst.

No pirmajiem darbiem “Bukolikas”, “Ganu dziesmas”. Par paraugu ocmis
Teokrita idilles. Vergilijam gani ir tikai maskas. Vergilija eklogas
saistitas ar aktualiem notikumiem, tajas skan ta laika politiskie
motivi.

I.ekloga divi gani Titirs un Milibijs sarunajas. Nelaimigais Milibijs ir
spiests atstat savu zemes sturiti, kas atdots Oktaviana armijas
veteraniem. Vio? dodas ar kazu baru projam un dzied bcdigu dziesmu.
Savukart Titaram ir izdevies saglabat savu ipa?umu un slavc dievu par
vioa laipnibu.

Titara persona Vergilijs tclo pats sevi, un te pirmo reizi ieskanas
Augusta slavina?anas motivs. Ganu klusaja idillc iekiaujas laikmetiga
tematika, protests pret pilsoou kariem, kuru dci jaatstaj dzimtene.

IV.eklogai ir izteikti politisks raksturs. Vergilijs pareioja “zelta
laikmetu” iesta?anos pcc kada bcrna piedzim?anas. Jautajums par bcrnu
(kur??) nav atrisinats. Ekloga adrescta Asinijam Polionam.

V.ekloga gans Mopss dzied par jaunekia Dafnida navi, bet Melnaks Mopsu
mierina un stasta par Dafnida uzoem?anu dievu skaita.

X.ekloga apdzied sava drauga Kornclija Galla milas mokas.

Eklogu formu veido gleznaina daba. Eklogas viss zied, viss ir dzivibas
spcka pilns.

Mecenata ierosinats Vergilijs raksta “Georgikas”.

“Georgikas” – pamaco?a pocma par lauksaimniecibas galvenajam nozarcm
eetras gramatas.

I.gramata stasta par zemkopibu (par augsni, ar?anu, darba rikiem).

II.gramata stasta par darzniecibu (augu, koku audzc?anu, ?iirou
uzlabo?anu).

III.gramata stasta par lopkopibu.

IV.gramata stasta par bi?kopibu.

Vergilijam lauku temats bijis ioti tuvs. Tas bija ari aktuals Oktiviana
valdi?anas laika.

“Gerogiku” pamatuzdevums bija radit interesi par zemkopibu, propagandct
valdibas planus.

“Georgikas” Vergilijs atklati cildina Oktaviana rethimu, jo ?is darbs ir
vioam veltits.

“Georgikam” par pamatu nodercja Hesioda “Darbi un dienas”. Hcsiods
neslcpj zemnieku grutibas, bet Vergilijs idealizc to dzivi.

Vergilijs doma, ka laimi var sasniegt baudot kluso dzivi uz laukiem.

Katra “Georgiku” gramata bez pamacibam ir ari galvenas atkapes:

1. tclainais pavasara apraksts.

2. Italijas cildina?ana.

3. Oktaviana slavina?ana

4. mits par Orfeju un Euridiki.

“Geordikas” ir daudz lauksaimniecibas, ieografijas, astronomijas
terminu.

?is zinatniskums ir pilnigi aleksandrie?u gaumc.

“Eneida”

Darbs iesakts 29.gadu vecuma, nav pabeigts. Pamata mits par trojieti
Eneju.

“Eneida” rakstita pcc Homcra “Iliadas” un “Odisejas” parauga. Sastav no
12 gramatam un sadalas divas daias. Pirmajas se?as aprakstitas Eneja
maldu gaitas lidz nonak?anai Latija un tas dzivc dcvc par romie?u
“Odiseju”. Pcdcjas 6 gramatas veltitas Eneja cioam un varoodarbiem
Latija, dcvc par romie?u “Iliadu”.

Eneja iera?anas Latija pcc ilgiem klejojumiem pa zemcm un juram naidigas
dievietes Junonas dci. Par pilsctas dibina?anu Latija. Junona lolo domu
“likt Kartagai valdit par tautam”. Tapcc padzirdcjusi par Eneja domu
sagraut Kartagu, vioa ludz vcju dievu Eolu palaist vaia vcjus un aizraut
Eneju. Jupiters mierina Eneja mati Vencru, kas uztraucas par dcla
likteni. Enejs ierodas pie Kartagas valdnieces Didonas, kas laipni uzoem
Eneju un riko par godu dzires. Enejs stasta par dramatiskajiem
piedzivojumiem ceiojumos.

Publijs Terencijs Afrs (ap190.g – 159.g.)

Afrs ir pieoemtais vards (Afrikanietis), dzimis Kartaga. Roma vio?
nokiuvis no Afrikas ka vergs un bijis kalps senatora Terencija Lukana
maja. Saimnieks ieinterescjas par apdavinato vergu, izglito to un
atlaith briviba. Ternecijs uzturcjas dithciltigas jaunatnes sabiedriba.
Sarakstijis 6 komcdijas, kuras visas ir saglabaju?as. Grieiu oriiinalu
ipatnibas Terencijs saglaba labak neka Plauts. Vioa komcdijas ta pat ka
Menandra ir mierigas, bez bufenades, kustigiem vergiem, kontikam. Vio?
nejauc romie?u un grieiu dzives ipatnibas. Vioa lugas tapat ka Menandra
ir aristokratiskas. Terencijs ir paraks par Plautu, rupiga un dziia
raksturu veido?ana. Vioa personathi raksturoti dziii, iejutigi. Plauta
komcdiju vergs Terencija komcdijas tiek atbidits mala. Savedcjs paradas
tikai viena luga “Braii”. Hetcras nav mantkarigas, pcrkamas. Attiecibas
iimencs ir labas un konflikti izceias tikai parpratumu dci.

“Braii” audzina?anas problcmas.

Dcmejam ir divi dcii, Eshins un Ktcsifons. Ktcsifons dzivo pie tcva uz
laukiem, bet Eshins pilscta pie tcva braia. Ktcsifonam nav daudz
brivibas, turpreti Eshins dzivo brivi. Eshions ielauthas savedcja maja
un nolaupa netiklu meiteni. Tcvs par to uzzinot, parmet bralim, ka tas
nav stingri audzinajis vioa dclu. Bet vclak izradas, ka Eshins meiteni
nav nolaupijis sev, bet gan savam bralim Ktcsifonam pcc vioa luguma.
Pats Eshins iemilcjis vienkar?u, krietnu atcnieti, kuru grib precct.

“Viramate” Ioti nopietna luga. Lidziga Menandra “?iircjtiesai”.

Jauneklis Pamfils svctkos izvaro godigu meiteni Filumenti, novelk tai
gredzenu un uzdavina hetcrai. Pcc tcva gribas apprec Filumeni. Bet vioi
abi nezin, ka vioi ir jau “tiku?ies”. Pamfils aizmirst hetcru un iemil
sievu. Vio? aizbrauc mantojuma dari?anas. Filemene atgriethas pie saviem
vecakiem, kur vioai piedzimst bcrns. Pamfils atgriezies ir ioti sa?utis,
bet Filumenes mate ierauga hetcras pirkstos Filumenes gredzenu un
noskaidrojas, ka Pamfils ir Filumenes bcrna tcvs. Baktida palidz
atjaunot iimenes laimi.

Komcdija ir ioti humani varooi – labvcliga viramate un sievasmate.

Terencija prologi vairs nav isti libreti, tie veltiti literarai
problematikai, aizstav kontaminacijas paocmienu, noskaidro plaiiata
jcdzienu, stasta ari par savam problcmam: “Es esmu cilvcks, un nekas
cilvccigs man nav sve?s”.

Plauts (ap 254.- 184.g.p.m.c.)

Istaja varda Tits Maks, pieoemtais vards Plauts dzimis Umbrija. Pirmais
pievcr?as komcdijai. no 21 lugas saglabaju?as 20. Vioa lugas ir
jaunatisko komcdiju parveidojumi. Plauts ir parveidojis grieiu lugas gan
pcc satura, gan formas. Menandra komcdijas ir izsmalcinatakas,
nopietnakas. Plauts ir vienkar?u iauthu rakstnieks, demokrats. Vioa
komcdiju centra ir vergs, pret kuru Plauts izturas ar simpatijam. Plauts
maina grieiu jaunatiskas komcdijas socialo tendenci. Plauta darbos
atspoguiojas pilsoou aktivitate, optimisms, vioa varooi ir eneriiski,
neatlaidigi. Piemcrojoties skatitajam vio? pastiprina komiskos efektus,
iestarpina jautru, piedauzigu bufanadi. Plauts izmanto kontaminacijas
paocmienus, saliedc divas lugas viena.

Komiska efekta dci Plauts lieto grieiu vardus, izteicienus. Plauta
komcdijas ir daudz vairak jautribas neka jaunatiskajas. Vioa varooi ir
ioti temperamentigi. Tikpat izteiksmigi Plauts tclo scras.

Komismu kapina ari tas, ka vergs biethi nostajas poza, kas neatbilst
vioa stavoklim. Plautam raksturiga personu samaini?ana, kam par ccloni
ir ?o personu arcja lidziba, izmantoto ari dubultnieka motivu. Komismu
vairo ari apziniga skatuviskas iluzijas neievcro?ana. Plauts bagatina
“jauno” grieiu komcdiju ar muziku un dziesmam. Vioa komcdijas var pat
salidzinat ar musdienu operetcm.

Plauta komcdijas at?iiras no grieiu paraugiem ar:

1. demokratisku ievirzi;

2. jautribu;

3. aspratibu;

4. muzikalitati;

5. Tajas nav dziiu domu;

6. nav smalku psiholoiisku nian?u, konsekventu varoou raksturojuma.

“Mala kruze” maz intrigas. Ta ir raksturu komcdija. Centra psiholoiiski
labi izveidots skopuia Eikliona tcls. Vio? atradis pavarda mala kruzi ar
zeltu, zaudc dvcseles mieru, kiust skops un dzivo vienas bailcs, ka
tikai kads negrasas nozagt vioam naudu. Medagars bildina Eikliona meitu
Fcdru. Taeu vio? nezin, ka to pavedis vioa masas dcls Likonids un, ka
vioa gaida bcrnu. Mala kruzi nozog Likonida vergs un Eiklions meklc
zagli, kliedz, vaimana. Vio? griethas pcc palidzibas pie skatitajiem,
bet ari to vidu ir zagii. Likonids ierodas pie Eiklonida, lai atzitos
grcka un ludz vioa meitas roku. Komisms izraisas taja bridi, kad
Eikliona doma, ka Likonids runa par nozagto kruzi nevis vioa meitas
pave?anu. Eiklions atdabun savu kruzi atpakai. Likonids apprec Fcdru,
Eiklions, lai atgutu sirdsmieru atdod zeltu znotam.

“Lieligais karavirs”

Varonis ir muiiis, sevi iemilcjies algotnis ar parspilcti svinigu vardu
Pirgopoliniks (“Tirgoou un pilsctu uzvarctajs”). Vio? lielas ar saviem
fantastiskajiem varoodarbiem, kurus vioam sagudro vioa piedzivotajs
Artotags (“Maizes grauzis”). Veselus leiionus tas aizpu? ar vienu elpas
putienu, viena diena iznicinajis simtus cilvcku, ar vienu sitienu
salauzis zilonim kaju. Jutas apmierinats, ja kads apbrino vioa
skaistumu, drosmi, piekri?anu pie sievietcm. Pats sevi dcvc par “Vencras
miluli”, bet isteniba ir gicvs, izvirtis.

Komcdijas 1.daia risinas Efesas pilscta, Pirgopoliniks no Atcnam atvedis
sev gustekni – nolaupitu meiteni Filokomasiju. Efesa ierodas vioas
iemiiotais, lai to glabtu un apmetas blakus Pirgopolinika majai. Meitene
izmantodama slepenu eju satiekas ar savu iemiioto.

2.daia kada skaista sieviete uzdodas par kaimioa sievu un atzistas, ka
nepratigi iemilcjusies Pirgopolinika. Tas jutas ioti glaimots un atlaith
majas savu nolaupito Filokomasiju, apbalvodams ar bagatigam davanam. Tad
vio? dodas pie sievietes, kas viou it ka dievina, bet ierodas kaimiou
maja, vio? tiek nethcligi piekauts.

?ai lugai nav stingras kompozicijas. Intriga ir taja daia, kad piekrapj
Pirgopoliniku, jo pastav taeu slepena eja pa kuru meitene tapat var
aizbcgt. Tapcc dathkart ?eit saskatama kontaminacija.

“Viltigais vergs” – “Pseidols”, pieder pie intrigu komcdiju tipa.

Atjautigs, viltigs, izdoma neparspcjams. darbiba norisinas Atcnas, divu
kaimiou maju priek?a. Viena dzivo Simons ar dclu Kalidoru, otra savedcjs
Balions. Kalidors atzistas Simona vergam Pseidolam, ka mil hetcru
Fcniku, Baliona verdzeni. Fcniku ir jau nopircis kads meiedonie?u
karavirs par 20 minam, no kuram 15 minas ir jau samaksatas. Pseidols
nolemj palidzct Kalidoram, kaut ari zobojas par to. Vio? uzoemas vienas
dienas laika sagadat 20 minas no pa?a Kalidora tcva. Vio? izdod
“likumu”: “Bistieties ?odien no manis un neticiet man!”. Pats Simons
apsola kaimioam dod 20 minas, ja Pseidolam izdotos ar viltu dabut
jaunavu. Ierodas meiedonie?i karavira vcstnesis harpags. Pseidols izvii
tam vcstuli, atdod cilvcku, kas dabun par vcstuli Fcniku un atdod to
Klaidoram. Kad blcdiba atklajas savedcjs ir spiests samaksat karaviram,
bet Simons par Poseidola viltibu vcl samaksa 20 minas tam. Tas oirgajas
par savu saimnieku, piedzeras un smejas.

“Amfitrions” – vieniga luga ar mitoloiisku sithetu.

Jupiters Tcbu varooa Amfitriona izskata iekiust pie vioa sievas
Alkeminas un pavada ar to nakti. Jupiters bija paocmis lidzi Amfitriona
verga Sasija izskata Merkuriju. Tad ierodas istais Amfitrions ar vergu
un sakas parpratumu virkne, jo uz skatuves ir divi Amfitrioni, divi
Sasiji. Alkeminei pcc tam piedzimst reizc divi dcii: viens no vira, otrs
no Jupitera.

“Dvioi”

Komcdija par braiiem, kuru apbrinojama lidziba rada dathadus
parpratumus.

Plauta valoda ir bagata ar aliteracijam, vardu spclcm.

Eiripids (484.-406.g.p.m.c.)

Vioa daiirade noslcdz klasiskas dramas attistibu. Dzimis Salaminas sala.
Bijis dziii izglitots cilvcks par ko liecina vioa traicdijas. Milcjis
dabu, klusumu, vientulibu. Ir saukts par “filozofu uz skatuves”, jo vioa
darbos ar daudz pardomu atziou. Eiripids nav piedalijies sabiedriski
politiskaja dzivc, nav ari ieocmis nekadu valsts amatu. Savos darbos
vio? tomcr atsaucas uz svarigakajiem notikumiem un valsti. Sava mutha
pcdcjos gadus pavadija Meiedonija tur mira 406.gada pirms musu cras.

Savu augstako uzplaukumu vioa daiirade sasniedza Peloponesas kara
(431.-404.g.) gados (ta bija cioa starp Atcnu un Spartu, un kara orbita
bija ierauta visa Grieiija). Savos darbos Eiripids attclo politiskas un
socialas pretrunas, kas radija asus konfliktus starp demokratijas un
aristokratijas spckiem. Vio? nosoda ka Spartas ta ari Atcnas ciou par
politisko varu visa Grieiija, kas ari izraisija 27 gadus ilgo
Peloponesas karu. Vioam tuvas ir ari sofistu visu vcrtibu parvcrtc?anas
metodes. Eiripids vcr? pret sievietes beztiesisko stavokli – “Mcdeja”,
“Hipolits”. Pret seno traicdiju kaitigumu _ “Elektra”, “Orests”,
“Ifigcnija Aulida pret dievu netaisno ricibu. “Hioplits”, “Ions”, tapat
risinaja socialo jautajumu – “Trojietes”, “Ions”.

Ka dramaturgs darbojies 50 gadus, bet tikai piecas reizes ieguvis I
vietu dramaturgu sacensibas. Tas izskaidrojams ar to, ka Atcnie?i
nevarcja pieoemt visus jaunos jautajumus vioa darbos, kas bija ioti tuvi
sofistu filozofijai. Toties Hellcisma perioda un Romas varas gados
Eiripida daiirade bija ioti populara. Ir saglabaju?as 17 traicdijas un
viena satiru drama “Ciklops”.

Traicdijas: “Mcdeja”, “Hipolits”, Trojietes”, “Helcna”, “Orests”,
“Elektra”, Ions”, “Ifigcnija Aulida”, “Bakhanietes”.

Eiripids ipa?u uzmanibu pievcr? sievietei, tas psiholoiijai, jutu
pardzivojumiem. Vio? radijis to attistiba, izaugsmc. autors ir
pievcrsies ari sadzives tematikai un tas bija priek?noteikums
jaunatiskas komcdijas attistibai. Tas, ka Eiripids prata iedziiinaties
cilvcka psiholoiija, paradit dvcseles cclumu, varoou cilvcciskumu,
tuvina vioa daiiradc musdienam. Vioa varooi nav viengabalaini, tajos ir
iek?cjas pretrunas, cioa pa?am ar sevi. Un tas ir tas jaunais, kas
paradas Eiripida dramaturiija. Vio? savas traicdijas ir pamazinajis kara
lomu darbibas risinajuma. Kara partijas padziiina dramas idejas
izpratni, izsaka autora pardomas, nevis virza darbibas attistibu, bet
pastiprinata loma ir dialogiem. Tie savukart veido diskusijas formas.
Eiripids labi parvalda formu: prologa dathas rindas ievada lasitaju
notikumu situacija, epilogs stasta par to talako likteni. Eiripida
ietekmc attistijas jaunatiska komcdija Grieiija, Roma. Un ar romie?u
komcdijas starpniecibu Rietumeiropas sadzives drama.

“Mcdeja”

Izmantots mits par argonautu braucienu un Kolhidu pcc zelta aunadas.
Kolhida valdnieka meita burve Mcdeja iemilcjusies argaonautu vadoni
Jasona un palidz vioam iegut zelta aunadu, un izglabs vioam dzivibu.
Vioa bcg kopa ar Jasonu no Kolhidas uz Tesaliju, kur Jasons cer atgut
nelikumigi atoemto valdnieka varu. Izmantojis mitoloiijas sithetu
Eiripids veido iimenes dramu. Mcdejai un Jasonam ir divi dcli, bet
Jasons nolcmis atstat iimenei un apprecct Korintas valdnieka meitu
Glauki. Mcdejas izmisums pariet naida, kad vioa uzzina, ka Jasons iimeni
atstajis materialu apsvcrumu dci, Mcdeja meklc tadu atriebibas veidi,
kas visvairak sapinatu Jasonu.

Mates milestiba un atriebes kare – ?o jutu konflikts veido traicdijas
galveno saturu.

Prologa aukle stasta par to, ka Mcdeja milcjusi Jasonu, vioa dci
pametusi dzimteni, tuviniekus un atbraukusi tam lidz. Par to, ka Jasons
saietas ar Kreonta meitu un taisas to precct un par Mcdejas lielajam
bcdam, kas robethojas jau ar naidu. Bet audzinatajs stasta par vcl
lielaku nelaimi, kas Mcdeju sagaida. Ta ir Mcdejas un bcrnu izraidi?ana
no valsts ar Kreonta pavcli. Mcdejas naids vcr?as ari pret bcrniem un
aukle uzskata, ka labak tiem neradities matei acis. Mcdeja nothclo, ka
preccjusi Jasonu, vioa dci pametusi iimeni. Koris viou mierina. Mcdeju
mac dzives apnikums, bezceriba. Mcdeja runa par sievietes bezcerigo
likteni, par vioas vclmi un nodomu atriebties. Tad ierodas Kreonts, kur?
pazioo, ka Mcdejai no vioa zemes jaaiziet, lai Mcdeja nevarctu nodarit
iaunumu vioa meitai. Mcdejai vienas dienas laika japamet pilscta, jo
citadi to gaida nave. taeu Mcdeja ir ?aja viena diena ir izplanojusi
atriebties., nogalinot Jasonu, Kreontu un vioa meitu. Bet Mcdeja ir
apdomiga un viltiga. Vioa apsver visus variantus. (Mcdejas tcvs ir
Saules dieva dcls).

Koris dzied par sievie?u gruto stavokli un par viru parestibam, nelaimi,
kas parsteigusi Mcdeju. Ierodas Jasons un saka Mcdejai, ka vioa pati ir
vainiga, ka viou izraida. tomcr izsaka, ka vioam rup bcrnu nakotne.
Savukart Mcdeja izsaka visu ko doma par Jasonu. Saruna Jasons atklaj, ka
materialu apsvcrumu dci pametis Mcdeju un piedava materialas rupes par
viou un bcrniem, bet Mcdeja noraida vioa piedavajumu. Koris dzied par
to, kadas sapes jacie? pieviltas, nelaimigas milestibas dci. Cik smagi
ir vilties kada, kam tu vienmcr esi uzticcjies. Mcdeja negaidot satiek
Atcnu valdnieku Egeju. Tam nav bcrnu. Mcdeja ludz vioam patvcrumu,
solidama, ka zina tadas zales, kas lidzctu pret Egeja nelaimi. Egejs dod
patvcrumu Mcdejai un ta lidz galam izplano atriebibas planu. Koris slavc
Atcnas. Koris mciina atrunat Mcdeju no savu bcrnu noslepkavo?anas.
Mcdeja ataicina Jasonu un pazioo, ka atzist vioa ricibu par pareizu un
ludz atstat bcrnus Korinta, jo grib doties trimda viena. Mcdeja ar
bcrniem suta ligavai savu ligavas tcrpu un diadcmu. Saules dieva davanu.
Ta ir saindcta. No tas aiziet boja gan ligava, gan vioas tcvs. Tada ir
Mcdejas atriebiba. Koris izsaka pardomas par bcrnu nozimi cilvcka dzivc.
Ierodas zionesis no pils un stasta par notikumiem, kas tur risinaju?ies.
Mcdeja to uzklausa ar neslcptu prieku, bet vcl vioai padoma nogalinat
savus bcrnus. Ierodas Jasons, bet ir jau par vclu, jo virs nama paradas
sparnotu puiu rati, kuros atrodas Mcdeja ar bcrnu liiiem. Jasons nolad
Mcdeju, izmisis par bcrnu navi. Starp abiem risinas asa saruna. Mcdeja
aizbrauc puia ratos.

“Ifigcnija Aulida”

Grieiu floti, kad ta devas karagajiena uz Troju aizkavc pilnigs bezvcj?.
Pie ta ir vainigs Agamemons, kur? no?avis Artemidas stirnu un izsaucis
dievietes dusmas. Priesteris Kalhants zioo, ka jaziedo Agamemons meita
Ifigcnija, tad dievietes dusmas rimsies. Iek?cju pretrunu mocits tcvs
nosuta sievai un meitai vcstuli, lai ierodas pie vioa it ka, lai atdotu
to Ahilejam par sievu. Vclak vio? to nothclo un suta otru vcstuli, kura
aizliedz doties ceia. Bet otra vcstule nesasniedz adresatus, jo
Agamemona bralis Menelajs to aiztur. Tad notiek ass strids starp
braiiem. Traicdija iezimcjas Ifigcnijas tcls attistiba, kad Ifigcnija
ierodas kara nometnc, ta ir prieciga, jo doma, ka salaulasies ar slavenu
varoni Ahileju, bet ir izmisusi uzzinot, ka to gaida nave. Ludz tcva
thclastibu. Ahilejs ir sa?utis, ka vioa vards izmantots, lai ievilinatu
meiteni nometnc un nolemj glabt Ifigcniju. Nometnc draud izcelties kar?,
jo karaspcks pieprasa Ifigcnijas upurc?anu. Ifigcnija iz?iiras par navi,
lai glabtu daudzu citu bojaeju un lai grieii gutu uzvaru. Agamemons
raksta vcstuli, lai neved Ifigcniju un aizkavc to, ja ta ir ceia uz
nometni.

Menandrs (342.-294.g.p.m.c.)

Dzimis ievcrojama, bagata iimenc. Guvis labu izglitibu, bija filozofa
Teofrasta skolnieks. Vioa darbs “Raksturi” ir ietekmcjis Menandra
daiiradi. Par politiskajiem uzskatiem konkrctu ziou nav, bet Menandrs
bija negativi noskaoots pret monarhiju. Pievcr?as galvenokart sadzives
jautajumiem, iimenes problcmu risinajumam. Turpina Eiripida tcmu par
sievietes stavokli sabiedriba, izlikta un atrasta bcrna motivs, “maza”
cilvcka dzive un liktenis. Vioa darbos ir dzii? humanisms, pardomas par
reliiiju un iztika jautajumiem, cilvcku attiecibam. Vioam pieder
teicieni”

“Cik skaists ir cilvcks, ja vio? patiesi ir cilvcks”

“,,, nav japiekapjas iauniem cilvckiem, bet vajag tiem pretoties, lai
dzivc viss nesagrieztos.”

Vairak par 100 komcdijam (105-108). Tikai 20 gs. atrasti Ciiptes
papirusos fragmenti no “?iircjtiesas”, “Varonis”, “Nogriezta matu pine”,
“Samiete”, “Sikionietis”.

Savukart komcdijai “Igoa” trukst tikai dathu rindiou. Menandra komcdijas
pcc sitheta strukturas nav vienadas. “?iircjtiesa” un “Nogriezta matu
pine” ir sarethiita intriga, spilgti un psiholoiiski dziii veidoti
raksturi. Tie nav trafareti, jaunatiskas komcdijas tcli (skopais vecis,
viltigais vergs, nevarigais jauneklis), bet gan neparasti ta laika
sabiedribai (Pamfilas un Abratonas raksturi). Dramatiskajas sacensibas
pirmo vietu ieguva septioas reizes. Darbi vioa dzives laika nebija
sevi?ii populari. Laikam jau tapcc, ka tajas bija stilistiski izkopta
valoda, atteik?anas no komisma un bufanades, nopietns saturs, ari
pardro?as domas. Menandrs izvirza moralas prasibas ka sievietcm ta
virie?iem. Iedro?inas paradit hetcru paraku par kadu no brivajiem
cilvckiem. Vioa darbi ietekmcja Plauta un Terencija darbus. Ar Romas
komcdijas starpniecibu Menandra daiirade ietekmcjusi ari Rietumeiropas
komcdiju.

“Igoa” – “cilvcku nidcjs”.

Knemons nist cilvckus, jo ir dziii parliecinats, ka visi cilvcki ir
iauni, bet nejau?s gadijums liek mainit uzskatus. Pans stasta par
Kncmona divainibam, par ipatncjo dzivi, naidu pret cilvckiem. visvairak
ienist kaimious, tad biju?o sievu, dzivo kopa ar meitu. Sastrats satiek
Kncmona meitu un iemil to, bet meitene ir hetcra. Sastrats sutijis uz
Kncmona maju Piriju, lai uzzinatu kaut ko tuvak par meiteni, bet Pirijs
tiek izdzits un Kncmons to nomcta ar akmeoiem, mala pikam, bumbieriem.
Otrreiz ieraugot Sastratu Kncmons gan ar akmeoiem vairs nemet, bet ir
ioti nelaipns. Sastratam neizdodas ta ari neko sarunat, bet vio? runa ar
jaunavas brali Georgiju. Georgijs uzzinajis Sastrada nodomu precct vioa
masu nolemj palidzct. Ari vio? negativi raksturo savu patcvu. Sastrats
uzzina, ka Kncmons atdos tikai tad savu meitu, ka znots bus lidzigs
rakstura vioam. Sastrats ari mciina stradat uz lauka, bet pirmaja diena
neveicas. Bet tad naca kads gadijums, kas palidzcja Sastratam. Kadu
dienu veca kalpone bija ielaidusi spaini aka, vioa gribcja to izvilkt,
bet virve partruka un ari kaplis iekrita aka. Kncmons, gribcdams izvilkt
spaini un kapli, pats iekrit aka. Tad atsteidzas Sastrats un Georgijs un
izvelk Kncmonu. Kncmons atzist, ka ir kiudijies domadams, ka var dzivot
vio? bez cilvckiem. Visu mantu novcl Georgijam. Ari savu meitu uztic tam
un Georgijam jaizvclas precinieks masai. Tad Sastrats ludz atiauju savam
tcvam precct Kncmona meitu un tas piekrit, bet nepiekrit izprecinat savu
meitu Georgijam, bet beigas piekrit ari tam. Sastrots liek tcvam pie
sirds, ka ta nauda, kas tev pieder vienam un ja tas ir daudz nenes
prieka Bet ta var palidzct kadam citam kam ta varbut ir ioti
nepiecie?ama. Ta var darit kadu laimigu. Komcdija beidzas ar divkar?am
kazam. Vergi kaitina Kncmonu to trauccdami un vaicadami pcc dathadiem
traukiem, lidz beidzot tas padodas un iauj sevi aizvest uz kazam.

“?iircjtiesa”

Vergs Davs atradis izliktu bcrnu, vio? grib to paturct un atdod otram
vergam Sirsikam, bet darglietas patur sev. Sirsiks pieprasa tas, jo tas
var palidzct atrast istos bcrna vecakus. Stridu iz?iir Harisija
sievastcvs Smirkins, kur? padzirdcjis par znota izlaidigo dzivi ieradies
noskaidrot iimenes nesaskaou iemeslus.

Lucijs Anejs Seneka (dathi gadi p.m.c.- 65.g.m.c.)

Lucijs Anejs Seneka, vidcjais no trim Senekas Vecaka dcliem, dzimis
Spanija, Kordubas pilscta (tagad Korova), bet uzaudzis Roma. Guvis
reorisko izglitibu, nodarbojies ar filozofijas studijam. Vioa uzskatus
veidoja Sotions, Attalla, Fabians. Seneka ir stoitiiu jeb “jauna stila”
parstavis. M.c. 20-jos gados Seneka pievcr?as sabiedriskajai darbibai,
uzstajas ar tiesas runam. Smagi saslimts un dodas uz Ciipti arstcties.
30-jos gados darbojas ka advokats Romas tiesas, bet vioa panakumi
izraisa imperatora Kaligulas skaudibu. ?aja laika rodas darbi. “Par
dusmam” – veltijums vecakajam bralim, “Mierinajums Marcijai” – veltita
vcsturnieka Kremucija Borda meitai.

Pcc imperatora Klaudija nak?anas pie varas, intrigu rezultata Seneka
tiek izsutits uz 8 gadiem trimda uz Korsiku. Tur Seneka nodarbojas ar
filozofiju un literaturu. Rodas: “Mierinajums Helvijai” – veltits matei,
“Mierinajums Polibijam”, “Par dzives islaicibu”. ?aja laika sakas darbs
pie traicdijam. 49.gada Seneka tiek atsaukts no trimdas un iecelts par
faktisko impcrijas parvalditaju Neirona valdi?anas sakuma. Saraksta “Par
thclsirdibu”. 56.gada kiust par konsulu. ?aja laika kiust ioti bagats,
kas ir pretruna ar vioa uzskatiem, ka vio? neatzist materialas vcrtibas
par noteico?ajam. Tas izraisija nepatiku pret viou. 62.gada vioa ietekme
uz Neironu beidzas un vio? turas talak no galma intrigam. Saraksta: “Par
atputu”, “Par labdaribu:, “Dabaszinatniskie jautajumi”, “Moralas
vcstules Lucijam” – labakais Senekas darbs. 65.gada rodas nesaskaoa
starp Seneku un Neironu, kur? pavcl Senekam izdarit pa?navibu, ko vio?
ari izdara. Kopa ar viou navi iet vioa sieva un bralis.

Seneka daiiradc ir divas daias:

1) Sacercjumu dzeja;

2) Sacercjumi proza.

Traicdijas

Traicdiju raksti?anai Seneka pievcr?as trimdas gados. Ir desmit
traicdijas:

“Trakojo?ais Herakls”, “Trojietes”, Fcniiietis”, “Mcdeja”, “Fcdra”,
“Edips”, “Agamenons”, “Tiests”, “Ctiesi Herakls”, “Oktavija”, kas gan
nav pa?a Senka darbs, bet gan kada vioa sekotaja. Ta ir vieniga lidz
mums nonakusi traicdija no romie?u dzives. Vcsta par Neirona sievas
Oktavijas nogalina?anu pcc imperatora pavcles un Neirona apprecc?anos ar
Popeju. Viens no trim galvenajiem personathiem traicdija ir pats Seneka.
Vioa traicdiju sitheti un tcli ir aizguti no grieiu mitiem un grieiu
(Euripida, Sofokla, Eshila) traicdijam, bet jauns ir sithetu un tclu
traktcjums. Vioa traicdijas sarakstitas “jauna stila” ietekmc, un tas ir
pieocmis dramatiska sitheta attistibu un raksturu izstradi. Seneka
saglaba monologus, dialogus, kora partijas, kas iedala traicdiju piecos
cclienos. Bet izmaina traicdijas strukturu, varoou traktcjums, pa?a
termina “traiiskais” raksturu.

Par labako traicdiju tiek uzskatita “Mcdeja”, kurai par pamatu oemts
Eiripida darbs. Traicdija ir bez ievada, jo Seneka uzskata, ka lasitajam
ir zinams mits un darbojo?as personas, ka ari finals. Un vioa varone jau
sakuma ir tada, kadai tai jabut beigas. Jau sakuma ta ir tclota ka iauna
burve, kas gatava jebkadam noziegumam. Monologam seko kora aicinajums,
kur? veltits jaunlaulatajiem – Jasonam un Krcusai – Korintas valdnieka
Kreonta meitai. Otraja ccliena Mcdeja runa par atriebibu, taeu ne pret
Jasonu, kuru vioa grib saglabat ka savu viru, bet gan attieciba uz
Krcusu un vioas tcvu. Tad Mcdejas saruna ar Kreontu. Taeu Seneka Kreonts
ir tipisks tirans, bet Mcdeja veikla advokate. Mcdeja izludzas, lai
netiktu izraidita tulit, bet dienu vclak. Tre?aja ccliena aukle raksturo
atriebes paroemto Mcdeju. No sarunas ar Jasonu Mcdeja saprot cik ioti
vio? ir pieicries bcrniem, un tre?o reizi ieskanas Mcdejas doma par
atriebibu. Koris dzied par Mcdejas – milestiba pieviltas naida spcku,
atgadinot argonautu piemeklcju?as nelaimes. Ceturtais ccliens sastav
tikai no diviem monologiem: veca aukle stasta par tai, ka Mcdeja
izlietodama dathadas burves makslas, saindc davanas un ar bcrniem nosuta
tas Krcusam un vioas tcvam. Piektaja ccliena ierodas sutnis un pazioo ar
abu navi. Seko gar? Mcdejas monologs, kura ta izplano turpinajumu savai
atriebibai. Paradas doma par bcrnu nogalina?anu. Bet Mcdeja nerisinas
iek?cja cina starp mates un pieviltas sievas jutam, milestibu un naidu.
Mcdeja nogalina vienu dclu. Grieiu traicdijas slepkavibas nerisinajas
aiz skatuves, bet Seneka Mcdeja slepkavo uz skatuves. Satrieco?as ir
traicdijas beigas, kad ierodas Jasons un vioam redzot Mcdeja uzkapj uz
jumts un acu priek?a nogalina otru dclu. Pabeigusi savu darbu Mcdeja uz
Zvaigthoaina puia sparniem aizlido debesis. Seneka “Mcdeja” ir
vienkar?aka. Vienkar?ota ir ari Mcdejas attieksme pret viru. Eiripida
Mcdeja iauj izsekot saviem pardzivojumiem, tad Seneka tclo tikai
atriebes kari. Ta rezultata tcls kiuvis vienkar?ots. Samazinats
darbojo?o personu skaits, darbiba kiuvusi vienkar?aka. ?i ipatniba
raksturiga visai Seneka daiiradei. Vio? neizvirza problcmas, nerisina
konfliktus. Vio? ari savas traicdijas paliek filozofs stoiiis, kas
pasauli uztver ka akla nepieludzama likteoa izpausmi, kuram cilvcks var
pretstatit nesalauthamu gara stingribu, gatavibu vajadzibas gadijuma
mirt. Cioas rezultats Senekam ir vienaldzigs.

Senekam pirmaja vieta ir ?ausmu sitheti, ar methonigiem kaisles,
izmisuma, iznidc?anas alku tclojumiem. Biethi darbiba tiek risinata uz
drumas dabas ainas fona. Seneka tcli ir milziga spcka un kaislibu
cilvcki. Un tikai atsevi?ias momentos tie ir apveltiti ar maigam jutam
un tajos brithos atklajas smalks psiholoiiskais tclojums. Vioa varooi
neatklaj sevi darbibas gaita, vioai jau sakuma ir tadi, kadiem tiem
jabut beigas. Te nav tclu raksturu izaugsmes. Vienveidigi ir personathi.
Ja tas ir valdnieks, tad noteikti tirans un blakus kads cietcjs. kas ir
gatavs panest visas parestibas. Un ja vajag ari mirt. Visi ?ie cietcji –
vai tie ir pieaugu?ie vai bcrni, ir apveltiti ar vienadu doma?anas,
sprie?anas limeni. Vioi mazak pardzivo pa?i, bet vairak stasta par
saviem pardzivojumiem. Seneka traicdijas nav domatas teatriem
skatitajiem, bet gan lasitajam, klausitajam. Seneka ctika bija humana un
balstijas uz pratu un ticibu cilvcka gara varenibai.

Prozas darbi

1. Traktati par morali, filozofiskam tcmam

“Par dzives islaicibu”

“Par laimigu dzivi”

“Par dvcseles mieru”

“Par thclsirdibu”

“Par dusmam”

2. Literaras vcstules

“Vcstules Lucilijam” – vispla?ak izpauthas Senekas filozofiskie uzskati.

3.Mierinajuma vcstules – konsolacijas

“Mierinajums Helvijai”

“Mierinajums Polibijam”

“Mierinajums Marciaji”

Seneka pardomas saistas ar garigas dzives un praktiskas morales
jautajumiem. Seneka ir stoiiu filozofijas “jaunaka” perioda parstavis un
viou filozofija sastav no: loiikas, fizikas, ctikas. Seneka ipa?i
pievcr?as ctikai. Un galvenais ?aja maciba – dzivc saskaoa ar darbu.
Tikums ka gribas un darbibas pareiza izpausme tiek pretstats baudai.
Izdala eetrus tikumus:

1) sapratne par labo un iauno;

2) dro?sirdiba – dvcseles stiprums;

3) pa?savaldi?anas;

4) taisniba.

Savos spriedumos biethi vien nonaca pretrunas. Vioa filozofiskais
uzdevums bija – iemacit dzivot un iemacit mirt, sniegt iek?cju dvcseles
neatkaribu un dvcseles mieru. Gandriz nav pozitivu laikmeta parstavju
piemcru. Atklaj sabiedribas dzives trukumus, istenibu, zemiskumu,
nabadzibu. Atzist visu cilvcku vienlidzibu. Vergs var iek?cji but
neatkarigaks, brivaks un bagataks par savu saimnieku. Necie? puli. Brivs
ir tas, kur? ir garigi bagats. Tas, kur? nav sasniedzis gudribu vai
netiecas pcc tas ir vergs. Cilvcku krietnu dara nevis izcel?anas un
mantas stavoklis, bet gan dvcseles stavoklis.

Par Senekas idealu kiuva nevis republika, kuru vairs nevarcja atjaunot,
bet taisniga imperatora vara. Lidzjutiba: trukums ir kritcrijs, kas ?iir
labu valdnieku no tirana. Seneka pauth savu riebumu pret tiraniju un ari
karavira profesiju. Uzsver, ka mantkariba, grezniba samaita cilvcku.
?eit vio? nonak pretruna ar sevi, bet lai pretrunas mazinatu starp
morales principiem un to isteno?anu, Seneka biethi atsaucas uz cilvcka
rakstura vajumu, uz to, ka visi cilvcki ir grccigi. Seneka noraido?i
izturas pret reliiiju. Vioa un kristietibas pasaules uzskati cilvcka un
vioa spcju vcrtcjuma ir diametrali pretcji. Ja kristietibai cilvcks ir
vaja butne, tad Seneka cilvcks var nostaties lidzas dievam.

“Visa dzive – gatavo?anas navei”.

Seneka par bcdam saka: “Parmcrigas bcdas ir pretdabiskas, viltigas,
apkaunojo?as, tam nav pamata”.

Ioti labs darbs ir “Pariirbo?anas” (t.i. par “Iesvcti?anu muiia karta”,
iirbis – “tuk?a galva”, muiiis). Savos filozofiskajos traktatos maz
izmanto klasisko filozofiska dialoga formu. Biethi ir mincts adresats
runai, bet ta nemaz nav konkrcta persona. Seneka labi izprata cilvcku
iek?cjo butibu, daudzveidibu. Vio? labi parvalda strida un pieradijumu
makslu. Izmanto salidzinajumus no dathadas dzives jomam, daudz ir ioti
spilgti un tclaini. Bauda – ir kaut kas zemisks, verdzisks, nevarigs,
nepastavigs, tas majoklis ir krogi, dzertuves. Tikumibu var atrast
templi, ta aizstaj murus, ta ir putekiaina, tulznaina roku ada. Cilvcku
kam uzbruku?as bcdas Seneka salidzina ar kuiinieku vctras laika. Cilvcka
dzive – ta ir kara nometne.

“Tam kas neko nedara, diena lieks gara.”

“Ja gribi tikt milcts, – mili”.

“Gribo?u liktenis ved – negribo?u – velk”.

Rodas Appalonijs (295.g.p.m.c.- 215.g.p.m.c.)

Dzimis Ciiptc, Aleksandrija, tur ari nodzivojis lielako mutha daiu,
ieguvis vispusigu izglitibu. Bijis Aleksandrijas bibliotckas parzinis un
troomantinieka Plotemaja III Eiergeta audzinatajs. Jau agri interescjies
par klasisko grieiu literaturu un pats pievcrsies literarajai darbibai.
Literaram naidam pievienojas personigais konflikts ar skolotaju
Kallimahu, kas beidzas ar to, ka Appolonijs atstaja Aleksandriju un
apmetas uz dzivi Rodas sala, no turienes ari cclies vioa literarais
vards – Rodas Appolinijs.

Sarakstijis darbus par Hcsiodu, Arhilahu, Kolofonas Antimahu. Tapat
darbu “Pret Zcnodatu”. Bet nozimigakais darbs ir “Argonautika”. Vioa
lielakie darbi raksturo viou ka “macitu” dzejnieku, dzejnieku –
zinatnieku. “Argaonautikas” ra?anas pamata ir Appolonija strids ar savu
skolotaju Kallimahu, jo tas negativi izturcjas pret mciinajumu atjaunot
varooeposu tradicijas. Vio? uzskatija, ka varooeposi ir novecoju?i, bet
ka pieradijumu pretcjam Appolonijs saraksta “Argonautiku”. Tas pamata ir
slavenais mits par argonautu braucienu pcc zelta aunadas. Tam raksturiga
isa, nevainojama dzejas forma. Par savu darbu tika ioti asi kritizcts no
Kallimaha puses un ir spiests doties trimda. Apmetas uz dzivi Rodas sala
un dcvc sevi ?is jaunas dzives vietas varda. Appolonijs izsmcja
Kallimahu epigrammas, savukart tas sarakstija ironisku darbu “Ibiss”.
“Argonautika” taja laika cieta neveiksmi, jo Appolonijs bija sev
nospraudis neiespcjamu mcrii – savienot ?aja darba varooeposu un
hellcnisma literaturas pamatprincipus.

“Argonautika”

Arhamcna valdija Atamants. No makoou dieves Nefeles tam bija divi bcrni
– Helle un Frikss. Atamants atstaja Nefeli un appreccja Ino, kura
neieredzcja vira bcrnus un gribcja tos pazudinat. Vioa liek apsct laukus
ar sakaltu?am scklam, kas neizdigt un tadci iestajas bads. Atamants
ludz padomu pie Delfu Orakula, bet pcc Ino pavcles sutoi pazioo, ka
Orakuls liek sutit Friksu, lai to upurctu dieviem. Atamants ir spiests
iekrist. Tad atlido Nefeles zeltvilnas auns aizved Helli un Friksu uz
ziemeiiem. Lidojuma laika Helle iekrit jura, bet auns nolaithas Kalhida,
kur mit Aicts saules dieva dcls. Vio? uzoem Friksu pili, audzina,
apprecina ar savu meitu Halkiapi. Aunu upurc Zevam, bet aunadu pakar
Oreja svctbirzc, kur to sarga milzigs puiis.

Zioas par aunadu izplatijas visa Grieiija. Frikss un Atamanta pccnaccji
zioo, ka vioa labklajiba ir atkariga no aunadas. Atamanta bralis uzcei
Iolkas pilsctu, kur pcc vioa naves valda Aisens, bet vioa bralis Pelijs
atoem troni. Kad Aisena dcls Jasons izaug, vio? pieprasa, lai Pelijs
atkapjas no trooa. Pelijs sola to darit tikai tad, kad bus atvesta zelta
aunada, jo cer, ka Jasons aizies boja. Jasons ar Atcnas palidzibu uzbuvc
kuii “Argo”, sapulcina dithakos varoous sev par ceiabiedriem (Hcrakls,
Kastors, Orfejs, visi varooi tiek aprakstiti, tapat viou izcel?anos).
?ie varooi tiek nosaukti par argonautiem. Vioiem palidz – Hcra, Atcna,
Apollons. Hcra izmanto Jasonu, lai atriebtos Pelijam. Atcna grib
palidzct kuiim ceia. Apollons grib palidzct sakara ar seniem
priek?statiem par Apollonu ka saules dievu un zelta aunadu ka saules
simbolu.

Jasons at?iiras no varooiem ar savu fizisko skaistumu. Vio? ir argonautu
vadonis, bet Hcrakls ir paraks. Kad kuiis dodas jura Jasons ir nomakts.
Orfejs kitaras pavadijuma dzied par olimpa valdniekiem. Tad tiek
aprakstita pasta?anas Lamenas sala, kur dzivo tikai sievietes, kas ir
pametu?as savus virus to neuzticibas dci. Visur valda prieks. Jasons
iemil Lamenas salas valdnieci Hipsipili. Tikai Hcrakla parmetumi liek
argonautiem atkal doties ceia. Talak vioi ierodas Kizikas pussala un tur
cinas ar se?rocigajiem milthiem. Misija Hclu metha nimfas ierauj avota.
Hcrakls dodas viou meklct, bet argonauti aizbrauc bez vioa, jo ta ir
Zeva griba.

Daudz ir dabas, ieografijas un etnografijas aprakstu, uz ta fona izceias
emocionalas epizodes. Zevs Fcnejam atocmis redzi un uzsutijis harpijas,
kas vioam atoem cdienu. Argonauti tas padzen un pareiis pareio
argonautiem nakotni. Tos gaida ilgs cei?. Kolhida tiem varcs palidzct
tikai Afrodite. Pareiojums ir ioti gar? (100 rindas) Argonautiem nakas
cinities ari ar juras stihiju. Te palidz Atcna. Talak domincjo?a ir
milestiba. Tre?aja daia darbiba risinas gan uz zemes, gan Olimpa.
Argonauti ir ieradu?ies Kolhida un Hcra un Atcna apspriethas ka palidzct
Jasonam un ludz Afrodites atbalstu. Vioa labprat palidzctu, bet tas nav
vioas spckos, jo jaruna ar pa?u Erotu. Afrodite ir Erota mate. Erots
negrib palidzct, bet kad vioam piesola sen karotu rotailietu vio? ie?auj
Mcdejai bultu tie?i sirdi, Ar to palidziba beidzas. Kad argonauti
ierodas Aicta pili un ludz aunadu, Aicts liek tiem pildit neiespcjamus
uzdevumus, jo cer, ka Jasons tos pildot ies boja.

Argonauti ludz palidzibu Mcdejai. Jasona un Mcdejas tik?anas notiek pie
Hekates tempia. Mcdeja pamaca Jasonu ka uzvarct. Jasons izpilda Aicta
noteikumus, bet saprot, ka tas labpratigi nedos aunadu un to slepus
paoem. Aicts sariko pakaidzi?anos. Mcdeja grib bcgt ar Jasonu uz
Grieiiju, bet to nevada milestiba, vioa ir citada – iauna burve. Tiek
nogalinats Apsirts un tas izraisa Zeva dusmas. Jasons un Mcdeja nevar
doties ceia atrak pirms tos nav ?iistijusi Kirke. Atpakai cei? ir pa
tam vieta, kas aprakstits Odiseja (Skillu, Haribadu, Sircnu salu).
Ierodas kolhidie?i un prasa izdot Mcdeju, Jasons un Mcdeja salaulajas,
lai Medejai nav jaatgriethas Kolhida. Bet lauliba nav laimiga.
Atpakaiceia argonauti nonak Afrikas tuksnesi, nonak Kcta, kur uzvar
milzi Talasu, cioa ar udens stihiju no kuras izglabj Apollons un
Atgriethas Egirs sala.

Daiirades ipatnibas:

1. Mitoloiiska materiala lidziba Homcra un Appolonija eposos.

2. Bagatigs mitoloiisks materials.

3. izmanto reti sastopamus mitu variantus.

4. Dievu tclojumi – paralcles ar hellcnisma valdnieka kultu.

5. Dievi no cilvckiem ir atsve?inati. Tie liekas daudz balaki salidzinot
ar Homcra dieviem.

6. Sadziviski piezemctas ainas.

7. Racionala, skeptiska attieksmes pret naivu ticibu mitam.

Appolonija intere?u centra ir ieografija un mitoloiija. Vio? skaidro
vietu nosaukumus, apraksta upes, salu novietojumus. Vioa valoda ir
arhaizcda. izmantojis izteicienus un vardus, kas raksturigi episkajam
stilam. Salidzinajumu sfcra Appolonijs ir lidzigs Homcram. Vio?
salidzina cilvckus ar dzivniekiem augiem, udeoiem, dabas stihijam.
Biethi vien ar kokiem. Cilvcku balsis ir ka vcju auri. Tomcr Appolonija
salidzinajums ir pla?aks. Vio? salidzina cilvcka dvcseles stavokli ar
ziediem. Appolonija salidzinajums ar uguni ir saistits ar cilvcka
emocionalo pasauli – milestiba ir lidziga ugunij. Salidzinajumi ir
lidzeklis ka savienot varooeposu ar sava laika literaturas prasibam, ka
ari kompozicionalas vienotibas lidzeklis. Tapat tie palidz izprast
varoou dvcseles stavokli, palielina iek?cjo spriegumu un veido notikumu
kompozicionalo saikni.

Kallimahs (ap 310.g.p.m.c.-240.g.p.m.c.)

Dzimis Kircnc ievcrojamu aristokratu iimenc. Ieguvis literaru un
filozofisku izglitibu Atcnas. Stradajis par skolotaju, bet vclak par
Aleksandrijas bibliotckas vaditaju. ?aja laika pievcr?as ari
zinatniskiem pctijumiem literaturas joma. Darba “Tabulas” (120 gramatas)
Kallimahs devis pirmo grieiu literaturas bibliografisku apskatu.
Rakstija epigrammu himnas, elciijas, epiliju, ka ari zinatniskus
apcercjumus. Saglabaju?as tikai se?as himnas un 64 epigrammas. Atrasti
800 Kallimahu darbu fragmenti, kuri dod priek?statu par vioa zudu?ajiem
darbiem. Kallimaha himnas nav priek? svinigiem, reliiiskiem svctkiem,
tajas nav patosa, sviniguma un reliiiska rituala elementu. Vioa himnas
iz mazas miniaturas ar mitoloiisku sithetu. Tajas ir gan realas dzive
tclojums, gan ari politiski jautajumi.

Epigrammas tematika – milestiba, draudziba, literara polemika.

Ievcrojamakais darbs – “Cclooi” – vcstijo?u elciiju krajums 4 gramatas.
tajas apkopoti nostasti par dathadu svctku, ritualu, nosaukumu
izcel?anos. Krajuma noslcguma ir epilijs “Berenikes matu sproga”, bet
par darba saturu var spriest pcc epilija “Hekale”, kur stastits par
“Herkaliju” svctku dibina?anu.

Aizstavcdams maza forma dzeju, Kallimahs apkaroja lielo eposu, ciklisko
pocmu, kas nepadodas izsmalcinatais apdarei. Kallimahs saprata, ka
izsmalcinatibai, lielu ideju nenoslogotai aleksandrie?u dzejai mazas
formas bija vairak piemcrotas.

“Berenikas matu sproga”

Atdzejos Katulls. Sacercts par godu tam, ka Ciiptes valdnieka Ptolomeja
Evergeta sieva Berenike ziedojusi savu matu sprogu dieviem, lugdama, lai
vioas virs atgrieztos no kara. Matu sproga no altara pazudusi. Galma
astronauts tai pa?a laika pie debesim atklajis jaunu zvaigznaju un
atzinis, ka Berenikes matu sproga parvcrsta zvaigznaja.

Par notiku?o vcsti pati matu sproga, kas nonakusi pie debesim parvcrsta
par zvaigznaju. Vioa stasta par lielajam Berenikes skumjam par viru un
no rauda?anas zeltaina matu sproga bija gluthi mitra. Sproga stasta par
to cik vioai thcl bijis ?iirties no Berenikes zeltainas galvas, par to
ka vioa nonak pie Vencras un par savu parvcr?anos un likteni starp
parcja zvaigzncm. Sproga nothclo savu parvcr?anos un vclas but atkal pie
Berenikes – but valdnieces matu sproga.

Himna Zevam

Taja stastits par Zeva dzim?anu. Par to ka tas piedzimis Parasija Rejai.
Kad tas piedzimis Reja to nomazgajusi, ievistijusi autioos un atdevusi
Nedai, lai ta viou aiznestu kalnos un audzinatu lielu. Neda – vecaka no
nimfam, kas bija klat Zeva dzim?anas bridi. Vioai par godu to upi, kura
nomazgaja Zevu nosauca par Nedu. Talak stastits par Zeva laimigo
bcrnibu, par to ka tas tika aprupcts. Talak stastits ka Zevs iecei sev
kareivjus, kas kiust par varooiem. Par Zeva milzigo varu par cilvckiem.

“Dod mantu un tikumu iaudim!

Vai gan bez tikuma manta var cilvckus laimigus darit?

Vai pat tik tikumus bez mantas?

Dod tikumu, laimi mums visiem!”

Teokrits (310.g.p.m.c.-250.g.p.m.c.)

Dzimis Sirakuzas, ilgu laiku dzivojis Kosas sala. Vioa talanta attistibu
sekmcja dzejnieki Filcts, Asklepiads un Leonids. Ap 270 gadu parceias uz
dzivi Aleksandrija. Vio? ir “mazas formas” dzejnieks. Rakstija idilles,
epigrammas, epilijus, enkomijus. Saglabaju?as 30 idilles un 26
epigrammas. Vio? ir bukoliskas dzejas parstavis. Un ?is dzejas galvena
iezimc – lauku dzives idializacija, uz ?is dzejas pamatiem Teokrits
veidoja literaro thanru – idilli. Idilles – neliela aina no laucinieku
un vienkar?o pilsctnieku dzives. teokrita idillcm ir pa daiai
stastijuma, pa daiai dramatiska dialoga forma. Raksturigs ari
apdzieda?anas moments. Milestibas tcma ir domincjo?a. Biethi dabas
tclojums ir fons darbibas risinajumam. Izmantojot mitoloiiskus sithetus
Teokrits ienes pats savu traktcjumu (stasta par Hcrakla un Hclas
draudzibu), par nelaimigi iemilcju?os ciklopu. Teokrita daiirades
sekotaji – Vergilijs, Moshs, Bions.

1.idille

Taja ir daudz folkloras, ta ir dziesma par ganu, kur? ir iemilcjies un
jutas nomakts savas milestibas dci, jo negrib pakiauties milestibas
varai. Vio? neprot milct, jo pats Erots ir iekalis viou vathas. Savas
milestibas dci vio? mirst.

4.idille

Ganu saruna. Vioi ir brivi cilvcki – Bats un Koridons. Koridons gana
Egona govis, jo tas ir devies uz Olimpiskajam spclcm lidzi atlctam
Milonam, bet Korinda darbu pieskata Egona vecais tcvs. Bats satiek
Korindu un izpra?oa par pcdcjiem notikumiem. ?aja saruna labi parada
Korinda un Bata raksturi. Korinds – labsirdigs, lctticigs, naivs, bet
Bats – ziokarigs un ironisks.

6.idille

Divi gani Dafnids un Damoits skaista vasaras diena sacen?as dzieda?ana.
Dziesmu tcma ir viena – par Plifcma nelaimigo milestibu pret it ka
vienaldzigo nimfu Galateju. Dafnids dzied Polifcmam labvcia varda, bet
Daimonts it ka pa?a Plifcma varda.

15.idille

Ta ir viena no slavenakajam Teokrita idillcm – Sirakuzietes jeb
sievietes Adonida svctkos.

Attclota dzives aina, ar realistiskiem cilvcka raksturiem, viou
interescm. Lidzas sadziviskajam ainam doti ari reliiiski elementi.
Idille slavc Ciiptes valdnieka Ptolomeja Filadelfa devigumu.

Sarunajas divas draudzenes Gorgo un Praksinoja par to, ka nedrikst runat
slikti par savu tuvako bcrna klatbutnc. Uzsvcrts, ka cilvcks cen?oties
var panakt visu. Siki apraksta ka draudzenes po?as uz pili, kur notiek
kazas. Idille beidzas ar ioti sadzivisku ainu, kur Gorgo jadodas majas
taisit Dioklidam pusdienas.

Longs (apmcram 2. vai 3.gs.m.c.)

Nav dro?u ziou, bet tiek uzskatits par romana “Dafnids un Hloja” autoru.
Romans ieoem izcilu un atsevi?iu vietu sengrieiu romana thanra. Sitheta
skaidriba, kompozicijas skaidriba, tas pacei pari ?i thanra citiem
sacercjumiem, jo citiem ir raksturigs samezglots sithets, dathadu
notikumu un piedzivojumu parmcriba. Longa prozas darbam piemit ipa?s
ritms un poctisks kra?oums. Romana attclota divu jaunie?u milestiba,
kas Erota rosinata pamazam parvcr?as no neapzinatas ilgu tieksmes lidz
kaisligam jutam.

Dafnids un Hloja

Abus jaunie?us vecaki kadreiz bija pametu?i un jaunie?i izaug ganu vidu.
Abi vcl ir gandriz bcrni, kad jau iemilas viens otra, vioiem vcl
jauzzina, kas ir milestiba. milas ilgu aug?ana tiek paradita paralcli
dabai, ta tiek saskaoota ar dabas paradibam. romana tiek aprakstita
Hlojs nolaupi?ana un gusts, kuia bojaeja. Romana beigas jaunie?i
satiekas ar saviem bagatajiem vecakiem, tie vious pazist, nothclo savu
agrako ricibu un riko kazas saviem bcrniem.

Platona (427. – 347. g.p.m.c.)

Ceiojumos pa Dienviditaliju un Siciliju Platons iepazistas ar
pitagorie?u macibu un vairakkart nesekmigi centies realizct dzivc savas
idealas valsts iekartas idejas. Ap 387.gadu p.m.c. Platons nodibinaja
savu filozofisko skolu – Akadcmiju, kas turpinaja darboties vcl ilgi pcc
Platona naves, lidz pat m.c. 6 gs. Platons bija idealists (vards
“idealists” cclies no Platona pamatuzskatiem par ideju pasauli iepreti
jutekliskajai) savos meklcjumos un uzskatos. Ari vioa uzskati par
cilvcku kopuma, vioa psihiskajiem procesiem un stavokiiem ir cie?i
saistiti ar augstakas ideju pasaules pastavc?anu.

Platona ctika vairak ir orientcta uz idealas, pilnigas cilvcku kopibas
radi?anu, nevis uz atsevi?ias personibas audzina?anu. Vio? nebija
individualists, bet gan socialists, kuram galvenais ir izveidot
vislabako, pcc musdienu uzskatiem pat mazliet dievi?iu, valsts iekartu,
kur katrai cilvcku grupai ir savs konkrcts uzdevums.

Cilvckus vio? iedalija 3 grupas. Pirmas grupas cilvcki ir valditaji,
viedie, filozofi. Vioi ir taisnigi, godigi, patiesi un atturigi, vioi
tiecas izprast visu skaisto un ideju pasauli. Talak nak cilvcki, kuru
raksturigakas ipa?ibas ir dro?sirdiba, viri?iiba, pienakuma apzioa,
tadci Platons tiem iedalija kareivju un sargu uzdevumu. Bet tre?a
cilvcku grupa miesiski ir parak piesaistita fiziskajai pasaulei, tadci
tiem janodarbojas ar fizisko darbu – jakiust par zemniekiem, amatniekiem
un janodro?ina valsts materiala eksistence. Ta ka pirmas un otras grupas
rokas atrodas visa likumdo?anas un cilvcktiesibu vara, vioi nedrikst but
savtigi un materiali ieinterescti, lidz ar to vioi nedrikst preccties.
Abam grupam ir jadzivo ka vienai lielai iimenei. ?o idealistisko un pat
grieiu valstis neiespcjamo sadalijumu Platons izvirzija ka vienigo
pilnigas valsts pastavc?anas noteikumu, bet pilniga valsts ir
nepiecie?ama, lai izaudzinatu pilnigus cilvckus.

Platonam eksistc divas pasaules, kas ir pilnigi atdalitas un at?iirigi
raksturojamas. Viena ir lietu pasaule, kas ir vienmcr mainiga gan laika,
gan telpa, saistita ar ra?anos un zu?anu, ta ir sajutama ar maou
organiem. Otra ir ideju pasaule – ta nosaka jutekliskas pasaules
esamibu, ta ir nemainiga, pastaviga un neuztverama. Ideju pasauli var
aptvert tikai gara. Tikai lietu idejas ir istas nevis pa?as lietas,
tadci tikai idejas ir izzioas vcrtas, jo satur sevi lietu nemainigo
butibu.

Platons cilvcka izdala nemirstigu dvcseli un mirstigu iermeni. Dvcsele
ir pielidzinata idejam, un ta ka tas eksistc pirms jutekliskam lietam,
tad tas ir vienotas un nedalamas. Ari dvcsele ka ideju zina?ana eksistc
pirms cilvcka un ir nedalama un nemirstiga. Iermeni ir daudz matcrijas,
lidz ar to tas ir dalams un mirstigs. Butiba iermenis cilvcka eksistencc
ir kas nicinams un nosodams, pat iemieso visu iauno, tas kalpo tikai ka
cietums dvcselei, no kura tai jaatbrivojas. Lai to izdaritu, dvcselei
jaattiras, jaapspieth jutekliskas tieksmes, jatiecas pcc augstakas
patiesibas. Tada veida cilvcks kiust pilnigs.

Platons, skaidrojot dvcseli, izmanto lidzibu ar pajugu, kur kueieris ir
prats, viens no zirgiem ir jutekliskas iekares, bet otrs – sapratiga
griba. Viens zirgs tiecas vilkt dvcseli, bet otram tuvaka ?iiet zeme,
lidz ar to izvcr?as cioa dvcselc, kas ir muthiga cilvcces problcma –
dvcsele ir iekalta muthiga sprieguma.

Platons bija reinkarnacijas atbalstitajs un uzskatija, ka tikai pcc
vairakkartcjas iemieso?anas, kad dvcsele attirijusies jau vairakas
pakapcs ta kiust dievi?ia, paceias augstak pie ideju pasaules durvim un
zud iek?cja pretruna, rodas harmonija un saskaoa virziba uz augstako
punktu – ideju pasauli. Bet katra nako?aja dzivc dvcsele pardzimst vai
nu cilvcka vai dzivnieka, atkariba no ta cik tikumiga ta bijusi
iepriek?cja dzivc. Ar tikumibu ?eit jasaprot, kura dvcseles daia cilvcka
dzivc bija visaktivaka.

Platons dvcseli iedalija 3. daias. Sapratigas dvcseles daias jeb prata
augstakais tikums ir gudriba. Ar ?o dvcseles daiu cilvcks apsver savu
ricibu, izglitojas un vadas pcc augstakiem tikumibas un ctikas
principiem. Otra dvcseles daia ir afektiva jeb emocionala, kuras
augstakais tikums ir dro?sirdiba – ar ?is dvcseles daias atbalstu
cilvcks izjut un izrada emocijas, ir spcjigs uz lidzjutibu, sirsnibu,
naidu, dusmam, uzupurc?anos u.t.t. Bet tre?a ir zemaka – jutekliska
dvcseles daia, kas ir vienada gan cilvckiem, gan dzivniekiem un augiem.
Ta ir atbildiga par jutekliskam iekarcm un baudam, iermeoa fizisko
vajadzibu apmierina?anu. ?as dvcseles daias augstakais tikums ir
pa?savaldi?anas, atturiba. Katra cilvcka ir visas tris augstak minctas
daias, bet dathos, kadas daias parsvars ir lielaks.

Vissvarigaka dvcseles funkcija ir izzioa, jo izzioa cilvcku noved pie
pilnibas. Izzioa Platonam ir maciba par atturc?anos jeb “anamnesis”.
Jebkura izzioa ir dvcseles atmioas par ideju pasauli, kura ta mita pirms
iemajoja cilvcka. Ideju pasaule ir visa sakums, jutekliskas pasaules
pamats un dvcseles pirmavots.

Oemot vcra izzioas veidus, Platons izdalija 2 veidu iespcjamos ceius,
kados cilvcks var nodzivot savu dzivi. Pirma ir izzioas dzive, kura
cilvcks par augstako mcrii uzskata izzinat patiesibu, un tada dzive ir
laba pati no sevis, jo iemieso platoniska filozofiska uzskata
kulminacijas punktu, cilvcka idealo ceiu. Otra ir darbiga dzive, kas gan
nenozimc, ka cilvcks dara visu, kas ienak prata, nevcrtcjot izdarita
iaunumu vai labumu, derigumu, bet gan sapratigas gribas ietekmcts virza
darbigo iermeni uz iecercto mcrii. ?ada dzive ir laba tadci, ka
nepiecie?ama.

Platona milestiba ir milestiba uz idejam, to pasaules pilniba vieniga
dod milestibai attaisnojumu un augstako ideju. Protams, Platons,
neizslcdz ari cilvcku milestibu, ta pat ir ipa?i veicinama, tikai vio?
to izprot citadi, konteksta ar augsto ideju milestibu. Platoniska
milestiba meklc tikai dievi?io, ta atiauj milct tikai pilnibu un idealu,
milct ar spccigu gara un dvcseles tieksmi. Izslapu?o ta nedzirdi,
izsalku?o nepacdina un neglito nenoglasta, jo cilvcks vioam nav
pa?vcrtiba, tikai ideju iemiesotajs un atturigais skaistuma un pilnibas
pieludzcjs. Tikai ta milestiba, kas ved uz ideju, ir svctiga un istena,
ta ir cilvcka cieniga, bet ne milestiba uz lietam vai cilvckiem, kuri ir
gaisto?i un nepastavigi. Platons vienmcr domaja, ka milct cilvcka
skaistumu nav vcrts, lai gan lidz zinamam laikam tas ir aizrautigi un
jauki, jo skaistums ar laiku zud un paliek tuk?ums. Ari platoniska
milestiba nav izprotama tada veida, ka tas ieviesies musu leksika, jo
Platons pats ?adu jcdzienu neieviesa. Ta nav fiziskas milestibas
nobeigums, bet gan tie?i milestiba uz idejam, uz augstako patiesibu,
kurai viss dzivnieciskais un jutekliskais ir sve?s. Dieva Erota augsto
spcku un varu Platons ir atklajis daudzos “dialogos”, bet jo ipa?i
dialoga “Dzires”.

“Bet kas gan tad notiktu, ja tu butu skatijies vistirako daili un tikai
to bez cilvcka iermeoa un miesas, bez cilvcku rotam un kra?ouma,
skatoties tikai ?o muthigo, dievi?io daili. Vai tu vcl domatu, ka ?i
dzive ir nicinama, ja vari uz dievi?io raudzities un taja kavcties? Vai
tu nebutu parliecinats, ka tikai vcrojot ta, ka tas vajadzigs, skaisto
var radit nevis patiesa cna, bet pa?u patieso, jo tu vairs neesi
pievcrsies cnai, bet istenibai.”

Viens no nozimigakajiem dialogiem ir “Valsts”.

Galvenais ?aja dialoga ir idealas valsts uzbuves principi un
filozofiskais pamatojums. Parrunajot ideoloiijas jautajumu idealaja
valsts iekarta, sarunas dalibnieki pieskaras literaturai.

Pcc Platona domam maksla, budama realas pasaules atdarinajums ir ioti
talu no lietu patiesas butibas atkla?anas, patiesibu ar atdarina?anas
lidzekiiem nevarot nedz apjaust, nedz attclot. Platons nenoliedz makslas
iedarbibas spcku, taeu vienigais uzdevums, ko makslai un ari literaturai
Platons izvirza ir audzinat pilsoous ar cildeniem paraugiem. Vajadzigs
stingras atlases princips literaturas sacercjumu izvclc izglitibas
vajadzibam.

Marks Tulijs Cicerons (106.-43.g.p.m.c.)

Cicerons bija politisks darbinieks un lielisks rakstnieks, pcdcjais
ievcrojamais Romas republikas ideologs, kas tas iekartu pamatoja ar
grieiu politiskajam teorijam. Lidz musdienam saglabaju?as 58 runas,
virkne retorikas un filozofisko traktatu, 800 vcstules. Dzimis 106.gada
3.janvari p.m.c. latiou pilscta Arpina un ir cclies no jatnieku
aprindam. Vioa vecakiem bija sakar galvaspilscta, viou draugu loka bija
tolaik pazistamie oratori Antonija un Krass. Vecaki vclcdamies dot labu
izglitibu abiem dcliem – Markam un Kvintam parcclas uz dzivi Roma. Skola
Cicerons apguva grieiu klasisko literaturu. Scevola Paneteja iespaida
sak interescties par filozofiju. Cicerons vingrinajas runu sastadi?ana
grieiu un latiou valoda, sacercja pocmas, tulkoja no grieiu valodas
proza un dzeja.

Ar daiirunibu nenacas nodarboties, jo 80.gadu sakuma iek?cjo juku dci
tiesas nedarbojas, bet advokata darbibu uzsaka 80.gadu beigas. Leils
Cicerona panakums bija Seksta Roscija aizstavc?anas runai, bet pcc
drosmigas uzsta?anas Roscija lieta, kur vio? neaizskarot personigi pa?u
diktatoru Sullu, bet kritizcjot Sullas rethimu, palik?ana Roma kiuva
bistama. Kopa ar brali Kvinu dodas ilgsto?a ceiojuma pa Grieiiju un
Mazaziju. Lielu ietekmi uz viou atstaja Atcnas un Rodosas sala
pavaditais laiks.

79.gada atgriethas Roma un kiust pla?i pazistams un lidzko sasniedza
laika noteikto vecumu, lai varctu kiut par valsts amatpersonu, viou
?ajos amatos ari ievclcja.

71.gada beigas sakas prava pret Verresu, Cicerons uzoemas apsudzibas
uzturc?anu, lai gan Cicerons jau pirmas sesijas karta pieradija Verresa
vainu, Cicerons publiccja savus materialus ka piecas runas pret Varresu.

66.gada Cicerons uzstajas ar savu pirmo politisko runu par pilnvaru
pie?iir?anu Pompejam, lai pabeigtu karu Mazazija.

63.gada kiust par konsulu, atklaj Katelina sazvcrestibu un saoem
“tcvijas tcva” nosaukumu. ?aja laika top pocmas “Par manu konsultu”, “
Par manu laiku”, un eetras runas pret Katelinu.

58.gada Cicerons dodas trimda, jo vaja Katelinas piekritcji (Pompejs,
Cezars, Krass). Sakas depresija. Raksta darbus par morali, ctiku.
55.gada top lielais dialogs “Orators”, bet 54.gada sak rakstit traktatu
“Par valsti”, kura cildina Romas valsts iekartu un apskata tas pagrimuma
iemeslus. ?o traktatu uzdro?inas publicct tikai 51.gada.

Cicerons noslcdzas no aktivas sabiedriskas dzives un dzivodams te savas
majas, te pie sava drauga Atika, pievcr?as filozofijai. Cicerons sev
nosprauda mcrii popularizct sabiedribai grieiu filozofiju. Samcra neilga
laika (33 mcne?os) Cicerons bija pabeidzis lielako daiu savu filozofisko
sacercjumu, to vidu “Hortenzijs” (lidz musdienam nav saglabajies, bet
senatnc tam bija liels iespaids, ar to sakas traktatu scrija), “Par laba
un iauna robetham”, “Par dievu dabu”.

Pirmam kartam Cicerons uzskatija par pienakumu uzrakstit traktatu
filozofijas aizstavc?anai, kas bija pretruna ar romie?u uzskatiem.
Traktata “Hortenzijs” Cicerons aizstav savu parliecibu un vclc?anos
nodarboties ar filozofisko apcerc?anu, jo Ciceronam bija sevi jaattaisno
romie?u acis. Vio? bija sabiedriski politiskais darbinieks, kur? bija
atklajis Katelina sazvcrestibu, bet tagad vclcjas nodarboties ar
filozofiju.

Traktata “Par dievu dabu” Cicerons atspcko epikurie?u un stoiiu
argumentus par dievu esamibu, bet saviem sacercjumiem dod nevis
ateistisku, bet gan agnosticisku formulcjumu – neskatoties uz to, vai ir
dievi vai nav, bet valsts reliiiju nepiecie?ams aizsargat.

51.gada Ciceronu nosuta par prokonsulu uz Kilkija provinci, saoem goda
titulu – “imepratoru” par lielajiem panakumiem kara par kalnu ciltim.

50.gada Cicerons atgriethas Italija pilsoou kara priek?vakara. Dodas uz
Grieiiju pie Pompeja, bet 48.gada sakauj Pompeju un Cicerons dodas
atpakai uz Italiju un izligst ar Cczaru. Par vienu no Cicerona draugiem
kiust Bruts, vclakais Cczara slepkava. Pcc Cczara nogalina?anas 44.gada
Ciceronam atkal sakas aktivs politiskais darbibas laiks un sekmigi cinas
pret Antoniju, kur? sevi uzskata par Cczara pccteci. Cioas literarais
piemineklis pret Antoniju ir paliku?as “Filipikas”, tajas ir 14 runas.

Oktavians izliga ar Antoniju un noslcdza savienibu. 43.gada 7.decembri
Antonija aienti notvcra Ciceronu un viou nogalinaja, Antonijs pavclcja
nocirsto Cicerona galvu uzstadit Romas foruma oratoru tribinc.

Informacijas avoti

Platons “Menons. Dzires” – Zvaigzne ABC, 1980.gads

A.Vorobjovs “Psiholoiijas vcsture” – Riga, 1998.gads

Sengrieiu literaturas antoloiija – Riga, Zvaigzne, 1990.gads

I.Tronskis – Antikas literaturas vcsture – Latvijas valsts izdevnieciba,
Riga, 1954.gads

A.Rubenis – Romas kultura – “Svctdienas Rits”, 1993.gads

A.Rubenis – Senas Grieiijas dzive un kultura – Riga, “Zvaigzne”,
1994.gads

Kule M., Kulis R. – “Filosofija” – apgads “Burtnieks”, 1996.

P.J.Anstrats, – “Civilizacijas vcsture” R., “Karogs” – 1995., 153.lpp.

I.Icnio? – Seno laiku vcsture II – Zvaigzne ABC, 1994.gads

Metodisks lidzeklis – Seno laiku vcsture 2.daia – Riga, 1995.gads

Pasaules vcsture 1. daia. – Senie laiki – RaKa, latvie?u izdevums,
1997.gads

PAGE

PAGE 49

Нашли опечатку? Выделите и нажмите CTRL+Enter