.

Влияние автотранспорта на человека

Язык: русский
Формат: реферат
Тип документа: Word Doc
0 1245
Скачать документ

R?n??u vidusskola

Autotransporta atra?oto g?zu un trok??a ietekme uz cilv?ka vesel?bu

Autors: Rom?ns V?veris

Darba vad?t?ja: Olga Mar?enko

pedago?ijas ma?istre,

?eogr?fijas skolot?ja

R?ga

2004

Saturs

Ievads…………………………………………………………
……………………………..3

1.Tehnosf?ra – jauns vides apdz?vot?bas tips
(veids)………………………..4

1.1.Autotransporta atra?oto g?zu pies?r?ojums
atmosf?r?………………..5

1.2.Autotransporta trok??a pies?r?ojums apk?rt?j?
vid?…………………..9

2.Atra?oto izpl?des g?zu ietekme uz cilv?ka
vesel?bu……………………..11

2.1.Trok??a ietekme uz
cilv?ku…………………………………………………….13

3.Trok??a ietekme uz cilv?ka psihoemocion?lo
st?vokli………………….15

Nobeigums………………………………………………………
…………………………25

Izmantot?
literat?ra……………………………………………………..
………………26

Anot?cija………………………………………………………
……………………………27

Annotation ……………………………………………………………..28

Аннотация…………………………………………………………….29

Pielikumi………………………………………………………
…………………………….30

Ievads

Ikviens cilv?ks ir apk?rt?j?s pasaules sast?vda?a. ?aj? pasaul? cilv?ks
un apk?rt?j? vide veido nep?rtrauktas darb?bas sist?mu: „ cilv?ks
apdz?vot? vide”. Darbojoties ?aj? sist?m?, cilv?ks nep?rtraukti risina
vismaz divus uzdevumus:

Savu fiziolo?isko sp?ju nodro?in??anu

Izdz?vo?anas uzlabo?anas komfortu

Patst?v?g? c??? par savu eksistenci, diem??l, novedu?as cilv?ku pie
noz?m?gas t? ietekmes uz apk?rt?jo vidi, p?rv?r?ot visu dz?vo
tehnosfer?, kas ir vides apdz?vot?bas jauns tips. Vienlaikus ar cilveka
pr?tu un rok?m rad?t? tehnosf?ra, kuras uzdevums ir maksim?li apmierin?t
t?s vajadz?bas p?c dro??bas un komforta, daudzk?rt nav attaisnojusi
cilv?ku cer?bas.

Modern?s pasaules m?sdienu cilv?ki s?k aizsarg?ties no antropog?n?m
briesm?m. ??s briesmas atmosf?r? tiek noteiktas p?c toksisko vielu
daudzuma, kuras atmosf?r? izdala autotransports, bez kura nav iedom?jama
m?sdienu cilv?ka eksistence. Ja atra?ot?s g?zes uz cilv?ku iedarbojas
netie?? ce??, tad troksnis, kuru rada autotransports, ir vistie??kais
uzbudin?t?js, tas noved cilv?ku pie dzirdes zuduma un nervu sist?mas
sabrukuma.

P?t?juma objekts:

Tehnog?n? faktora izcelsme

Autotransporta rad?t?js: troksnis un atra?ot?s g?zes

P?t?juma priek?mets: tehnog?no faktoru izcelsmes kait?g? ietekme uz
cilv?ka vesel?bu

P?t?juma m?r?is: noteikt autotransporta ietekmes l?meni uz cilv?ku
vesel?bu, kuri dz?vo noz?m?gu autoce?u tuvum?

Hipot?ze: Jo tuv?k cilv?ks dz?vo intens?vas autotransporta ce?u kust?bas
tuvum?, jo past?v liel?ka psihoemocion?lo stresu un riska slim?bu
iesp?jam?ba

Uzdevumi: 1.Noskaidrot iesp?jamo autotransporta faktoru ietekmi uz
cilv?ku

2. Noteikt tehnog?no faktoru meh?nismu un seku
ietekmi uz cilv?ka vesel?bu

3. Noteikt cilv?ku psihoemocion?lo reakciju, kuri
dz?vo pastiprin?tas autotransporta ce?u kust?bas tuvum?

Metodes: 1. Izvirz?t?s probl?mas teor?tisk?s liter?t?ras anal?ze

2. Nov?rojumi

3. P?t?jumi

4. Anket??anas – aptaujas metode

5. Statistikas datu metodisk? apstr?de

P?t?juma b?ze: Vecm?lgr?vja ielas ar intens?vu autotransporta ce?u
kust?bu: Meldru iela, A.Dombrovska iela, 1.l?nija

Tehnosf?ra – jauns cilv?ka uztur??an?s vides veids (tips).

Visa m?su 6. miljardu cilv?ce dz?vo liel? gaisa oke?n?, ko sauc par
atmosf?ru.

Atmosf?ra – Zemes g?zes apvalks, kur? sast?v no gais? eso??s g?zes
sajaukuma.

T?s sast?vda?as – sl?peklis un sk?beklis ir attiec?b?s 4:1. Cilv?ku
ietekm? atmosf?ras zem?kie sl??i (15 – 25 km), jo tie?i ?aj? sl?n?
koncentr?jas galven? gaisa masa.

Gaiss – viens no galvenajiem dz?v?bai svar?g?kajiem apk?rt?j?s vides
elementiem. Gaisa t?r?bai uz Zemes ir dz?v?bai vissvar?g?k? noz?me. Tad,
k?p?c cilv?ks, apzinoties gaisa atmosf?ras noz?m?bu, past?v?gi, cen??s
to pies?r?ot?

20.gadsimts ir rakstur?gs ar iedz?vot?ju bl?vuma un urbaniz?cijas
pieaugumu. ?ie procesi v?rien?gi att?st?ju?i r?pniec?bu un transportu,
k? rezult?t? uz biosf?ru piln?b?, bet uz atmosf?ru da??ji pieaugusi
tehnog?n? slodze.

Biosf?ra – dz?v?bas izplat?bas lauks uz Zemes, kur? sast?v no atmosf?ras
apak??j?s k?rtas, hidrosf?ras un atmosf?ras aug??j?s k?rtas.

Cilv?ka akt?v?s tehnog?n?s darb?bas rezult?t? daudz?s m?su plan?tas
zemes viet?s tiek izjaukta biosf?ra un rad?ts jauns vides apdz?vot?bas
veids – tehnosf?ra.

Ar tehnosf?ru m?s saprotam biosf?ras re?ionu, kuru izveidojis cilv?ks,
t? nodro?inot sev komfortablu dz?vo?anu.[3]

Izveidojot tehnosf?ru, cilv?ks cen?as uzlabot vides apdz?vot?bas
komfortu.

Tom?r, ar cilv?ka rok?m un pr?tu izveidot? tehnosf?ra ir nepiel?dzami
pies?r?ojusi gaisa oke?nu, k? ar? l?n?m ietekm?jusi cilv?ku vesel?bu,
kuri dz?vo liel?s pils?t?s un r?pniec?bas zon?s. Viens no posto??kajiem
faktoriem, kas destrukt?vi ietekm? m?sdienu pils?tu gaisa atmosf?ras
kvalit?ti, ir masveida transporta l?dzek?u izmanto?ana.

1.1. Autotransporta izpl?des g?zu pies?r?ojums

Cilv?ka tiek?an?s p?c komforta, un patst?v?gas kravas un pasa?ieru
pl?smas palielin??ana noved pie pasaules automob??u parka
palielin??an?s. K? redzams 1.1. diagramm?, visliel?kais pieaugums ir
tie?i vieglajiem automob??iem, cilv?ku materi?l? st?vok?a uzlabojuma
rezult?t?. Ar? Latvij? autoparks k??st aizvien pla??ks, pie kam, tas
nepavisam nepapildin?s ar jaun?m ma??n?m. Tas rada zin?mu trauksmi.

diagramma. Pasaules automob??u parka skaitliskums (milj./gab.)

1.1. grafiks. Automob??u skaita palielin??ana R?g?

Atra?ot?s g?zes, izpl?des produkti, k? mehanisk?s da?as un riepas, t?
ar? ce?u segums, sast?da vair?k k? pusi no antropog?n?s izcelsmes
atmosf?ras paliek?m.

Dzin?ju iek??j?s sadeg?anas galvenais izdales avots ir atra?ot?s g?zes
(AG). To (AG) sast?vs ir atkar?gs no izlietot?s degvielas, e??as un
dzin?ja darba re??ma, t? tehnisk? st?vok?a, automob??a noteikt? virziena
u.c.

diagramma. Izdal?jumu sast?vs un daudzuma raksturojums par automob??a
15000 t?ksto? nobrauktajiem km ar benz?na dzin?ju[2]

Atra?ot?s g?zes kop? veido sare???tu kompleksu, ieskaitot apm?ram 300
komponentu, no kur?m tikai 4 – nav toksiskas (sl?peklis, sk?beklis,
?de?radis, ?dens tvaiki).

tabula. Atra?oto g?zu komponentu kvantit?te

Komponenti Kompon?ntu kvantit?te, % Piez?me

Karboratora dzin?js D?ze?dzin?js

N2 74 – 77 76 – 78 Nav toksisks

O2 0,3 – 8 2 – 18

H2O (p?ris) 3 – 5,5 0,5 – 4

CO2 5 – 12 1 – 10

H2 0 – 5 –

CO 0,5 – 12 0,01 – 0,5 Toksisks

NOx L?dz 0,8 0,0002 – 0,5

CnHm 0,2 – 3 0,009 – 0,5

Aldeg?di L?dz mg/l 0,001 – 0,09 mg/l

Sodr?ji 0 – 0,04 g/m3 0,01 – 1,1 g/m3

Benzapir?ns 10 – 20 mkg/m3 L?dz kg/m3

Benz?na dzin?ji vidi pies?r?o vair?k nek? d?ze?dzin?ji. Ikviena
automa??na ar benz?na dzin?ju nobraucot 15000 km vid?ji izlieto 4350 kg
sk?bekli, bet izdara 3250 kg oglek?a dioks?du, 530 kg oglek?a oks?du, 93
kg og??de?radi, 27 kg sl?pek?a oks?du. Visvair?k ind?g?s g?zes izdal?s
tad, kad motors darbojas br?vgait?, kad automa??na izkustas no vietas un
uz?em ?trumu.

Auksts dzin?js izdala maksim?lu og??de?ra?a daudzumu vai p?rbag?tin?tu
mais?jumu. ??ds g?zu apjoms var sasniegt 11 % no visa automob??a g?zu
apjoma.

Atmosf?r? iepl?du?o kait?go vielu daudzums atra?oto g?zu sast?v? ir
atkar?gs no automob??a kop?j? tehnisk? st?vok?a, bet ?pa?i no dzin?ja,
kur? ir visliel?kais pies?r?ojuma avots. T? pie karboratora regul??anas
trauc?jumiem CO izdal?jumi palielin?s 4 – 5 reizes.

Etilbenz?na pielieto?ana, kura sast?v? ir svina savienojumi, izraisa
gaisa atmosf?ras pies?r?ojumu ar ?oti toksiskiem svina savienojumiem.
Atmosf?r? nok??st apm?ram 70 % svina, kur? ir pievienots benz?nam ar
etil??idrumu, no tiem 30 % uzreiz nos??as uz zemes, bet 40 % paliek
atmosf?r?.

Gad? viens vid?jas celtsp?jas automob?lis izdala 2,5 0 3 kg svina.

Svina koncentr?cija gais? ir atkar?ga no svina satura benz?n?:

Svina saturs benz?n?, g/l…………………0,15 0,20 0,25
0.50

Svina koncentr?cija gais?, mg/m3…….0,40 0,50 0,55 1,00

Jau sen liel?kaj?s Austrumeiropas valst?s praktiz? to, ka augsti
toksisko svina savienojumu iekl??anu atmosf?r? etil?t? benz?na viet?
aizst?j ar neetil?to.

Doto r?d?t?ju anal?ze 1.1. tabul? r?da, ka visliel?kais toksiskums ir
karboratoros, jo tiem ir visliel?kie CO, NOx, CnHm u.c. izdal?jumi.
D?ze?u dzin?ji lielos daudzumos izdala sodr?jus, kuri t?r? veid? nav
toksiski. Tom?r da?ai sodr?ju virspus? ir toksiskas vielas, tai skait?,
ar? koncerog?n?s. Sodr?ji gais? var atrasties l?dzsvara st?vokl? ilgu
laiku, l?dz ar to palielin?s toksisko vielu iedarb?ba uz cilv?ku.[3]

Ielu un ma?istr??u g?zes pies?r?ot?bas l?menis ir atkar?gs no automob??u
kust?bas intensit?tes, trases reljefa un platuma, meteorolo?iskajiem
apst?k?iem, kravas transporta un autobusu kop?j?s pl?smas u.c.
faktoriem.[7]

Pie intens?vas kust?bas 500 transporta vien?bu stund? oglek?a oks?da
koncentr?cija var sasniegt l?dz 60 PKR (pie?aujam? koncentr?cijas
robe?a).

PKR – tas ir maksim?lais kait?go vielu daudzums, kura iedarb?ba uz
cilv?ka organismu liekas nekait?gs un tikai 40 m att?lum? nep?rsniedz
normu.

Kopum? pasaules automob??u parks ar dzin?jiem katru dienu izdala
miljoniem tonnu:

oglek?a oks?da – 260

lidojo?o og??de?ra?u – 40

sl?pek?a oks?da – 20

Pasaules liel?ko pils?tu automob??u transports pies?r?o gaisa atrmosf?ru
%:

Oglek?a oks?ds Sl?pek?a oks?ds
Og??de?ra?i

Maskava 96,3 32,6
64,4

Sanktp?terburga 88,1 31,7
79

Tokija 99 33
95

?ujorka 97 31
63

Da??s pils?t?s CO koncentr?cija ?s? laika period? sasniedz 200 mg/m3 un
vair?k, normat?vos nor?d?taj?s maksim?li pie?aujam?s koncentr?cijas 40
mg/m3 – ASV un 10 mg/m3 – Krievij?.[9]

??d? veid? analiz?jot situ?ciju par automob??u atra?otaj?m g?z?m,
apstiprin?s, ka ieg?stot komforti braucot ar ma??nu, cilv?ks gaisa
atmosf?rai pasniedz veselu toksisko piemais?jumu „bu?eti”.

Tom?r toksisk?s vielas neb?t nav viss, ko mums „d?vina” civiliz?cijas
labumi. V?l viena n?vejo?a autotransporta iedarb?ba – tas ir, auto
izrais?tais troksnis. ?o jaut?jumu apskat?sim n?ko?aj? noda??.

Autotransporta trok??a pies?r?ojums apk?rt?j? vid?

Autotransports ir viens no galvenajiem trok??a avotiem pils?t?s. Tas ir
k?uvis visizplat?t?kais un agres?v?kais apk?rt?j?s vides fiziskais
faktors.

Ar vardu „troksnis” m?s saprotam nev?lamas un nepat?kamas ska?as, kuras
trauc? klusumu un izraisa kaitino?u iedarb?bu uz cilv?ku.[7]

A.Koro?ova p?t?jumi liecina, ka p?d?jos 10 gados trok??a intensit?te
pasaules liel?kaj?s pils?tas ir palielin?jusies par 10 – 15 dBA.

Pie lielas transporta pl?smas bl?vuma kop?jais trok??a l?menis sasniedz
80 dBA.

diagramma. Autotransporta trok??a pies?r?ojums

K? redzam 1.3. diagramm?, trok??a l?menis sasniedz 50 – 58 dBA. Da?i
autotransporta veidi ?o normu p?rsniedz gandr?z 2 reizes. Nakts laik?
trok??a l?menis 30 – 40 dBA ir ?oti nopietns trauc?jo?ais faktors.[7]

Ekspluat?cijas proces? augstu trok??a l?meni izraisa smagie automob??i
un autovilcieni ar d?ze?dzin?jiem (70 dBA), sal?dzin?jumam varam
atz?m?t, ka elektromob??a troksnim ir 35 – 38 dBA.

Trok??a l?menis b?tiski izmain?s atkar?b? no dzin?ja veida, re??ma un
kust?bas ?truma, automob??a tehnisk? st?vok?a, k? ar? no transporta
pl?smas intensit?tes, ce?a seguma veida un t? st?vok?a, ce?a b?ves
bl?vuma un augstuma, za??s zonas daudzuma, ce?u un ielu vertik?l? un
horizont?l? izvietojuma. Trok??a l?me?a izmai?as katr? dotaj? gad?jum?
var notikt 10 dBA robe??s.[8]

Automob??u kust?bas galvenie trok??a avoti ir dzin?ji, transmisijas
agreg?ti, ventilatori, sl?p?t?ji, riepas. ?o avotu trok??u l?menis
izmain?s no kust?bas ?truma un automob??a slodzes. Piem?ram, pie
kust?bas ?truma 75 – 80 km/h un pie pilnas automob??a slodzes troksni
rada dzin?js, pie ?truma 80 – 100 km/h – riepas.

Dzin?ja troksnis krasi palielin?s t? iedarbin??anas un uzsild??anas
br?d?. Automob??a kust?ba pirmaj? ?trum? izraisa nevajadz?gu degvielas
atdevi, ?aj? laik? dzin?ja troksnis 2 reizes p?rsniedz 2 ?truma
izrais?to troksni. ?oti lielu troksni izraisa automob?lis pie straujas
bremz??anas liel? ?trum?. Troksnis man?mi samazin?s, ja kust?bas ?trumu
samazina uz dzin?ja r??ina no apak??j?s bremzes iesl?g?anas br??a.[8]

Liel?s pils?t?s caurlaides sp?jas ir praktiski izsmeltas. Tas ir novedis
pie autotransporta vid?j? kust?bas ?truma samazin??an?s pils?t? l?dz 12
– 15 km/h un pie bie?iem sastr?gumiem uz iel?m.[9]

T?d? veid? pils?tas troksnis, kuru rada transports, ir otrs apk?rt?j?s
vides destrukt?vais iedarb?bas faktors, pie kam, daudz agres?v?ks, jo
ikdien? m?s sastopamies ar ?o negat?vo tehnosf?ras par?d?bu. Toksisko
vielu un trok??a ietekmi uz cilv?ka vesel?bu apskat?sim n?ko?aj? noda??.

Atra?oto g?zu ietekme uz cilv?ka vesel?bu

Atra?oto g?zu toksisko komponentu ietekme uz cilv?ka organismu ir
daudzveid?ga un atkar?ga no to koncentr?cijas atmosf?r?, k? ar? cilv?ka
vesel?bas st?vok?a un individu?l?m ?patn?b?m.

Viena automob??a ind?g?s g?zes izdale gad? ir 800 kg oglek?a oks?da, 40
kg sl?pek?a oks?da un vair?k nek? 200 kg da??du og??de?ra?u.[9]

tabula. Saslim?anas, kuras izrais?tas atra?oto g?zu toksisko vielu
iedarb?bas rezult?t? (p?c A.Koro?ova)

Toksisk?s vielas Saslim?anas

Dioks?ns (?oti toksisks) ?aundab?gs audz?js

Og??de?ra?i (benzapir?ns) ?aundab?gs audz?js; leik?mija

Oglek?a oks?ds Galvas s?pes; paaugstin?ta sirdsdarb?ba; slikta d??a;
elpo?anas trauc?jumi

Sl?pek?a oks?ds Plau?u audu boj?jumi

S?ra dioks?ds Elpo?anas vadu slim?bas; acu g?ot?das iekaisums

Svins ?aundab?gs audz?js

Sodr?ji Aler?ija

Analiz?jot tabulas piem?rus, secin?m, ka atra?oto g?zu toksisk?s vielas
rezult?t?, cilv?ka organisms ir pak?auts da??d?m slim?b?m.

P?c A.Koro?ova viedok?a slim?bu kopumam, kur?m ir ekolo?isks raksturs
nav specifisko iez?mju, kas probl?matiz? to diagnostiku. Tom?r,
pieaugu?iem „ekolo?isk?s slim?bas” sastopamas bie??k nek? b?rniem. [7]

Praktiski visiem pils?tas iedz?vot?jiem tiek nov?rota pies?r?ojuma
uzkr??an?s org?nos un audos, imunit?tes pazemin??an?s, saslimst?ba.

Iedz?vot?ju p?t?jums pret pies?r?ot?s atmosf?ras iedarb?bu ir atkar?gs
v?l no daudziem faktoriem, tai skait?, vecuma, dzimuma, kop?j? vesel?bas
st?vok?a, uztura, temperat?ras, mitruma u.t.t. Visviegl?k ievainojami ir
pusm??a vecuma cilv?ki, b?rni, slimnieki, sm???t?ji, hronisk? bronh?ta
slimnieki, astmas slimnieki un sirds nepietiekam?bas slimnieki.

Kop?j? organisma reakcijas iedarb?ba no gaisa pies?r?ot?jiem p?c
Vispasaules vesel?bas organiz?cijas datiem izskat?s ??di:

diagramma. Organisma reakcija gaisa pies?r?ojuma iedarb?ba[2]

– mirst?ba

– saslimst?ba

– saslim?anas fiziolo?isk?s paz?mes

– nezin?mas noz?mes novirzes organisma dz?votsp?j?

– pies?r?ojuma uzkr??an?s org?nos un audos.

K? redzam, 2.1. diagramm?, toksisko vielu uzkr??an?s organism? notiek
pak?peniski k? rezult?t? palielin?s saslimst?ba ar da??d?m slim?b?m.

Vai past?v iesp?ja sevi norobe?ot un izol?t no gaid?maj?m briesm?m
atrodoties intens?vas kust?bas ce?u t?vum?? ??da iesp?ja past?v un to
m?s apskat?sim n?ko?aj? noda??.

2.1. Trok??a ietekme uz cilv?ku

Autotransporta rad?tais troksnis ietekm? cilv?ku.

Tie?i vai netie?i tas praktiski iedarbojas uz dz?v?bai svar?giem
org?niem un cilv?ka sist?mu.

P?c A.A.Koro?ova dom?m, trok??a reakcija s?kas ar 40 dBA l?meni.[7]

Pils?tas apst?k?os troksnis ir nom?co?s faktors, pie kura cilv?kam ir
gr?ti pierast. Autotransporta kait?g? trok??a pak?pe ir atkar?ga no t?
fizisk? raksturojuma (stipruma, ilgsto?as darb?bas), un t? iedarb?bas uz
cilv?ka psiho – fiziolo?iskaj?m ?patn?b?m.

Trok??a j?t?guma pak?pes ietekm? nervu darb?bas tips, vecums, miega
stiprums,fizisk?s aktivit?tes l?menis, nervu spriedzes pak?pe.

Troksnis ir kaitino?s kairin?jums, kur? novirza uzman?bu, negat?vi
ietekm? cilv?ka pr?ta darb?bu un prasa koncentr?t?bu.[7]

Trok??a iedarb?ba slim?gi ietekm? pusm??a cilv?kus, gr?tnieces, cilv?ks
ar paaugstin?tu nervu sist?mas uzbudin?m?bu. Past?v?ga trok??a ietekme
uz cilv?ka organismu var novest pie patalo?isk?m izmai??m, kuras var
nosaukt par trok??a slim?b?m.

A.A.Koro?ova p?t?jumi r?da, ka troksnis maz?k ietekm? b?rnus un jaunus
cilv?kus nek? cilv?kus 40 – 60 gadu vecum?.

?pa?i j?t?gi pret trok??iem ir b?rni ar smadze?u traum?m, sievietes un
cilv?ki, kuri slimo ar nervu un asinsvadu slim?b?m.

\

oe

”6

o

X

Z

¦

?

E

o

’ue4

r

i

?

hh

hh

&

&

&

hh

hcv

hS

&

Vid?ji pie 50 dBA trok??u l?me?a iemig?anas laiks palielin?s l?dz 1
stundai, bet dzi?a miega laiks samazin?s l?dz 60 %. Pie 70 dBA trok??u
l?me?a tiek nov?roti nervu sist?mas trauc?jumi. ??da slodze noved pie
paaugstin?ta asinsspiediena par 10 punktiem. Trok??u normas p?rsnieg?ana
par 1 – 2 samazina pr?ta darb?bas produktivit?ti par 15 – 20 %.[7]

Miega trauc?jumu ietekme noved pie t?, ka nogurums, kur? uzkr?jas dien?,
nepaz?d, bet p?riet hronisk? saslim?an?, k? piem?ram, hipertonij?.

T?p?c nav br?nums, ka da?ai iedz?vot?ju, kuri dz?vo lielu autoce?u un
trasu tuvum? past?v?gi trok??u ietekm? notiek sirds asinsvadu sist?mas
trauc?jumi.

Pils?tas apst?k?os transporta un citos trok??os cilv?ka dzirdes
analizators ir spiests str?d?t liel?k? saspiendzin?jum? nek? klus?
apk?rtn?. Ar laiku tas rada nogurumu, kaut ar? cilv?ks ir vienk?r?i
pieradis pie trok??a.[9]

T?d? veid? civiliz?cijas labumi atst?j pret?ju un nepat?kamu iespaidu uz
cilv?ka organismu.

A.A.Koro?ova, A.Gri?ina un citu autoru darba anal?zes rezult?tos vai
konstat?t sekojo?o:

Cilv?ki, kuri dz?vo tuvu autoce?iem un tras?m, izj?t:

specifisku hronisko darb?bu, kur konkr?tam pies?r?ojumam ir etiolo?iska
faktora loma

hroniska nespecifiska (provoc?jo?a) darb?ba, kad realiz?cij? piedal?s
vielas, kur?m nav izteikta specifiska ietekme uz organismu

trok??u iedarb?bu, kura noved pie daudz?m saslim?an?m

Trok??a ietekme uz cilv?ka psihoemocion?lo st?vokli

A.Gri?ina, A.A.Koro?ova un citu autoru teor?tisko darbu p?t?jumu
rezult?ta ir veikts eksperiments. Darba pirmaj? da?? tika noskaidroti
faktori, kuri sp?c?g?k iedarbojas uz cilv?kiem, kuri dz?vo tuvu lieliem
autoce?iem. ?ie faktori ir:

troksnis

vibr?cija

atra?ot?s g?zes

Otraj? da?? tika m??in?ts atkl?t ?o faktoru meh?nisko ietekmi uz
cilv?ku. Balstoties uz literat?ras anal?zi, atra?ot?s g?zes rada l?nu
posto?o iedarb?bu uz cilv?ku (3.2. sh?ma).

P?t?jumam tika izmantots t?ds sp?c?gi darbojo?ais faktors k? troksnis,
kuru rada autotransporta pl?sma (3.1. sh?ma)

sh?ma. Vistie??kais autotransporta iedarb?bas ce?? uz cilv?ku

Troksnis nervu

Vibr?cija sist?ma

Sodr?ji elpo?anas

Putek?i sist?ma

Asa smaka

sh?ma. Autotransporta n?tie?a iedarb?ba uz cilv?ku

Atra?oto g?zu toksisk?s vielas

Elpo?anas sist?ma

Asinis

Toks?nu uzkr?jums organism?

Slim?bas

Pie eksperimenta b?zi tika izmantotas Vecm?lgr?vja ielas ar ?oti bl?vu
transporta pl?smu:

Meldru iela

A.Dombrovska iela

Un ar? ielas ar maz?ku transporta pl?smu:

Stiebru iela

1.l?nija

Vispirms m?s grib?j?m uzzin?t no k?da att?luma nov?rot?js dzird vieglo
un kravas automa??nu troksni (3.3., 3.4. sh?mas).

sh?ma Trok??a palielin??an?s un samazin??an?s efekts tuvojoties
vieglaj?m automa??n?m Meldru un Stiebru iel?s

sh?ma. Trok??a palielin??an?s un samazin??an?s efekts tuvojoties kravas
automa??n?m Meldru un Stiebru iel?s

Izr?d?s, ka viegl?s automa??nas tuvojo?ais troksnis ir dzirdams no 150 m
att?luma, bet piln?b? izz?d 170 m att?luma no nov?rot?ja, pie kam, ar jo
liel?ku ?trumu automob?lis kust?j?s, jo liel?ku troksni tas rad?ja.

M?su interesi saist?ja ar Stiebru iela, kura ir izvietota perpendikul?ri
Meldru ielai un atrodas starp dz?vojam?m m?j?m.

Gar?m brauco?o vieglo automa??nu troksnis Meldru iel? praktiski nav
dzirdams punkt? D., atrodoties 100 m no nov?rot?ja (punkts A) uz ielas.

Kas attiecas uz kravas automob??iem „Furgons”, tad att?luma
palielin??an?s un samazin??an?s l?dz nov?rot?jam un no t? (A),
palielin?s par 120 m, t?tad, kravas automa??nas troksnis ir dzirdams no
daudz liel?ka att?luma (apm?ram, par 120 m) un samazin?s par 120 m t?l?k
no nov?rot?ja.

Att?lums no ce?a, uz kura nav dzirdams kravas automa??nu troksnis,
palielin?s divas reizes (D).

Nepiecie?ams atz?m?t, ka trok??a palielin??an?s un samazin??an?s ir
atkar?ga no automa??nu kust?bas. Ar lielu ?trumu brauco??s automa??nas
ir dzirdama liel? att?lum?, jo t?s rada lielu troksni. Trok??a
dzirdam?bu ietekm?: dzirdi, augo?ie koki, apk?rt?j?s m?jas, gadalaiks,
laika apst?k?i. Ska?a ir dzirdama cit?d?k uz sausa, slapja asfalta,
apsnigu?a asfalta.

Ziemas sala laik? troksnis ir stipr?ks nek? silt? laik?. T?p?c,
m?supr?t, izveidot k?du noteiktu formulu atkar?bu ir ?oti gr?ti. Ir
pietiekami, ka troksnis tiek m?r?ts decibelos, kas dod iesp?ju
sal?dzin?t da??du automa??nu troksni ar uzst?d?to 50 dBA normu.

Lai sal?dzin?u trok??a l?meni da??d?s iel?s, tika izp?t?ta transporta
kust?bas intensit?te ?aj?s iel?s (3.1. – 3.3.).

3.1. tabula. Ma??nu skaits, kuru kust?ba notiek pa Dombrovska ielu

Min?tes Transporta veids

Kravas Viegl?s Autobusi Mikroautobusi

1 1 – 3 5 – 6 0 – 1 0 – 1

3 3 – 4 8 – 15 1 – 2 1 – 3

5 4 – 5 16 – 25 1 – 3 2 – 5

3.2. tabula. Ma??nu skaits, kuru kust?ba notiek pa Meldru ielu

Min?tes Transporta veids

Kravas Viegl?s Autobusi Mikroautobusi

1 3 – 5 10 – 12 0 1 – 3

3 10 – 13 15 – 23 0 3 – 5

5 16 – 23 23 – 35 0 – 1 5 – 6

3.3. tabula. Ma??nu skaits, kuru kust?ba notiek pa 1.l?niju

Min?tes Transporta veids

Kravas Viegl?s Autobusi Mikroautobusi

1 0 – 1 5 – 7 0 0 – 1

3 1 – 2 7 – 9 0 1 – 2

5 1 – 2 9 – 11 0 – 1 2 – 3

Sal?dzinot Dombrovska, 1.l?niju un Meldru ielas varam atz?m?t, ka
transporta intensit?te p?c ma??nu skaita un veida, Meldru iela ir
visnoslogot?k?.

Min?tes laik? pa Meldru ielu brauc 14 ma??nas, tai skait?, 3 kravas
ma??nas, bet pa Dombrovska ielu ?aj? laika posm? brauc 6 ma??nas, kravas
ma??nas 3 reizes maz?k, galvenok?rt, produktu p?rvad?jumu ma??nas. ?aj?
zi?? „vismier?g?k?” ir Dombrovska iela, kur kravas automa??nu kust?ba ir
aizliegta, pa ?o ielu brauc tikai person?gais transports. Sabiedrisk?
transporta kust?ba virz?s pa Dombrovska ielu.

P?tot Vecm?lgr?vja noslogt?k?s ielas, m?su uzdevums bija noskaidrot, k?
m?ju iedz?vot?ji rea?? uz gar?mbrauco?? transporta troksni ?aj?s
intens?vaj?s kust?bas iel?s.

M?s veic?m Meldru ielas iedz?vot?ju sociolo?isko aptauju.

M?ju iedz?vot?ju logi atrodas ce?a pus?, pa kuru brauc gan viegl?s, gan
kravas automa??nas, osta un termin?lis.

T?da pati aptauja tika veikta ar? Dombrovska ielas m?ju iedz?vot?jiem.
Pa ?o ielu galvenok?rt brauc sabiedriskais transports (autobuss) un
viegl?s ma??nas.

tabula. Iedz?vot?ju reakcija uz gar?mbrauco?a autotransporta troksni

№ Trok??a ietekmes rad?t?ji 10 – 20 m no ce?a 20 – 40 m no ce?a 100 m no
ce?a

Meldru iela Dombrovska iela Stiebru iela

1. Trauc? 95% 45% 5%

2. Trauc? las??anai 80% 30% –

3. Gr?ti run?t pa t?lruni 25% 5% –

4. Nav iesp?jms atv?rt logus 100% 45% –

5. Neietekm? fizisko st?vokli 25% 90% 100%

6. Kaitina 60% 10% –

7. Izraisa sap?u trauc?jumus 30% 12% –

No 3.4. tabulas tika sast?d?ta anketa (1. pielikums). M?s redzam, ka
visos r?d?t?jos, Meldru ielas iedz?vot?jus uztrauc kravas transporta
rad?tais troksnis. Tas ir daudz stipr?ks par to troksni, kuru rada
viegl?s ma??nas un autobusi Dombrovska iel?.

Ja Meldru ielas iedz?vot?jus (95 %) uztrauc ?is troksnis, tad Dombrovska
ielas iedz?vot?jus troksnis uztrauc, bet ne visus (45 % aptauj?to). 60 %
procentus Meldru ielas iedz?vot?jus troksnis kaitina, bet 30 % – izraisa
miega trauc?jumus. Taj? pa?? laik? Dombrovska ielas iedz?vot?jus (tikai
10 %) kaitina troksnis, bet miegs ir trauc?ts 12 % aptauj?to. Aptaujas
rezult?ti liecina, jo intens?v?ka kust?ba un m?jas atrodas tuv?k ce?am,
jo vair?k tas iespaido cilv?ka psihoemocion?lo st?vokli. J?piez?m?, ka
150 -200 m no ce?a troksnis praktiski nav dzirdams un neizraisa
kairin?jumu.

Trok??a palielin??an?s un samazin??an?s starplaik? tas turas 6 – 8
sekundes m?j?s ar aizv?rtiem logiem un 14 – 18 sekundes uz ielas. Pie
intens?vas kust?bas 3 – 5 kravas automob??u min?te trok??a ilgums uz
katru min?ti pie aizv?rtiem logiem ir 30 – 40 sekundes. Tas noz?m?, ka
0,5 br?v? vakara laik? notiek past?v?gs kairin?jums.

?emot v?r? trok??a l?meni, kuru rada 1 kravas ma??na (l?dz 80 dBA), ?eit
m?s varam run?t par nopietnu trok??a ietekmi uz cilv?ka emocion?lo
st?vokli, kur? izraisa kairin?jumu. K?dus aizsarg??an?s pas?kumus
pielieto Vecm?lgr?vja iedz?vot?ji . Iedz?vot?ju vid? tika veikta
anket??ana (2. pielikums).

tabula. Meldru un Dombrovska ielu prettrok??u pas?kumi

№ Prettrok??u pas?kumi Iedz?vot?ju skaits

1 Plastik?ta logi 20%

2 Iestiklina lod?ijas 80%

3 Neatver logus 41%

4 Lieto prettrok??u aizb?z?us 18%

5 Lieto nomierino?us l?dzek?us 30%

6 St?da kokus 14%

K? redzam 3.5. tabul? galvenie prettrok??u pas?kumi ir :

plastikata logi

iestiklotas lod?ijas

Blakus saviem logiem iedz?vot?ji nest?da kokus un kr?mus, kaut gan tie
ne tikai aizsarg? no kait?g?m g?z?m, bet ar? mazina troksni.

To m?ju iedz?vot?ji, kuri dz?vo apm?ram 100 m no ce?a tikai 5 % ir
s?dz?ju?ies par troksni pie atv?rtiem logiem.

No t? m?s varam secin?t:

visliel?ko troksni izj?t tie iedz?vot?ji, kuru logi atrodas trasu un
ce?u pus?, pa ?iem ce?iem virz?s ma??nas un to troksnis ir 45 – 90 dBA.
Galvenok?rt t?s ir kravas automa??nas, kuras dz?vok?os rada ar?
vibr?ciju.

Vieglo automa??nu trok??a l?menis ir 60 – 65 dBA, tas ar? trok??a
izrais?t?jas pie atv?rtiem logiem. P?c p?rrun?m ar Dombrovska un Meldru
ielu iedz?vot?jiem noskaidroj?s, ka visliel?k? ietekme no gar?mbrauco??m
ma??n?m ir nakts laik?. Tas noved pir miega trauc?jumiem un citu slim?bu
ra?an?s. Pastiprin?ta j?tam?ba ir pusm??a cilv?kiem, kuriem ir hroniskas
kaites, k? nervu un sirds asinsvadu sist?mas slim?bas.

M?ju iedz?vot?ji, kuri dz?vo 100 m no ce?a, troksni neizj?t pie
aizv?rtiem logiem. Tas liecina, k?d? att?lum? visp?r vajadz?tu atrasties
gu?amrajonu korpusiem.

Intens?vas kust?bas noslogot?s Vecm?lgr?vja ielas Emmas, Meldru,
A.Dombrovska, kuru iedz?vot?ji ir pak?auti kait?go vielu iedarb?bai,
kuras izraisa automa??nu izpl?des g?zes.

Praktiskaj? p?t?jum? ir gr?ti noteikt automa??nu izpl?des g?zu ietekmi,
bet no teor?tisk?s da?as iesp?jams konkretiz?t sekojo?o: atra?ot?s g?zes
veicina onkolo?isk?s, plau?u, bet ?pa?i aler?iska rakstura slim?bu
ra?anos.

K?di profilaktiskie pas?kumi tika veikti, lai mazin?tu autotransporta
kait?go ietekmi uz vesel?bu?

Br?vo laiku pavad?t me?a un piej?ras zon? ieelpojot j?ras un me?a gaisu

Ruden? pastaig?ties pa me?u lasot s?nes

Nodarboties ar skrie?anu vai braukt ar velosip?du viet?s, kur nav
autotransporta

Ziemas laik? sl?pot un slidot

Nodarboties ar elpo?anas vingrin?jumiem

Veikt logu aizbl?v??anu vai nomain?t tos pret plastik?ta logiem

Nav v?lamas pastaigas ce?u tuvum?

Nevar teikt, ka R?g? neteik piev?rsta uzman?ba transporta pies?r?ojumam
atmosf?r?. Par to liecina pieaugo?ie sastr?gumi uz iel?m. No vienas
puses, cilv?ks palielina savu eksistences komfortu, bet no otras –
arvien vair?k pies?r?o apk?rt?jo vidi.

Sekojo?i – lai uzlabotu st?vok?i, nepiecie?ama m?r?tiec?gi p?rdom?ta
r?c?ba. ?eit ?oti svar?gi ir veidot datu b?zi:

Cilv?ks un apk?rt?j? vide

Pamatot zin??anas par savtarp?j?s darb?bas ekolo?iskajiem faktoriem

Izstr?d?t jaunas kait?guma nov?r?anas un samazin??anas metodes, kuras
apk?rt?jai videi un cilv?kam rada transports

Dz?vojamo m?ju iedz?vot?jus, kuri dz?vo ce?u tuvum?, uztrauc un pat
kaitina ??di faktori:

Nepat?kamas smakas

Autotransporta rad?tie putek?i

Vibr?cija

Troksnis aiz loga (liel? m?r?)

Daudziem iedz?vot?jiem ir:

Miega trauc?jumi

Past?v?ga nervozit?te no gar?m brauco?a transporta rad?t? trok??a

Teor?tisk? p?t?juma rezult?t? ir apstiprin?jusies hipot?ze par
autotransporta kait?go ietekmi uz iedz?vot?jiem, kuri dz?vo ce?u tuvum?.

Nobeigums

P?t?juma probl?ma – autotransporta ietekme uz iedz?vot?jiem, kuri dz?vo
tuvu ce?iem, ir balst?jusies uz A.A.Koro?ova, I.Gri?ina, V.Novikova un
citu autoru darba anal?zi.

?eit tika noteikti sekojo?i uzdevumi:

Noteikt automob??u atra?oto g?zu ietekmi uz cilv?ka vesel?bu

Noskaidrot trok??a pak?pes ietekmi uz cilv?ka psihoemocion?lo st?vokli

Noteikt automob??a trok??a un atra?oto g?zu ietekmi uz cilv?ka vesel?bu

Darba teoretiskaj? da?? tika apskat?ts, k? automob??u atra?ot?s g?zes un
tramsporta troksnis ietekm? cilv?ku un ??s ietekmes meh?nisms.

Lai apstiprin?tu vai atsp?kotu m?su ieg?tos rezult?tus, tika veikts
p?t?jums.

P?t?juma b?zes pamat? bija noteiktas Vecm?lgr?vja rajona ielas, kuras ir
izvietotas galveno ce?u tuvum?.

P?t?jum? piedal?j?s ?o ielu iedz?vot?ji un R?n??u vidusskolas skol?ni.

No ieg?tajiem anket??anas un p?rrunu rezult?tiem ir izdar?ti ??di
secin?jumi:

Tuvu lielce?u dz?vojo?ajiem iedz?vot?jus kaitina ??di faktori :

Nepat?kamas smakas

Autotransporta putek?i

Vibr?cija

Troksnis aiz loga (liel? m?r?)

Daudziem iedz?vot?jiem bija nov?roti v?l citi faktori:

Miega trauc?jumi

Past?v?ga nervozit?te no gar?m brauco?a transporta rad?t? trok??a

Teor?tisk? p?t?juma rezult?t? ir apstiprin?jusies hipot?ze par
autotransporta kait?go ietekmi uz iedz?vot?jiem, kuri dz?vo ce?u tuvum?.

Izmantot? literat?ra

Кулин П.П., Лапин В.Л. Безопасность жизнедеятельности. – М.: Высшая
школа,1999.

Буштуева К.А. Методы и критерии оценки состояния здоровья населения в
связи с загрязнением окружающей среды. – М.: Медицина, 1979. – 285с.

Гринин А.С., Новиков В.Н. Безопасность жизнедеятельности. – М.: Гранд,
2003. – 133 с.

Гринин А.С., Новиков В.Н. Экологическая безопасность. Защита территорий
и населения при ЧС. – М.: ФАИР – ПРЕСС, 2000. – 60 с.

Киселёв А.А., Фридман К.Б. Оценка риска здоровью. – СПБ, 1997. – 103 с.

Новиков В.Н., Гринин А.С. Экология чрезвычайных ситуаций. – Камра, 1997.
– 80 с.

Под редакцией А.А.Королёва. Медицинская экология – М.: АКАДЕМА, 2003. –
59 с.

Новиков Ю. Экология. – М.: Гранд, 2003 – 63 с.

Ревелль П., Ревелль И. Среда нашего обитания. 4 книга – М.: МИР, 1995. –
190 с.

Розанов С. Общая экология. – С.Петербург, 2001. – 40 с.

Anot?cija

Dotaj? darb? p?t?ta autotransporta negat?v? ietekme uz cilv?ka
vesel?bu.

Izstud?jot teor?tisko literat?ru, darb? izcelti autotransporta
izrais?tie ?pa?i b?stamie faktori, un apskat?ts to iedarb?bas meh?nisms
uz cilv?ku.

Darba autors ir m??in?jis noteikt to cilv?ku psihoemocion?lo reakciju,
kuri dz?vo autoce?u tuvum?.

K? visiedarb?b?kie faktori izcelti: troksnis un izpl?des g?zu toksisk?s
vielas.

P?t?jums, kas tika veikts R?gas rajon? – Vecm?lgr?v?, p?tot faktoru
ietekmi uz Vecm?lgr?vja iedz?vot?jiem, apstiprin?ja darba hipot?zi: „Jo
tuv?k autoce?am dz?vo cilv?ks, jo vair?k vi?? tiek pak?auts
psihoemocion?lajam stresam un liel?ks ir risks cilv?kam saslimt ar
da??da veida slim?b?m”.

Annotation

The present work deals with negative influence of motor transport on
people’s health.

As a result of theoretical literature investigation, some most
dangerous factors created by motor transport were revealed, as well as
the very mechanism of this harmful influence upon people.

The author has made an attempt to identify psycho emotional reaction of
the people, dwelling, directly, in the nearby area of highways, upon the
motor vehicles.

As an example of strong influential factors such phenomena as noise and
toxic substances of car fumes were taken.

The investigation was held on the dwellers of the Riga region
Vecmilgravis, which allowed us to confirm the offered hypothesis:” The
nearer the person lives to the highway, the more he is subjected to
psycho emotional stress and the risque of some certain diseases.

Аннотация

В данной работе рассмотрены вопросы негативного влияния автотранспорта
на здоровье человека.

В результате изучения теоретической литературы, в работе выявлены
наиболее опасные факторы, создаваемые автотранспортом, и рассмотрен
механизм их вредного воздействия на человека.

Автором предпринята попытка определить психоэмоциональную реакцию
людей, проживающих в непосредственной близости от дорог, на движение
автотранспорта.

В качестве сильнодействующих факторов взяты: шум и токсичные вещества,
отработанных газов.

Исследование, проводившееся на базе жителей района Риги – Вецмилгравис,
позволило подтвердить выдвинутую рабочую гипотезу: „Чем ближе к дороге
проживает человек, тем больше он подвержен психоэмоциональному стрессу и
риску возникновения ряда заболеваний.”Pielikumi

pielikums.1.anketa. K? j?s ietekm? autotransports?

№ Trok??a ietekmes rad?t?ji J? N?

1. Trauc?

2. Trauc? las??anai

3. Gr?ti run?t pa t?lruni

4. Nav iesp?jms atv?rt logus

5. Neietekm? fizisko st?vokli

6. Kaitina

7. Izraisa sap?u trauc?jumus

pielikums. 2. anketa. Kadus prettrok??u pas?kumus j?s veicat?

№ Prettrok??u pas?kumi Pas?kumus, kurus J?s lietojiet (atz?m?t ar
krusti?u)

1. Plastik?ta logi

2. Iestiklina lod?ijas

3. Neatver logus

4. Lieto prettrok??u aizb?z?us

5. Lieto nomierino?us l?dzek?us

6. St?da kokus

7. Citi

3. pielikums. Transporta kust?bas intensivit?te Vecm?lgr?v?

* – Ielas ar intens?vu pl?smu

PAGE 15

PAGE 15

(5)

(4)

(3)

(2)

(1)

Slimn?ca

Meldru iela

Mel?das iela

Vec??u prospekts

1. l?nija

Vecm?lgr?vja iela

A/Dombrovska iela

Emmas iela

Skuju iela

Skuju iela

Kult?ras n. ZIEME?BL?ZMA

Kreime?u iela

Stiebru iela

RIMI

31 vsk.

Нашли опечатку? Выделите и нажмите CTRL+Enter

Похожие документы
Обсуждение

Оставить комментарий

avatar
  Подписаться  
Уведомление о
Заказать реферат!
UkrReferat.com. Всі права захищені. 2000-2019