Latvijas Universit?te
Ekonomikas un vad?bas fakult?te
Finansu instit?ts
Refer?tu t?ma:
Starptautisk?s finansu instit?cijas strukt?ra un to darb?ba
Finansu mened?eri
2F3 kursa studenti
Antons Kres?in?
St.apl. EkFm980261
EkFm980290
EkFm980323
Zin?tniskais Vad?t?js
R?ga 2000
Saturs
Ievads
Starptautisk?s finansu instit?cijas
Starptautisk?s finansu instit?ciju strukt?ra un sadarb?ba ar Latviju
Starptautisk? ekonomisk? pal?dz?ba
Starptautisk?s finansu un invest?ciju pl?smas
4.Kur Latvijai ?emt l?dzek?us invest?ciju finans??anai
Literat?ru un avotu saraksts.
cit?du r?c?bu starptautisk?s ekonomikas pas?kumos. pie kuriem pieder
starptautisk?s invest?cijas. vispirms nepiecie?ams noskaidrot
starptautisk?s ekonomikas galven?s m?sdienu ievirzes un likumsakar?bas.
Starptautisk? ekonomika patlaban p?rdz?vo k?rt?jo destabiliz?cijas
periodu, kuru amerik??u autori d?v? par proporciju kr?zi (crisis of
proportions). ?im periodam rakstur?ga agr?ko ASV domin?jo?o poz?ciju
augo?a erozija, kas saist?ta ar Jap?nas, V?cijas un t? saucamo Klus?
oke?na piekrastes jauno industrializ?to valstu nepieredz?tu ekonomisk?s
varas un ietekmes k?pumu.
Pasaules ekonomikas probl?mas ir atkar?gas ar? no vair?kiem galvenajiem,
savstarp?ji saist?tiem, agr?k neparedz?tiem un nevad?miem fenomeniem.
Pirmais un vissmag?kais ir tre??s pasaules milz?go par?du probl?ma. ??
tendence iez?m?j?s septi?desmito gadu s?kum?, un ??s grupas valstu
par?di jau p?rsniegusi 1 triljonu USD, kas apdraud visu starptautisko
finansi?lo sist?mu. Par?dnieku valstis par?da apkalpo?anai nepiecie?amo
augo?o summu, rezult?t? ?o valstu dz?ves l?menis k?uvis zem?ks nek?
pirms 25 gadiem. ?is fenomens noteikti J??em v?r? Latvij?, p?c iesp?jas
ierobe?ojot nep?rdom?tu ?rvalstu kred?tu ?em?anu un to pieaugumu.
N?kamais starptautisk?s ekonomisk?s situ?cijas fenomens ir katastrof?li
augo?ais ASV bud?eta defic?ts, kas piecu gadu laik? vair?k k?
divk?r?ojies, un procentu maks??ana par ?iem par?diem sasniegusi bud?eta
izmaksu tre?o augst?ko vietu p?c aizsardz?bas un soci?l?s nodro?in??anas
izdevumiem.
Tre?ais fenomens ir ASV 400 miljardu USD ?r?jais par?ds, kas veidoj?s no
?rvalstu invest?ciju p?rsvara Savienotaj?s Valstis p?r amerik??u
invest?cij?m ?rvalstis. Agr?k?s amerik??u cer?bas uz pel?as piepl?dumu
valst? no ?rvalstu invest?cij?m sagr?va ar 1985. gadu iest?jusies augo??
negat?v? ?r?j?s tirdzniec?bas bilance.
Vienlaic?gi ar to, ka ASV k?uva par liel?ko pasaules par?dnieku, Jap?na
k?uva par pasaules liel?ko kreditoru, aiz kuras cie?i seko V?cija. Bet
V?cijas kreditoriem ir divas iesp?jas – vai nu izmantot pozit?v?s
eksporta bilances summas pa?ai savas tautsaimniec?bas att?st?bai un
dz?ves standarta cel?anai, vai ar? t? var invest?t eksporta pelnu
valsti, ar kuru tai ir tirdzniec?bas disbilance. Jebkur? gad?jum?
neviena no ?im probl?m?m nav atrisin?ma bez kompleksas starpnacion?las
pieejas.
N?kamais pasaules ekonomikas fenomens ir postkomunisma valstu p?reja uz
br?v? tirgus ekonomiku, kas saist?ta ar lieliem izdevumiem un ?rvalstu
invest?ciju piesaist??anu. T? V?cijas apvieno?an?s un VDR
integr?cija 1993. gad? jau maks?jusi V?cijai daudz liel?kas summas nek?
pl?nots. l?dz ar to tika ieviesti jauni nodok?i un devalv?ta v?cu marka.
Tas rad?ja lielas probl?mas VFR ekonomikai.
V?cijas ekonomisk? atkalapvieno?ana s?k?s ar Rietumv?cijas markas
ievie?anu Austrumv?cij? 1990. gada 2. j?lij?. Form?l? V?cijas
apvieno?ana notika tikai 1990. gada 3. oktobri. Tom?r Austrumv?cijas
situ?cij? tirgus ekonomikas ievie?ana ir unik?la un nav sal?dzin?ma ar
cit?m postkomunisma valst?m.
1990. gad? Austrumv?cijas neto kopprodukts (GDP) nokrit?s par 16%, bet
1991. gad? jau par 30%. Tika izplat?ts m?ts par to. ka vainojams
Austrumeiropas tirgus sabrukums. Paties?b? vispirms vainojams bija nevis
tas. ka bija sabrucis tirgus. P?c Austrumv?cijas produkcijas
piepras?jums bija joproj?m. Galvenais iemesls bija tas, ka
Austrumv?cijas tirg? pa?m?ju ra?ot?jus izkonkur?ja Rietumv?cijas
r?pnieki ne tik daudz p?c kvalit?tes r?d?t?jiem, k? t?p?c, ka
Rietumv?cijas produkcija bija l?t?ka. Taj? pa?? laik?, kad
Austrumv?cijas ra?o?ana un eksports cieta no faktisk?s val?tas
revalv?cijas, k? ar? lielas algu pacel?anas. ?ehoslovakija, Polija un
Ung?rija sam?r? ?tri papla?in?ja savus tirgus Rietumos, jo savlaic?gi
devalv?ja val?tu.
Austrumv?cu r?pnieki uz to nek?di nerea??ja. R?pniec?bas vad?ba visp?r
“neeksist?ja”, jo r?pniec?ba pieder?ja valstij un to p?rvald?ja
Rietumv?cijas izveidot? privatiz?cijas a?ent?ra “Treuhand-Anstalt””,
kuras uzdevums bija privatiz?t, nevis racion?li vad?t r?pniec?bu.
?o m?c?bu Latvijai b?tu lieti ?emt v?ra, jo ar? pie mums vair?ki min?tie
elementi sakrita. Ne Godma?a, ne Birkava vald?bas laik? valsts
r?pniec?ba efekt?vi vad?ta netika, nek?da r?pniec?bas atvese?o?anas
programma netika izveidota, bet Birkava vald?ba visp?r atteic?s veidot
r?pniec?bas programmu. pazi?ojot, ka ar r?pniec?bu visu autom?tiski
izk?rto?ot tirgus meh?nismi.
Turpm?ko divu gadu laik? Austrumv?cij? iest?j?s zin?ma ekonomisk?
atvese?o?an?s ar produkcijas pieaugumu 7% 1993. gad? un gaid?mo
pieaugumu ap 5% 1994. gad?. Invest?ciju koeficients (rate of investment)
bija ?oti augsts – 50%, ta?u bija gaid?ma t? samazin??an?s l?dz 40%.
Visliel?kais pieaugums bija v?rojams tie?i to pre?u ra?o?an?, kas tiek
izmantotas invest?cij?s (investment goods), piem?ram, met?la
konstrukcijas celtniec?bai.
Loti interesanta ir ar? ??nas pieredze. L?dz 1500. gadam ??n? bija
pasaules visatt?st?t?k? civiliz?cija. P?c tam to apsteidza Eiropa. Ta?u
kops 1978. gada, ??na pasaulei demonstr?jusi unik?lus att?st?bas tempus,
kad valsts bruto nacion?lais produkts pieaudzis vid?ji par 9% gad?. L?dz
ar to var piepild?ties prognoze, ka 2002. gad? ??nas ekonomika p?rsniegs
1978. gada l?meni 8 reizes, sasniedzot Jap?nas. Taivanas un
Dienvidkorejas lab?kos pieauguma r?d?t?jus lab?kajos gados. Jau patlaban
??n? ir pasaules tre?? – ceturt? liel?k? ekonomika. T?p?c amerik??u
ekonomisti n?ku?i pie sl?dziena, ka ASV ekonomika neb?s konkur?tsp?j?ga
pasaul?, ja t? neb?s konkur?tsp?j?ga ??n?.
Kop? ?? gadsimta se?desmitajiem gadiem par galveno att?st?to valstu
tautsaimniec?bas ievirzi k?uvusi ekonomikas
internacionaliz?cija. Ar? visa divdesmit? gadsimta laik? v?rojama
izteikta politisk?s un ekonomisk?s integr?cijas tendence. kas ?pa?i
sp?c?gi izpau?as Eirop?. S?kumu lai nosprauda ar 1957. gada Romas l?gumu
par Eiropas Ekonomisk?s savien?bas (European Economic Community)
izveido?anu. kad s?ka pak?peniski iedibin?t kapit?la, pre?u un
darbasp?ka br?v?s p?rvieto?an?s principu dal?bvalstu vid?.
Kapit?la p?rvieto?an?s br?v?bu noteica EEC l?guma 67. un 73. pants. 67.
pant? bija deklar?ts, ka “dal?bvalstis savstarp?ji progres?vi atcels
visus kapit?la p?rvieto?an?s (movement of capital)
ierobe?ojumus, kas pieder dal?bvalstis past?v?gi dz?vojo??m person?m, un
jebkuru uz pilson?bu vai pu?u past?v?go domicilu vai vietu, kur ?is
kapit?ls ir invest?ts, pamatotu diskrimin?ciju” (dom?ts kapit?la –
J.B.).
Kas dom?ts ar terminu “kapit?ls”, l?gum? nav izskaidrots. Ta?u ?is
monogr?fijas kontekst? to noskaidrot ir visai b?tiski. Tiesas
precendents Regina v Thompson, Jonson and Woodwiss izskaidro, ka ar ?o
terminu saprotamas ar? dargmetalu mon?tas. Precedents carbone v
Ministero del Tesoro izskaidro, ka ar kapit?lu saprotama ar? ?rvalstu
val?ta (foreign exchange) un fondu invest?cijas (investment of funds).
Ta?u vienk?r?s naudas p?rvedums nav tulkojams EEC l?guma 67. panta
izpratn?. ?? panta izpratn? kapit?la p?rvieto?an?s br?v?ba tiek ?stenota
vien?gi tad, ja t? ir saist?ta ar pre?u un pakalpojumu p?rvieto?anos.
?is integr?cijas process tagad ieg?jis jaun? stadij?. 1985. gad?
Rietumeiropas valstu vad?t?ji pazi?oja, ka tie v?las izveidot piln?gi
unific?tu apvien?bas iek??jo tirgu, un griez?s pie Eiropas Komisijas,
lai t? sagatavotu priek?likumus jaunas savien?bas izveido?anai 1992.
gad?. Atbildot uz ?o priek?likumu, Komisija 1985. gad? public?ja savu
“Balto gr?matu” (White Paper), kura bija noteiktas nepiecie?am?s
programmas kop? ar to ?steno?anas kalend?ra pl?nu. Viens no
svar?g?kajiem ?? pl?na noteikumiem atkal bija kapit?la br?va
p?rvieto?an?s, kas Eiropas Ekonomiskaj? asoci?cij? (EEA) attiec?b? uz
?stermi?a kapit?la kust?bu (short-term capital movement) praks? tika
ieviesta 1990. gada 1. j?lij? tikai devi??s dal?bvalstis. Grie?ija,
Portug?le, Sp?nija un ?rija noteica p?rejas periodu.
Tikai saska?? ar ?o l?mumu EEA dal?bvalstu pilso?i ieguva iesp?ju atv?rt
banku r??inus jebkur? cit? dal?bvalsti un p?rvest neierobe?otas summas
no vienas dal?bvalsts uz otru. ??du kapit?la p?rvieto?an?s br?v?bu
Latvijas Banka bez visiem starptautiskajiem l?gumiem akcept?ja jau ar
Latvijas rub?a ievie?anu 1991. gad?.
?? integr?cijas procesa rezult?t? 1992. gada 7. febru?ri M?striht? tika
parakst?ts L?gums par Eiropas Savien?bu (Treaty Establishing the
European Community), kas sa?sin?ti tiek d?v?ts par M?strihtas l?gumu. T?
pa?a gada 7. apr?l? to ratific?ja Eiropas parlaments.
L?guma m?r?is, kas noteikts Visp?r?go noteikumu B pant?, ir ??ds:
“…sekm?t sabalans?tu un past?v?gu ekonomisko un soci?lo progresu,
?pa?i izveidojot telpu bez iek??j?m robe??m, stiprinot ekonomisko un
soci?lo sadarb?bu un izveidojot ekonomisko un monet?ro savien?bu, taj?
skait? noteikti iedibinot vienotu val?tu saska?? ar l?guma
noteikumiem.”
L?guma 3. panta (c) da?? ?is pats jaut?jums deklar?ts k? ap?em?an?s
izveidot “iek??jo (respekt?vi, savien?bas iek??jo – J.B.) tirgu, kuru
raksturo visu ???r??u atcel?ana br?vai pre?u, personu un kapit?la
kust?bai dal?bvalstu starp?.
3.a panta 1. da?? ?is “iek??jais tirgus” raksturots ar “kop?jiem
m?r?iem, kas tiek ?stenoti saska?a ar atkl?ta tirgus ekonomiku (open
market economy) ar br?vas konkurences principiem”.
3.a panta 2. da?? pasludin?ta “stingri fiks?ta val?tu (irrevocable)
apmai?as kursa noteik?ana, kas novedis pie vienotas val?tas ECU
(European Currency Unit) ievie?anas, bet 3. da?? noteikti ??di Eiropas
Savien?bas galvenie principi: “stabilas cenas, sapr?t?gs
(sound) publisko finansu un monet?rais st?voklis un sabalans?ta
maks?jumu bilance.
?is integr?cijas process, bez jau min?tajiem, notika ??du b?tisku
agr?k?s Eiropas nor??inu sist?mas kr?zes (ang?u sa?sin?jums – ERM)
faktoru ietekm?:
— da?u ES valstu, piem?ram, Lielbrit?nijas, It?lijas un Sp?nijas,
konver?ences probl?mas;
– V?cijas atkalapvieno?an?s izrais?t? infl?cija VFR, kas tur izrais?ja
stingr?kas monet?r?s politikas ievie?anu l?dz 1992. gadam un p?c tam
l?nu depoz?ta likmju kri?anos (tas v?r? liekams Latvij? – J.B.);
– Eiropas ekonomikas kritums (recession), kas iest?j?s 1992.gada
pavasari un turpin?j?s l?dz 1993. gada vasarai ar rekorda zemu dol?ra
kursu 1992. gad?;
– konceptu?lais konflikts neliel?s ERM ar zemu infl?ciju valstis starp
to val?tas stabilit?ti un pa?m?ju spiedienu kred?ta likmju samazin??an?s
virzien? (Latvij? ar? v?r? ?emams pas?kums – J.B.);
– d??u “n?” iepretim Eiropas Monet?rajai savien?bai (European Monetary
Union /EMD/).
. Starptautisk?s finansu instit?cijas.
Starptautisko ekonomisko attiec?bu ?steno?anas gait? to dal?bnieki
neizb?gami iesaist?s sare???t? starptautisko banku un finansu oper?ciju
sist?m?.
Starptautisk? banka, k? jebkur? cits daudznacion?ls uz??mums, ir
instit?cija, kas atrodas vien? valst?, bet darbojas daudz?s pasaules
da??s ar nol?ku sekm?t tirdzniec?bu un pasaules val?tas sist?mas
stabiliz?ciju.
Starptautiskaj? banku darb?b? piedal?s valstu centr?l?s,
komercbankas un starptautisk?s bankas, kas darbojas ka starptautisk?s
starpvalstu organiz?cijas.
Centr?lo banku uzdevums ir ?stenot valstu monet?ro politiku, emit?jot un
lai?ot apgroz?b? valsts val?tu, kontrol?jot tas kr?jumus, k? ar?
?rvalstu val?tu un d?rgmet?lu valsts rezerves. Da??s valst?s centr?las
bankas atbild ar? par finansu statistiku. Pasaules valstu centr?lo banku
vid? visvaren?ka ir Jap?nas banka (Bank of Japan).
Absol?to vair?kumu starptautiskas uz??m?jdarb?bas transakciju ?steno
gigantiskas komercbankas, kas ir tik varenas, ka ir sp?j?gas ietekm?t
valstu politiku. ?o banku ir desmitiem t?ksto?u, ta?u galven?s no t?m ir
ap 50. T?m ir ?oti sp?c?ga ietekme uz ekonomisko att?st?bu, izaugsmi un
starptautisko uz??m?jdarb?bu. P?c skaita un rezerv?m pasaul?
visbag?t?k?s komercbankas atrodas Jap?n?. Visas liel?kas komercbankas ir
iesaist?tas val?tas tirdzniec?b?.
K? jaunatt?st?bas, t? ar? postkomunisma zemju att?st?bas programmas
bie?i finans? ar da??du ANO un ar to saist?tu instit?ciju programmu un
fondu, ka ar? starptautisko att?st?bas banku starpniec?bu.
Starptautisk?s att?st?bas bankas pamat? aizdod naudu tikai vald?b?m.
Att?st?bas bankas iedala starptautiskaj?s, nacion?laj?s un priv?taj?s.
Nacion?l?s un priv?t?s att?st?bas bankas dod aizdevumus gandr?z vien?gi
priv?tajam firm?m.”‘
Caur starptautiskaj?m att?st?bas bank?m un fondiem, piem?ram. 1991.
gad?’ pal?dz?bai un att?st?bai tika sadal?ti 8,4 miljardi USD.
No augst?k min?tas pal?dz?bas summas 4,3 miljardi tika sadal?ti grantu
veida, bet 4.1 miljards – k? koncesiju aizdevumi ar Starptautisk?s
Att?st?bas asoci?cijas (International Development Association /IDA/)
starpniec?bu. Nekonfesion?lie aizdevumi, kurus sadal?ja caur Pasaules
Banku un Starptautisko Finansu korpor?ciju, 1991. gad? bija 4 miljardi
USD negat?v? bilanc?. Granti, kas tika pie??irti b?g?u, hum?n?s,
speci?l?s ekonomisk?s un katastrofu skarto rajonu pal?dz?bas
garant??anai, sasniedza 1.4 miljonus USD.
Starptautisko att?st?bas banku vid? vado?? ir Pasaules Bankas grupa,
kur? ietilpst Starptautisk? Rekonstrukcijas un att?st?bas banka.
Starptautisk? Att?st?bas asoci?cija un Starptautisk? Finansu
korpor?cija.
Pasaul? past?v vair?kas starptautisk?s invest?cijas apkalpojo??s finansu
instit?cijas ar daudzpus?ju starptautisko organiz?ciju statusu.
2.Starptautisk?s finansu instit?ciju strukt?ra un sadarb?ba ar Latviju.
Visietekm?g?k? no starptautiskaj?m bank?m ir Starptautisk?
Rekonstrukcijas un att?st?bas banka (International Bank of
Reconstructlon and Development /IBRD/), kuru d?v? ar? par Pasaules Banku
(PB) /World Bank/.
1944. gad? neliel? Bretonvudas (Bretton-Woods) ciemat? Jaunhemp?ir?,
ASV. 44 valstu p?rst?vji san?ca konferenc?, kur? tie izveidoja Pasaules
Banku un Starptautisko Val?tas fondu (SVF). No t? laika abas ?is
starptautisk?s instit?cijas ir pasaules monet?r?s sist?mas balsti. Gan
PB, gan SVF pieder t?s dal?bvalst?m, kuru 1992. gad? bija 173,bet
1994.gad? – 194.
PB visu p?ckara pirmo gadu desmitu finans?ja kar? izpost?t?s
Rietumeiropas tautsaimniec?bas atjauno?anu. Kad Eiropa atguva sp?kus, PB
piev?rs?s pasaules nabadz?g?ko valstu att?st?bas finans??anai. Kop?
1944. gada t? ?iem nol?kiem izdevusi kred?tus par 210 miljardiem USD.
PB str?d? 7 000 darbinieku. T? pie??ir kred?tus un tehnisko pal?dz?bu
ekonomisk?s att?st?bas projektiem ANO dal?bvalstis no jaunatt?st?bas un
postkomunisma zemju vidus. Banka ar? sekm? citu sabiedrisko un priv?to
avotu l?dzdal?bu ?ajos finans??anas projektos. 1992. fisk?l? gada laik?
banka koncentr?ja savu darb?bu pal?dz?bas snieg?anai jaunatt?st?bas
zem?m, tr?kumcie?anas samazin??anai, priv?t? sektora att?st?bas un vides
saglab??anas sekm??anai. Caur PB 1992. fisk?laj? gad? 112 kred?tos
sadal?ja 24 933 miljonus USD 43 valst?m. 1992. gad? PB bija 172
dal?bvalstis. 1992. gad? bank? iest?j?s ar? Latvija. Z?m?gi, ka,
balsojot par iest??anos PB, LR Augst?k?s padomes deput?ti netika
iepaz?stin?ti ne ar PB Stat?tiem, ne ar izveido?anas l?gumu.
Saska?? ar Pasaules Bankas stat?tiem t? pie??ir aizdevumus vien?gi ??dos
gad?jumos:
– aizdevumam j?b?t augstas priorit?tes ra?ojo?ajai sf?rai un, iz?emot
speci?lus gad?jumus, tie j?pielieto t?, lai tie atbilstu speci?lo
rekonstrukcijas un att?st?bas projektu ?rvalstu val?tu pras?b?m;
– ja aiz??mumu ?em k?ds cits, iz?emot vald?bas, aizdevuma garantam j?b?t
t?s dal?bvalsts vald?bai, kuras teritorij? projekts atrodas, vai
attiec?g?s valsts centr?lajai bankai, vai l?dz?gai instit?cijai;
– dodot aizdevumus, bankai j?r?kojas uzman?gi, piev?r?ot pietiekamu
v?r?bu tam apst?klim, vai kred?ta ??m?js vai garants var?s izpild?t
savas saist?bas saska?? ar aizdevuma l?gumu;
– no bankas tiek ?pa?i piepras?ts dar?t visu nepiecie?amo, lai
garant?tu, ka katrs aizdevums tiks izmantots vien?gi tiem m?r?iem, kam
tas tika dots.
Pasaules Banka ir ar? p?d?jais aizdev?js (last resort lender) tiem, kam
visas p?r?j?s kred?ta instit?cijas atteiku?as. PB kred?tu var izlietot
jebkur? tirg?, un to nedr?kst saist?t ar priek?noteikumiem ?stenot to
noteikt? tirg?. Aiz??muma priek?likumam j?balst?s uz ekonomiskiem, nevis
politiskiem apsv?rumiem.
PB 1992. gad? vad?ja 5 ieceltie (appointed) direktori” no pasaules
liel?kaj?m finansu imp?rij?m, vi?u vietnieki un 17 iev?l?tie (elected)
direktori no cit?m valst?m. PB prezidents bija Luiss T. Prestons,
viceprezidents un speci?lais padomnieks – Villijs Vapenhanss (Preston,
Wapenhans), tr?s izpilddirektori un v?l 11 viceprezidenti. ?is pa?as
amatpersonas vada ar? IFC un IDA, kas liecina par to ?oti lielo faktisko
varu.
Pasaules Bankas galven?s m?tnes adrese ir: The World Bank. 1818 H
Street. N.W. Washington, D.C. 20433, United States. Tai ir sava
p?rst?vnieciba pie ANO Nujork?.
P?c iest??an?s PB Latvij? ar Ministru Padomes l?mumu Nr. 249 tika
izveidota Pasaules Bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas
bankas kred?tu programmas darba grupa (Project Implementation Unit), kam
pie??ma speci?lu nolikumu.
Starptautiskais Val?tas fonds (SVF) (International Monetary Fund /IMF/)
tika rad?ts citiem m?r?iem nek? PB. Veidojot SVF, pasaules sabiedr?ba
rea??ja uz pirmskara tr?sdesmito gadu liel?s depresijas neatrisin?taj?m
finansi?laj?m probl?m?m, respekt?vi, p?k???m, neparedz?t?m
nacion?lo val?tu kursu sv?rst?b?m un preti???b?m starp vald?b?m ?aj?
sakar?.
Metode, k? ar to c?n?ties, ir noteikta SVF Stat?tos t?d?j?di, ka
dal?bvalst?m j??auj savu val?tu br?va un neierobe?ota apmai?a un
j?inform? SVF par t?d?m sav?m izmai??m finansu un monet?raj? politik?,
kas var?tu ietekm?t citu dal?bvalstu ekonomiku. Dal?bvalstis ap??m?s p?c
iesp?jas piel?got savu politiku SVF rekomend?cij?m, lai sekm?tu visas
apvien?bas vajadz?bas. Ta?u SVF nav prim?r? aizdevumu instit?cija k? PB.
SVF ir pirmais un galvenais uzraugs (overseer) p?r dal?bvalstu monet?ro
un val?tas apmai?as kursu politiku un seko to r?c?bas modelim.
SVF ir 2 000 darbinieku, un tam nav noda?u pasaul?. Ir tikai nelieli
ofisi. SVF sekm? starptautisko sadarb?bu monet?raj? un finansu jom?,
sekojot val?tas kursu politikai dal?bvalst?s. Tas tiek veikts ar
konsultantu pal?dz?bu, kas analiz? ekonomisko un finansu situ?ciju
dal?bvalst?s un konsult?to vald?bas. Kop? Latvijas iest??an?s SVF 1992.
gad? ??di konsultanti bija ar? pie mums. Diem??l pirms balso?anas par
iest??anos SVF LR Augst?kaj? padom? no “ierindas” deput?tiem tikai viens
tika iepaz?stin?ts ar fonda Stat?tiem. 1992. gad? SVF papla?in?ja savu
pal?dz?bu agr?kaj?m centr?l?s pl?no?anas valst?m, kas atrad?s p?rejas
period?.
1992. gad? SVF bija 175 dal?bvalstis, 1994. gad? – vair?k par 194,
?obr?d 182. SVF izsniedz aizdevumus dal?bvalst?m nol?k? sasniegt
sabalans?tu to maksas bilanci, kas tiktu apvienota ar ekonomisko
izaugsmi un stabilu val?tas kursu. Metodes, kuras IMF pielieto
attiec?b?s ar da??d?m dal?bvalst?m, ir at??ir?gas un atkar?gas no
konkr?t?s valsts mikro un makroekonomikas.
Pieeja SVF resursiem uz papla?in?tiem pamatiem (enlarged access)
iesp?jama 90 l?dz 110% ietvaros no katras valsts kvotas, tr?sgadu limiti
ir 270-330%, bet kumulat?vie limiti (cumulative limits) 400-440% kvotas
ietvaros. 1991. gad? caur SVF tika izmaks?ti 8,2 miljardi, bet 1992.
gad? tikai 5,3 miljardi USD un 13, 4 miljardi SDR pie 20,9 miljardus
liela kop?j? speci?lo aiz??muma ties?bu (special drowing right /SDR/)
kapit?la.
SDR ir val?tas depoz?ts, ko katra dal?bvalsts depon?jusi SVF t?s
starptautisko rezervju veid?. At??ir?b? no cit?m rezerv?m, piem?ram,
t?d?m ka zelts, SDR ir “bez?ermeniska” (intangable) vien?ba, kas parad?s
vien?gi gr?matved?bas ierakstu veid? ??d?s val?t?s: ASV dol?ros, v?cu
mark?s, ang?u sterli?u m?rci??s, fran?u frankos un jap??u jen?s.
1992. gad? SVF strauji papla?in?ja savu darb?bu, piev?r?ot ?pa?u
uzman?bu postkomunisma tranz?ta valstu p?rejai uz tirgus ekonomiku.
Tehnisk? SVF pal?dz?ba ?pa?i izpaud?s konsult?cij?s ?o valstu centr?lo
banku un banku sist?mas, k? ar? regul?jo??s sist?mas, fisk?lo
instit?ciju, nodok?u iekas??anas un politikas, bud?eta prakses un
soci?l?s nodro?in??anas izveidei. SVF organiz?ja tranz?ta ekonomikas
(TE) valstu vad?bas kursus un semin?rus.
SVF vada pieci ieceltie (appointed) direktori un vi?u vietnieki un 17
iev?l?tie direktori. SVF administr?cijas izpilddirektors ir Mi?els
Kamdesi, vi?a vietnieks ir Ri?ards D. Erbs (Michel Camdesus, Richard D.
Erb). Vad?ba sast?v v?l no 17 direktoriem.
SVF adrese ir: International Monetary Fund. 700 19th Street N.W.
Washington, D.C. 20431, United Sates.
SVF ir ar? sava p?rst?vniec?ba pie ANO ?ujork?.”
LR Augst?k? padome 1992. gada 15. apr?li pie??ma divus l?mumus un divus
likumus: Par Latvijas Republikas iest??anos Starptautiskaj? Val?tas
fond? un Par Latvijas Republikas iest??anos Starptautiskaj?
Rekonstrukcijas un att?st?bas bank?, t?s apvienotaj?s organiz?cij?s un
Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas bank?. P?d?j? likuma 1. pant?
deklar?ta iest??an?s bez min?taj?m instit?cij?m ar? Starptautiskaj?
Finansu korpor?cij?, Starptautiskaj? Att?st?bas asoci?cij?, Daudzpus?j?
invest?ciju garantiju a?ent?r? un Starptautiskaj? Invest?ciju str?du
noregul??anas centr?.
Kop? ?? laika LR no SVF aiz??musies vispirms 54,9 SDR (special drawing
rights), saska?? ar sist?misk?s p?rveides programmu divus aiz??mumus,
katru par 22,875 miljoniem SDR, v?l divas da?as no n?kam? aizdevuma
saska?? ar rezerves vieno?anos – kop? 9,15 miljonus SDR. T?tad pavisam
SVF Latvijai aizdevis 109,8 miljonus SDR, kas ir aptuveni 160 miljoni
USD.
Kop?jie Latvijas ?r?jie par?di 1994. gada august? sasniedza kritisku
summu – vair?k par 300 miljoniem USD. 1994. gada august? LB prezidents
E. Rep?e ?o l?meni sal?dzin?jum? ar nacion?lo produktu uzskat?ja par
b?stamu, bet finansu ministrs U. Osis par pie?emamu.
Starptautisk? Att?st?bas asoci?cija (International Development
Association /IDA/), kas ir saist?ta ar PB, tika izveidota 1960. gad?.
T?s uzdevums ir g?d?t fondus att?st?bas projektiem uz koncesiju
noteikumu pamata tr?c?g?kaj?m ANU dal?bvalst?m, kuru nacion?lais
ien?kums uz vienu iedz?vot?ju bija zem 610 USD, p?c atvieglotiem
noteikumiem. Juridiski un finansi?li IDA no Pasaules Bankas ir atdal?ta,
ta?u to p?rvalda vienas un t?s pa?as personas. Kred?ti, kurus izsniedz
IDA, ir konvert?jam?s val?t?s, un tie veidojas no Pasaules Bankas pe??as
summ?m. ?ie kred?ti tiek izsniegti bez procentiem ar labv?l?gu termi?u
pagarin??anu (grace periode) l?dz desmit gadiem un 35 – 40 gadu nomaksas
termi?u (maturity).
1992. finansu gad? IDA izsniedza kred?tus par 6 549 miljoniem USD 49
valst?m.
1992. gad? Latvija k?uva par IDA locekli.
IDA p?rvalda t? pati administr?cija, kas p?rvalda Pasaules Banku. Ar?
adrese ir t? pati Va?ington? un ?ujork?.
Starptautisk? Finansu korpor?cija (International Finance Corporation
/IFC/), kas ar? ir saist?ta ar IBRD, rad?ta 1956. gad?. T? ir
daudzpus?ja att?st?bas instit?cija, kas sekm? ekonomisko att?st?bu ANO
dal?bvalst?s – jaunatt?st?bas zem?s, atbalstot invest?cijas priv?taj?
sektor?, sekm?jot viet?jo kapit?la tirgu att?st?bu un stimul?jot
starptautisko priv?t? tie?o aizdevumu kapit?la pl?smu bez vald?bas
garantij?m. 1992. gad? taj? bija 146 dal?bvalstis.
IFC organiz? padomdev?jus vald?b?m. 1992. fisk?laj? gad? ar IFC
dal?bvalstu finansi?lo atbalstu lika novad?ti 3 300 miljoni USD 167
projektiem 51 valst?, no t? 1 200 miljoni kred?tos, 375 miljoni akcij?s
un 251 miljons garantij?s. Visi IFC kred?ti tika izsniegti p?c tirgus
likm?m.
IFC adrese ir t?da pati k? Pasaules Bankai. Tai ir ar? ofiss ?ujork? pie
ANO.
Starptautisk?s finansu instit?cijas var b?t izveidotas ar? k?
univers?las organiz?cijas ANO ietvaros, k? augst?k min?t?s. re?ion?las
vai kontinent?las starptautisk?s organiz?cijas. Pirmo piem?rs ir
Rietum?frikas att?st?bas banka (West African Development Bank /BOAD/) un
Austrum?frikas Att?st?bas banka (East African Development Bank /EADB/),
un Zieme?u invest?ciju banka (Nordlc Investment Bank /NIB/). Otro
piem?rs ir Eiropas Invest?ciju banka (European Investment Bank /EIB/),
Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas banka (European Bank for
Reconstruction and Development /EBRD/), ?frikas Att?st?bas banka
(African Development Bank /AfDB/), ?zijas Att?st?bas banka (AsDB) un
Vidusamerikas Att?st?bas banka (Inter-American Development Bank /IADB/).
Vairums min?to banku piedal?s ar? citu daudzpus?jo finansu instit?ciju
darb?. Piem?ram, Zieme?valstis tas ir Zieme?u Att?st?bas fonds (Nordic
Development Fund /NFD/ un Zieme?u Vides finansu korpor?cija (Nordic
Environment Finance Corporation /NEFCO/).
L?gumiem ar daudzpus?j?m starptautiskaj?m kred?ta instit?cij?m
sal?dzin?jum? ar nacion?lajiem kred?ta l?gumiem vienm?r ir priorit?rs
raksturs, un pirmos parasti uzskata par kreditoriem, kuriem ir
priek?roc?bas (preferred Creditors) aizdoto summu atmaks??an? gad?jum?,
ja uz par?du piedzi?anu pretend? vair?ki kreditori. ?o kreditoru
izsl?g?ana no t.s. Par?zes kluba, kas aptver vald?bu vai vald?bu
instit?ciju kreditorus, un Londonas kluba (abi klubi aptver komercbanku
kreditorus) nebalst?s uz at??ir?b?m ?o instit?ciju status?
starptautiskaj?s ties?b?s sal?dzin?jum? ar vi?u statusu valstu iek??j?s
ties?b?s (municipal law) jaut?jum? par par?du nomaksas priorit?ti
bankrota gad?jum?. Lieta t?, ka nav nek?das normat?v?s b?zes, kas
reglament?tu suver?nu valstu bankrotu. No otras puses, ?o starptautisko
kred?ta instit?ciju dal?bvalstis parasti nodro?ina savu ieguld?jumu
imunit?ti pret jebkuru moratoriju vai arestu. Parastos apst?k?os ?is
statuss netiek apdraud?ts.
Past?v ar? tendence iztur?ties pret ?im daudzpus?j?m
(multlnational) kred?ta instit?cij?m k? pret virsnacion?liem
(supernational) veidojumiem. Ta?u praks? nek?das “virsnacion?las” varas
p?r dal?bvalst?m ?im instit?cij?m nav, neskatoties uz to, ka
dal?bvalstis da??ji dele??ju?as t?m savu suverenit?ti. ?aj? sakar?,
piem?ram, Somijas Likuma par Zieme?u Invest?ciju bankas atz??anu
(Finnish Bill on Approval of Nordic Investment Bank /18108/75/)
skaidrojo?aj? pazi?ojum? (explanatory statement) noteikts, ka “bankai
nav dotas nek?das pilnvaras, kas ierobe?otu t?s dal?bvalstu
suverenit?ti, tai t?pat nav ties?bu r?koties t?, lai publisko
starptautisko ties?bu ietvaros uzliktu dal?bvalst?m oblig?tas saist?bas.
Dal?bvalstu tiesisk? atbild?ba par bankas oper?cij?m ierobe?ojas valstu
parakst?t? kapit?la ietvaros (is limited to their subscription to
capital) “.
Zieme?u Invest?ciju banka izveidota 1975. gad? uz piecu zieme?valstu
l?guma un stat?tu pamata, kas izstr?d?ti vis?s piec?s valod?s, katrs no
tekstiem ir autentisks un ar vien?du sp?ku. Viens no bankas m?r?iem –
“sekm?t zieme?valstu intereses” -, k? redzam, izteikts visai nenoteikt?
form?. Ta?u t?l?k intereses tiek preciz?tas k? pas?kumi, kas nes labumu
vismaz div?m zieme?valst?m. ?is bija ar? viens no noteikumiem jebkura
projekta finans??anai. NIB ?patn?ba ir t?, ka t?s l?gum? un stat?tos
neiz??irtus jaut?jumus var nodot Zieme?valstu Ministru Padomes
izlem?anai, kurai ir ar? ties?bas papildin?t NIB stat?tus, k? tas
noteikts l?guma 2. pant?. Ta?u ??dos gad?jumos Ministru Padomes l?mumus
var pie?emt tikai vienbals?gi.
Str?du iz??ir?anai speci?la tiesa nav noteikta. Tos izskata ANO
Starptautisk? tiesa.
P?c NIB l?guma 1. panta bankai ir pilnas juridiskas personas ties?bas
(full juridical personality), kas noz?m? ties?bas sl?gt l?gumus, ieg?t
un atsavin?t kustamo un nekustamo ?pa?umu, un ierosin?t lietu ties?.
??das ties?bas pieder ar? Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas bankai
saska?? ar t?s l?guma 45. pantu un Starptautiskajai Finansu korpor?cijai
ar tas l?guma VI pantu. Ar? tre?o valstu tiesu pien?kums ir atz?t ?o
starptautisko juridisko personu statusu.
NIB stat?tos juridisk?s personas statusa ties?bsp?ja ir raksturota k?
sp?ja aiz?emties un aizdot naudu, k? ar? dot kred?tu garantijas.
NIB l?guma 5. pants noteic ?is bankas imunit?ti pret atsevi??iem l?guma
dal?bvalstu banku un tirdzniec?bas likumiem. No otras puses, taj? pa??
pant? ir noteikts, ka dal?bvalstis NIB ieg?s ar? t?das pa?as ties?bas k?
katras dal?bvalsts juridisk?s personas – bankas.
Ta?u uz NIB, piem?ram, Somij? joproj?m attiecina 29.6.1976. likuma 34.a
paragr?fa noteikumus, ka v?rtspap?riem, kas tiek izlaisti Somijas
tirgum, NIB b?s nepiecie?ams ieg?t Somijas Valsts padomes
State Council) at?auju, jo saska?? ar VP 13.12. 1985. gada r?kojumu Nr.
955 NIB tiek uzskat?ta par ?rvalstu organiz?ciju.
Tom?r saska?? ar NIB l?guma 5. panta 2. d. noteikts, ka uz ?o banku
neattiecina dal?bvalstu maks?jumu ierobe?ojumus (exempt) un kred?ta
politikas pas?kumus, kas jebkur? veid? apdraud bankas saist?bu izpildi.
Pant? 3. d. noteikts, ka NIB kapit?ls un t?s pe??a netiek aplikti ar
tie?o nodokli, bet 4. d. – ka t?s kred?ta l?gumi nav apliekami ar z?moga
vai citu nodokli.
Ar? Zieme?u Att?st?bas fonda (Nordic Development Fund /NDF/) l?gums
paredz, ka t? ?pa?ums un pe??a nav apliekami ar nodokli. Ta?u, t? k?
bank?s str?d? personas, kas g?st labumu no zieme?valstu soci?l?s
nodro?in??anas sist?mas, NIB ir dots pien?kums iekas?t no saviem
str?d?jo?ajiem attiec?gos nodok?us un nodevas.
NIB l?guma D?nijas ratifik?cijas akt? ?is jaut?jums izlemts, deklar?jot,
ka l?gums nedod NIB person?lam nek?das ties?bas uz imunit?ti pret
viet?jo nodok?u likumdo?anu. Pa?? NIB l?gum? par bankas person?la
imunit?ti nekas nav teikts. NIB l?guma Zviedrijas ratifik?cijas akt?
noteikts v?l prec?z?k, ka “cit?di l?gums nesatur nek?dus noteikumus par
imunit?ti vai privil??ij?m bankai, t?s person?lam vai cit?m
amatperson?m (officers)”.
No otras puses, ja ar? person?lam b?tu noteikta k?da imunit?te, t?
saska?? ar visp?rpie?emto starptautisko ties?bu principu netiktu
attiecin?ta uz person?lu no savu pilso?u vidus.
Pasaules komercbanku elites virsotn? ir Jap?nas bankas. P?c akt?vu
lieluma 1991. gad? pirmaj? divdesmitnieka Jap?nai pieder 11 bankas, bet
pirmaj? desmitniek? 8. P?c akt?viem miljonos dol?ru t?s ir:
Dai-lchi Kangyo Bank – 446 881,4; Sumimoto Bank – 428 226, 6; Sakura
Bank – 421 455,0; Fuji Bank – 420 059,5; Sanwa Bank – 412 788,9;
Mltsubishi Bank -401 3327,8; Norinchukin Bank – 307 741,8 – visas
Jap?n?;
Credit Agricole- 307 203,5; Credit Lyonnais -306 334,9 – abas Francij?;
Industrial Bank of Japan – 303 214,9. Vienpadsmit? p?c akt?vu lieluma ir
Deutsche Bank – 288 879,4. ?etrpadsmit? ir britu Barclays – 251 052,7:
un tikai divdesmit? ir ASV Citicorp – 216 922. Pat piecdesmit?s pasaules
liel?k?s komercbankas, kas ar? pieder Jap?nai, akt?vi p?rsniedz 100
miljardus USD.
P?c ?o banku akt?viem, sakar? ar neseno diskusiju, vai ?rzemniekiem var
vai nevar at?aut br?vi pirkt zemi un nekustamo ?pa?umu Latvij?, ?oti
labi var redz?t, ka jebkura no pasaules elites komercbank?m var bez
p?l?m nopirkt visu m?su republikas zemi kop? ar visu uz t?s eso?o
nekustamo un kustamo ?pa?umu.
3. Starptautisk? ekonomisk? pal?dz?ba, starptautisk?s finansu un
invest?ciju pl?smas.
Att?st?to valstu pal?dz?bas programmu ?steno?anai ANO ietvaros
jaunatt?st?bas un tranz?ta ekonomikas zem?s izveidota ?pa?a instit?cija
– ANO Att?st?bas programma (UN Development Programme /UNDP/).
P?c ekspertu dom?m, l?dz tre?da?ai no ?is pal?dz?bas nereti non?k nevis
?stajam adres?tam, bet gan organiz?t?s noziedz?bas rok?s.
ANO eksperti uzskata, ka donoru valst?m starptautisk?s pal?dz?bas pl?sma
jaunatt?st?bas un postkomunisma zem?m j?virza ??dos sektoros:
a) pla?ai sektor?lai sadarb?bai, r?pniec?bas un lauksaimniec?bas
ra?ojo?ajos sektorus, tirdzniec?bas, transporta un komunik?ciju
sekm??anai;
b) uz??mumu att?st?bai un priv?t? sektora sekm??anai, sabiedrisk? un
priv?t? sektora savstarp?jai sadarb?bai;
c) kooper?cijai noteiktu sabiedrisko labumu un pakalpojumu snieg?an?
(izgl?t?ba, p?tniec?ba, infrastrukt?ra, vide);
d) tirdzniec?bas sadarb?bas projektiem no liber?l?s tirdzniec?bas zon?m
l?dz muitas ?nij?m un koptirgiem (common markets).
Nav ?aubu, ka tie?i ??dai j?b?t ar? Latvijas tautsaimniec?bas
atvese?o?anas priorit??u sec?bai, ta?u abas pirm?s p?catmodas vald?bas
r?koju??s pret?ji.
Ar?j? pal?dz?ba tranz?ta vai postkomunisma valstu
tautsaimniec?bai (transition economies/TE/), pie kur?m pieder ar?
Latvija, tiek organiz?ta ar da??du pas?kumu pal?dz?bu. P?c ANO
Ekonomikas komisijas Eiropai /EKE/ (Economic Commission for Europe
/ECE/) datiem, past?v briesmas, ka ar sav?m probl?m?m -ieilgu?o
ekonomikas lejupsl?di un 11 % bezdarbu Eiropas Savien?bas valstis –
p?r?k aiz?emtie Rietumi var nepietiekami efekt?vi atbild?t uz
austrumvalstu vajadz?b?m. Ta?u postkomunisma valstu neveiksme
tautsaimniec?bas p?rk?rto?an? palielin?s politisk?s nestabilit?tes
draudus Eirop?.
Tranz?ta ekonomiku (TE) p?rk?rto?anas procesu stipri ietekme tas, ka
komerci?lie un pat ofici?lie kreditori un investori joproj?m izturas
uzman?gi pret ieguld?jumiem ?aj?s valstis. ?oti nedaudzas TE valstis
ieg?st priv?to finans?jumu no Rietumiem. T?p?c ?? monogr?fija var?s dot
zin?mu izskaidrojumu, k?p?c tas t? notiek un ka invest?ciju pl?smu
piesaist?t.
Un t? viens no investoru attur?bas galvenajiem iemesliem ir jau eso?ie
lielie da?u Austrumeiropas valstu par?di. T?p?c vair?k?m no ?im valst?m
vairs nav pieejami Rietumu komercbanku kred?ti, iz?emot atsevi??us
tirdzniec?bas kred?tus.
Ung?rija un ?ehija diversific?ju?as savu kred?tu ?em?anu oblig?ciju
tirg?, un m?rena tie?o ?rvalstu invest?ciju (T?I) piepl?de tur turpin?s.
Cit?s valstis pa?i uz??mumi ieman?ju?ies dab?t komerckred?tus Rietumos.
P?c EKE dom?m, vairums TE valstu ?rvalstu val?tas rezervju veido?an? un
importa spr?dzienveida att?st?b? ?rpus iesp?j?m, k?das var?tu pie?aut to
pel?a no eksporta, ir piln?gi atkar?gas no starptautisku finansu
instit?ciju fondu aizdevumiem. Ar? Latvijas prakse r?da, ka vairums
starptautisko instit?ciju kred?tu paties?ba iepl?st nevis ra?ojo?aj?,
bet gan importa tirdzniec?bas un spekulat?vaj? sf?r?.
Tom?r neb?t ne visas nu ?im valst?m ir sp?ju?as ieg?t Starptautisk?
Val?tas fonda uztic?bu un kred?tus. 1993. g. novembri tikai 12 no 26
tranz?ta ekonomikas valst?m izdevies nosl?gt finansu l?gumus ar SVF, bet
tikai 7 no t?m, laj? skait? Latvijai, izdevies ar SVF nosl?gt pal?dz?bas
l?gumus (stand-by agreements, arrangements), saska?? ar kuriem t?s no
SVF var aiz?emties kapit?lu noteikta limita ietvaros.
Vislab?k? situ?cija ir ?ehij?, kas bud?eta p?rpalikuma iespaid? ieguvusi
lielu kapit?la piepl?di. L?dz ar to varam secin?t, kam?r Latvijas
ra?ojo?? sf?ra praktiski ir sagr?ves st?vokli un valsti ir liels bud?eta
defic?ts, k? vairum? tranz?ta ekonomikas valstu, uz kur?m invest?ciju
pl?smas ir ierobe?otas, m?su republik? uz liel?m tie?o ?rvalstu
invest?ciju (T?I) pl?sm?m nav ko cer?t.
Absol?t? vairum? TE valstu, k? atz?st EKE, att?st?bas tempi ir piln?gi
atkar?gi no ?rvalstu invest?ciju, kred?tu, tehnolo?ijas un know-how
iepl?des. Ta?u to pl?sma atkar?ga ar? no katras valsts kred?tsp?jas
(creditworthiness), kas vairum? TE valstu ir sam?r? zema.
?aj? sakar? T?I un portfe?u invest?cij?m, par t?m tuv?k run?sim v?l?k,
ir priek?roc?bas t?p?c, ka t?s neb?t ne oblig?ti pieprasa saist?bas
kred?tu apkalpo?anai (servicing).
Liel?kie kred?tu ??m?ji TE valstis ir ?ehija un Ung?rija. ?ehija ieguva
kred?tus Eirotirg? (Euromarket credit), izmetot eirodol?ru tirgu
(.Eurodollar market) oblig?cijas par 375 miljoniem dol?ru, k? rezult?ta
tika ieg?ts 35 miljardu j?nu kred?ts.
Ung?rija diversific?ja savus 1993. gada kred?tus starp Austrijas
?ili?iem, ?veices frankiem, j?n?m un ASV dol?riem.
Kopuz??mumu un T?I statistika TE valstis 1990.-1993. gad? miljonos USD
Valsts Kopuz??mumos Neto TAI Uz iedziv.
1992 1993 1990 1991 1992 1993 1993
?ehija 3120 3700
983 600 455 70
Slov?kija 2875 3948
71 35 90 70
Ung?rija 13 218 15 311 311 1 459 1 471 641 566 110
Rum?nija 20 684 26 249 18 37 73 41 27 2
Igaunija 2662 4052
58 18 61 78
Latvija 2612 2700
Lietuva 2000 2700
Krievija 3252 5249
100 800
375 7
?emot v?ra TE valstu ierobe?oto iesp?ju ieg?t priv?tos Rietumu kred?tus,
p?c EKE dom?m, ?o valstu att?st?ba tuv?kaj? p?rskat?maj? n?kotn? liel?
m?r? b?s atkar?ga no starptautisko kred?ta instit?ciju – SVF, Pasaules
Bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?tas bankas – un att?st?to
valstu divpus?ji garant?tajiem kred?tiem (official funding), kurus TE
valstis izmanto v?l sam?r? maz. Tom?r biju??s PSRS par?di 1992. gad?
izauga par aptuveni 8 miljardiem USD.
Sam?r? mazie komerckred?tu aizdevumi TE valst?m izskaidrojami ar to, ka
Rietumu apdro?in??anas sabiedr?bas tos nelabpr?t, ierobe?oti
(restrictive) un d?rgi apdro?ina. T? viet? pieaug starptautisko kred?ta
instit?ciju aizdevumu pl?sma.
Starptautisko kred?ta instit?ciju aizdevumi Austrumeiropai 1991. 1993.
gad? miljonos USD
Bankas/gadi 1991 1992 1993
Starptautisk? Rekonstrukcijas un att?st?bas banka 1 274 1 148 544
Eiropas Invest?ciju banka Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas banka 30
143 123 120
Starptautiskais Val?tas fonds G-24 3716 1 166 836 40
Kop? 6 184 35 118 939
No SVF ne visas no TE dal?bvalst?m ir iz??mu?as visu savu kred?ta
limitu.
No Eiropas Rekonstrukcijas un att?st?bas bankas 1/3 kred?tu garant?ti
telekomunik?ciju sektoram. T?l?k seko kred?ti ra?ojo?ajai sf?rai un tad
ener??tikai.
Eiropas Invest?ciju bankas (E1B) kred?ti visvair?k izmantoti “glob?liem”
projektiem, kas sadal?ti viet?j?m bank?m, mazajiem un vid?jiem
uz??mumiem, ra?ojo?ajai sf?rai, t?rismam un citiem pakalpojumu veidiem,
ener?ijas taup??anai, vides aizsardz?bai, telekomunik?cij?m,
transportam, ce?iem un ener??tikai. EIB 1993. gad? bija ties?bas aizdot
Austrumeiropai l?dz 3 miljardiem ECU, koncentr?joties uz kapit?la
invest?cij?m infrastrukt?ras projektos un tirdzniec?bas un ra?ojo??s
sf?ras att?st?bu.
Pasaules Bankas kred?ti TE valst?m s?k?s 1993. gad?, un no tiem 2/3
izdal?tas Austrumeiropai. Kop? PB aizdevusi 18 valst?m. Starptautiskajai
Rekonstrukcijas un att?st?bas bankai pieder
priorit?te visu kreditoru vid? kred?tu atmaks??an? (waiver of the
negative pledge rule).
Kop?j?s finansu pl?smas uz TE valst?m p?d?jos gados sasniegu?as 18-22
miljardus USD. Tom?r no vis?m ?im valst?m nov?rota liela nacion?lajai
ekonomikai nepiecie?amo cieto val?tu kapit?la b?g?ana (capital flight).
T? EKE l??, ka tikai no Krievijas 1992. gad? aizb?ga 6 miljardi USD, bet
tikai 1993. gada pirmaj? pus? jau 5 miljardi USD. 1994. gad? Krievij?
p?c It?lijas un Francijas piem?ra ieviesta finansu kontrole kapit?la
b?g?anas un kr?p?anas nov?r?anai ?aj? jom?. Tur tiks ieviesta
savstarp?ji atdal?ta eksporta, banku un muitas uzskaites sist?ma.
Turpm?k Krievijas pre?u eksport?t?jiem j?repatri? visa pe??a. Latvij?
t?du pas?kumu nav, ne Godma?a, ne Birkava vald?ba tos nepl?noja.
TE valstu attiec?bas ar Londonas un Par?zes komercbanku klubiem. Polija
piln?gi p?rtrauca apkalpot savus ?r?jos par?dus 1980. gad?. Neskatoties
uz l?gumu ar Par?zes klubu 1991. gad?. komercbankas no Polijas
kredit??anas izvair?s. Vieno?an?s ar SVF 1993. gad? atv?ra ce?u l?gumam
ar Londonas kluba banku kreditoriem. Polija sarun?s ar Par?zes klubu
mekl? priv?t? sektor? par?da atlai?anu par 50%, ta?u bankas negrib
par?du samazin?t vair?k k? par 28-35%.
Bulg?rija pasludin?ja par?du nomaksas moratoriju 1990. gad?, nosl?dzot
divus par?du atlik?anas l?gumus ar Par?zes klubu. 1992. gad? t? s?ka
apspriest par?da izk?rtojuma l?gumu ar Londonas klubu, kas tur 9-10
miljardus USD Bulg?rijas kred?tu. Ar SVF apspriesta 0,3-0,4 miljardu
par?da atlik?ana.
L?dz?g? situ?cij? ir Krievija, kas atzinusi atbild?bu par PSRS par?diem.
Ofici?l? pal?dz?ba. Pirms da?iem gadiem Rietumvalstis vienoj?s par
finansu pal?dz?bas snieg?anu TE Austrumeiropas valst?m nol?k? aizvietot
komerckred?tu ierobe?oto pieejam?bu. T? ar G-24 starpniec?bu ??m valst?m
tika novad?ti kred?ti 51 miljarda USD apjom?, galvenok?rt grantu un
koncesiju aizdevumu veid?. “3 miljardi no G-24 kred?tiem izdal?ti
biju??s PSRS valst?m, Baltijas valstis ieskaitot. ?aj? summ? ieskait?ta
ar? nauda d?van?m un p?rtikai ?rk?rt?jai pal?dz?bai.
6,9 miljardi USD kred?ti 1991. gad? vis?m TE valst?m, sal?dzinot ar 61,5
miljardiem jaunatt?st?bas zem?m, protams, nebija daudz.
Neskatoties uz to, ka 50-60% no invest?ciju projektiem TE zem?s garant?
daudznacion?l?s att?st?bas bankas, p?c EKE dom?m, bilance tom?r
j?savelk, balstoties uz pa?m?ju resursiem.
Eiropas Savien?ba (ES) uzskata, ka TE j?pal?dz att?st?t sakaru tiklus,
transportu, ce?us un infrastrukt?ru visp?r, jo to atpalic?ba TE valstis
kav? ES eksportu. Eiropas Padome t?s Edinburgas s?des laik? nol?ma, ka
EIB var?tu segt l?dz 75% no TE valstu invest?ciju projektiem
infrastrukt?ras att?st?bai, sal?dzinot ar agr?kajiem 50%. Kop? ar PHARE
finans?jumiem tas var?tu veidot 70-90% no infrastrukt?ras projektu
izmaksu finans?juma. ?o finans?jumu nolemts novirz?t ?oseju, dzelzce?u,
telekomunik?ciju moderniz?cijai un ener??tikai, jo slikta
infrastrukt?ra ir ???rslis T?I pl?sm?m, ar kur?m paredz?ts segt tranz?ta
perioda izdevumu liel?ko da?u.
iemesls ??dam l?mumam ir ar? tas, ka ekonomisk? depresija TE valstis
izr?d?jusies ilg?ka un skarb?ka nek? paredz?ts. ??da fondu iepl?de
var?tu balst?t TE valstu tautsaimniec?bu, kam?r atlabs pa?m?ju
investori.
Viena no galvenaj?m ekonomikas anal?zes, rekomend?ciju izstr?des un
pl?no?anas instit?cij?m ANO sist?mas ietvaros ir ANO Komercijas,
tirdzniec?bas un att?st?bas asoci?cija (United Nations Commerce, Trade
and Development Association /UNCTAD/), kas sav? ANO 1992. gada finansu
politikas analiz? uzsv?ra, ka nacion?laj? l?meni vis?m valst?m
j?koncentr? sp?ki, lai invest?cij?m mobiliz?tu viet?jos uzkr?jumus.
Jaunatt?st?bas valstis j?uzlabo valsts regul?jo?ais meh?nisms, lai
piesaist?tu ties?s ?rvalstu invest?cijas, k? ar? sekm?tu aizb?gu??
kapit?la (flight capital) atgrie?anos un citu par?dus nerado?o finansu
pl?smu (non-debt-creating) pastiprin??anu un piesaist??anu. ?eit
atz?m?sim, ka UNCTAD anal?ze un rekomend?cijas jaunatt?st?bas zem?m ir
visnota? v?r? ?emama ar? TE valstis.
UNCTAD atzina, ka ekonomiski un institucion?li efekt?vs tautsaimniec?bas
sabiedriskotais sektors var dot lielu ieguld?jumu t?l?kai ekonomikas
izaugsmei. Diem??l Latvija pagaid?m ir ?? sektora no?rd??anas, nevis
racionaliz?cijas posm?.
P?c ?urn?la “World Economic Survey” datiem, 1990. gad? att?st?t?s
valstis sa??ma 24 miljardus LJSD invest?cijas, bet jaunatt?st?bas zem?m
t?s novirz?ja 25 miljardus USD. Jaunatt?st?bas zemes 1990. un
iepriek??jos gados p?rveda uz ?rzem?m respekt?vi att?st?taj?m valst?m ik
gadus ap 36 miljardus USD. 1991. gad? notika v?r? liekams pagrieziens
l?dzek?u pl?sm? starp att?st?taj?m un jaunatt?st?bas zem?m. Att?st?t?s
ekonomikas uz jaunatt?st?bas un tranz?ta ekonomikas zem?m ?aj? gad?
novirz?ja 25 miljardus USD, bet jaunatt?st?bas zemes p?rveda uz
att?st?taj?m vairs tikai 24 miljardus.
Invest?ciju pl?sma vis?s jaunatt?st?bas zem?s nebija vien?da. “Liek?
kapit?la” (capital-surplus) naftas ieguves valstis ieguva vair?k naudas
– 19 miljardus, kas galvenok?rt notika, pateicoties naftas eksportam un
rekonstrukcijas projektu finans??anai Persijas l??a re?ion?. T? tikai
Ir?kai un Kuveitai kara post?jumu nov?r?anai 1990. gad? tika novirz?ti
29 miljardi USD, bet 1991. gad? jau 32 miljardi.
Kas attiecas uz zemu ien?kumu valst?m par?dniec?m (debt-distressed
low-income countries), tad UNCTAD VIII Par?zes Deklar?cij? Pasaules
Banku un Starptautisko Val?tas fondu aicin?ja t?m pal?dz?t ar vid?j?
termi?a koncesiju aizdevumiem.
Tom?r jau 1992. g. “World Economic Survey” pazi?oja, ka vair?kas lielos
par?dos iesl?d?ju??s valstis patst?v?gi vairs nevar?s tikt no ?iem
nospiedo?ajiem par?diem (debt overhang) ?r? un da?a no ?iem
par?diem j?noraksta k? neiekas?jami (uncollectable). Ta?u visi pl?notie
komplic?tie pas?kumi pie par?du masas samazin??an?s pagaid?m nav
novedu?i. K? atz?m?ja UNCTAD, pl?not?s ekonomisk?s atvese?o?an?s
metodes, respekt?vi, jaunas tie??s invest?cijas, aizb?gu?? kapit?la
atgrie?an?s, ?rvalstu portfe?u invest?cijas (foreign portfolio
investments) un jaunu aiz??mumu iesp?jas, visnota? ir atkar?gas no
eksporta pe??as iesp?j?m. Min?tajos gados vislab?kos tautsaimniec?bas
rezult?tus par?d?ja ?zijas att?st?bas valstis, “pateicoties lielaj?m
invest?cij?m, augstai att?st?bas politikai labi vad?tas finansi?l?s un
fisk?l?s sist?mas apst?k?os”.
4. Kur Latvijai ?emt l?dzek?us invest?ciju finans??anai
Jaut?jums par to, kur Latvijai ?emt l?dzek?us invest?ciju finans??anai
valsts programmu l?meni. neb?t v?l nav sekm?gi atrisin?ts. Ta?u
risin?jumi ir, un tie ir saist?ti ar visp?r?jo tautsaimniec?bas
atvese?o?anu.
K? ASV izk?uva no liel?s depresijas Ruzvelta vald?bas laik?? Tika
feder?li apdro?in?ti banku depoz?ti, pie?emta valsts subs?diju programma
lauksaimniec?bas produkcijai, valsts atbalst?ja cenu un algu
koeficientus, lai samazin?tu p?rm?r?gas konkurences negat?v?s sekas, un
uzs?ka sabiedriskos darbus bezdarba ierobe?o?anai. No kr?zes izveda
Keinesa pamatota valsts regul?ta ekonomika.
Stagfl?cijas apkaro?anai amerik??u monet?risma anal?ti?u skola ieteic
ekspans?vu monet?ro politiku, kas gan saist?ta ar zin?mu infl?ciju. Ta?u
jaut?jumu kompleksi risinot, ja straujo algu un cenu pieaugumu kompens?
ar attiec?gi stimul?tu naudas masas un piepras?juma pieaugumu, tad
bezdarbu var samazin?t l?dz normai.
P?c ??rlza ?ulca teorijas, stagfl?cijas apst?k?os, pat past?vot
piepras?juma tr?kumam, j?maks? augst?ka alga un j?pace? resursu cenas,
lai saglab?tu ra?o?anu. T?tad priorit?te ir laba samaksa par labu darbu
un materi?l?s ra?o?anas saglab??ana par jebkuru cenu, jo t? ir galvenais
nodok?u maks?t?js.
Var lietot ar? t?du amerik??u ekonomisk?s aktivit?tes
palielin??anas metodi k? akciju pirk?anas stimul??anu un ener?isku
aizdevumu izsnieg?anu no valsts banku sist?mas, ar ko komercbank?s tiek
ielaistas jaunas naudas summas, kas, naudas masai palielinoties,
autom?tiski pazemina kred?ta likmes, t? liekot naudai str?d?t. Latvij?
ar nodok?u un kred?ta politikas pal?dz?bu j?pan?k, lai ?ie kred?ti tiek
novirz?ti ilgtermi?a invest?cij?m materi?laj? ra?o?an?, nevis ?stermi?a
spekulat?vaj? aprit?, no kuras valsts l?dz ?im nesp?j iekas?t nodok?us.
Viens no stagfl?cijas apkaro?anas veidiem ir ar? refl?cija, respekt?vi,
makroekonomikas politika, kas v?rsta uz piepras?juma
palielin??anu bezdarba samazin??anas nol?k?. J??em v?ra, ka algu
samazin??ana vai visp?r zems darba algu l?menis autom?tiski noved pie
piepras?juma samazin??an?s. T? neizb?gams rezult?ts ir bezdarba
palielin??an?s, k? tas patlaban v?rojams Latvij?.
T? k? Latvijas tautsaimniec?ba visnota? atkar?ga no pozit?vas ?r?j?s
tirdzniec?bas bilances, tad Moriss Born?leins m?ca, “lai uzlabotu valsts
?r?j?s tirdzniec?bas bilanci, vald?bai j?str?d? divos galvenajos
virzienos. Viens ir devalv?t val?tas kursu, lai palielin?tu eksportu un
samazin?tu importu”. To pa?u var pan?kt, ar? samazinot vai p?rtraucot
?rvalstu val?tas iepirk?anu par LB l?dzek?iem, novirzot val?tas
iepirk?anai emit?jamos l?dzek?us kred?tu izsnieg?anai materi?l?s
ra?o?anas uz??mumiem.
??ds pas?kums gan, k? v?l?k redz?sim, var pasliktin?t LB bilanci, jo
p?rlieku lielas ?rvalstu val?tas summas Latvijas tirg? var devalv?t to
tirgus. Ta?u j?iz??iras, kas ir prim?rs – LB un komercbanku korporat?v?s
intereses vai materi?l?s ra?o?anas un l?dz ar to izdz?vo?anas
kategoriskais imperat?vs.
?aj? sakar? t?da?| j?izv?rt?, k?da loma Latvijas ekonomiskajos procesos
bija val?tas tirgus piln?gai liberaliz?cijai.
Val?tas br?v?s tirdzniec?bas un br?vi peldo?? kursa koncepcijas
autors ir Miltons Fridmans. Vi?? apgalvoja, ka, liberaliz?jot val?tas
tirgu, tiks pan?kti ??di pozit?vi rezult?ti:
– sist?ma autom?tiski s?ks darboties k? nacion?lo ekonomiku amortizators
pret pasaules val?tas kursu kr?z?m, t? stiprinot katras valsts monet?r?s
un fisk?l?s politikas patst?v?bu, jo, nomin?lajam val?tas kursam
ce?oties, cenas krit??oties un otr?di, t? mazinot val?tas kursa un
depoz?ta likmju sv?rst?bas;
– starptautisk?s kapit?la pl?smas noved??ot pie depoz?ta likmju glob?las
konver?ences un kapit?la invest?ciju glob?las optimiz?cijas.
Fiks?t?s Bretonvudas sist?mas kr?zes laik? 1960. gados, kad samazin?j?s
kr?to??s amerik??u zelta rezerves un bija p?rlieku ?tra dol?ru emisija,
ASV tirdzniec?bas partneri s?ka protest?t, un Fridmana koncepcija 1970.
gadu s?kum? k?uva popul?ra, ?pa?i ekonomistu, ta?u ne centr?lo valsts
banku vad?t?ju vid?. Rezult?t? att?st?taj?s valstis finansu tirgi, tie
tika atbr?voti no kontroles p?r kapit?lu, val?tas tirdzniec?bu un
starptautiskos p?rvedumus regul?jo?aj?m barjer?m.
Ta?u, k? apgalvo UNCTAD eksperti, divu p?d?jo desmitgadu pieredze
neliecina par labu Fridmana iniciat?vai, jo neattaisnoj?s absol?ti
neviena no vi?a pozit?vaj?m prognoz?m. Invest?cijas nek?uva efekt?v?kas,
makroekonomiskas nestabilit?te nemazin?j?s un valstu nacion?l?s
ekonomisk?s politikas patst?v?ba nepalielin?j?s.
Pan?kti bija tikai divi pozit?vi rezult?ti. Starptautisk?s
konkurences palielin??an?s rezult?t? izl?dzin?j?s depoz?tu piepras?jums
un pied?v?jums da??d?s eirovalutas un samazin?j?s s?k?s val?tu
sv?rst?bas. Ta?u ?is pozit?vais efekts neizplat?j?s tirdzniec?b? un
r?pniec?b?, jo pre?u un darbasp?ka pl?smas uz cenu izmai??m rea?? daudz
l?n?k, nek? main?s cenas, finansu resursi un val?tu kursi.
UNCTAD eksperti turkl?t vienpr?t?gi konstat?ju?i v?l br?v? val?tas kursa
un tirgus 7 veidu negat?v?s sekas, taj? skait?:
– palielin?jusies val?tas transrobe?u spekul?cija, kuras tendence ir
pa?ai sevi stiprin?t, radot t? saucamo “band?tu vagonu” (kas ?oti
atg?dina skandalozo “naudas vagona” lietu Latvij? – J.B.), k? ar? ?s? un
vid?j? termi?a “finansi?lo burbu?u efektu”;
– starptautisko finansu pl?smu eksploziju divu p?d?jo desmitgadu laik?
nepavad?ja l?dz?gs starptautisk?s tirdzniec?bas un fizisk? kapit?la
pl?smu pieaugums;
– t?p?c nacion?lo finansu tirgu integr?cija glob?l? l?meni t?lu
apsteidza glob?lo nacion?lo ra?o?anas sp?ku integr?ciju. Nacion?lo
invest?ciju finans??ana joproj?m palikusi prim?ri atkar?ga no nacion?l?
kapit?la uzkr??anas;
– finansu tirgus globaliz?cija, pret?ji Fridmana prognoz?m, |?oti liel?
m?r? samazin?jusi nacion?l?s ekonomikas autonomiju pat t?d?s valstis k?
ASV. Val?tas kursu un kapit?la cenu sv?rst?bas vair?k sekm?ju?as nek?
mazin?ju?as to iespaidu uz nacion?laj?m ekonomik?m, ko rada ?r?j?s
finansu v?tras.”
Jaut?jum? par to, kas b?tu dar?ms, ekspertu domas dal?s, ta?u vairums
ekonomistu secina, ka liber?lajai, t.s. lassez-faire, ekonomikai
stabilit?te nav rakstur?ga.
Liber?l?s ekonomikas pretinieki – keinesi?nisti – uzskata, ka tirgus
dal?bnieki vienm?r tiecas maksimaliz?t un stabiliz?t savu tirgu un
pel?as pl?smu, tiecoties monopoliz?t tirgu un konflikt?jot k? ar
konkurentiem, t? ar aug?otajiem. Tas destabiliz? tirgu, un vald?bas
gribot negribot tiek iejauktas ?aj? proces? ar ekonomikas stabiliz?cijas
pas?kumiem, jo monopoliz?cija noved pie “aplaupi P?teri, lai atdotu
Paulim” efekta.
Prakses pier?d?jumi piespiedusi ekspertu vair?kumu zaud?t jebkuru
eiforiju par br?v? val?tu kursa un finansu globaliz?cijas labumiem un
rad?ju?i vi?os interesi par vald?bu iejauk?an?s pas?kumiem, kas v?rsti
uz val?tas kursu un depoz?ta likmju stabiliz?ciju. To pier?da pat
p?d?jie SVF dokumenti, kuros tas at?auj SVF dal?bvalst?m izv?l?ties, vai
nu ?aut savai val?tai br?vi peld?t, vai piesaist?t to pie k?du val?tu
groza vai pie vienas no trim galvenaj?m val?t?m.”
ANO eksperti atz?m?, ka gan SVF, gan PB tom?r visnota? sekm? gan tirgus
liberaliz?cijas, gan val?tas stabiliz?cijas strat??iju, pieprasot t?m
valst?m, kas aizsarg? savu ekonomiku, kompens?jo?i devalv?t savu val?tu.
?o pras?bu ?steno?ana jaunatt?st?bas zem?s gan novedusi pie
infl?cijas samazin??anas, ta?u samaks?jot par to ar kapit?la cenas
pieaugumu un naudas defic?tu. Analogi rezult?ti pan?kti ar? Latvij?.
Tom?r saska?? ar SVF pa?a dokumentiem paaugstin?ts kapit?la mobilums
stipri v?jin?jis nacion?lo monet?ro un fisk?lo pas?kumu sp?ju pan?kt
makroekonomikas stabilit?ti. Kapit?la mobilums pastiprin?jis
starptautisk? finansu tirgus sp?ku izjaukt monet?r?s politikas
stabiliz?ciju. Tas sekm?jis konkurences stimul?tu nodok?u samazin??anu,
val?tas kust?bas neregul?ciju un naudas sl?p?anu ?rzem?s, kas
samazin?jis vald?bu uzkr?jumu pieauguma tempus no 3,5% gada nacion?l?
produkta (GNP) 1967.-1973. gad? uz 0,3 % GNP laik? no 1980. l?dz 1990.
gadam.” Vienlaic?gi ar vald?bu iekr?jumiem ar? person?gie iekr?jumi
nokritu?ies no 26% GNP 1973. gad? uz 20,5% GNP 1988-gad?.
V?l vair?k, SVF dokumenti pier?da, ka priv?tajam val?tas tirgum
rakstur?gi “bandvagonu un finansu burbu?u efekti” (bandwagon and
financial bubble effect), kas vies trauksmi par liberaliz?t? finansu
tirgus rad?tu gaid?mu glob?lu finansu kr?zi. SVF uzr?da, ka 1970. un
1989. g. biju?as 9 ??das kr?zes, bet 6 notika 80. gados. Visos ?ajos
gad?jumos aug?ot?ji strauji pac?la kred?ta likmes (glu?i k? Latvij?).
Visos, iz?emot vienu no ?iem gad?jumiem, bija nepiecie?ama valstu
centr?lo banku iejauk?an?s, lai gl?btu no katastrofas izplat??an?s.”
?emot v?r? ?os secin?jumus, Starptautisko Noregul?jumu bankas
dal?bvalstis iz???r?s par stingru uzraudz?bu p?r bank?m un koordin?tu
pretkr?zes darb?bu.
Liela noz?me ?aj? kontroles sist?m? ir fiks?tajam val?tas kursam. T? SVF
eksperti atz?m? ?ehijas pan?kumus infl?cijas apkaro?an?,
tautsaimniec?bas stabiliz?cij? un nor?da, ka tas pan?kts ar pas?kumiem,
kuru vid? bija fiks?ts val?tas kurss un vair?kk?rt?ja savas val?tas
devalv?cija.
Kaut ar? jaunu fiks?tu val?tas kursu ievie?ana netiek uzskat?ta par
atrisin?jumu, tom?r UNCTAD eksperti uzskata, ka zin?mi kapit?la
starptautisk? mobiluma ierobe?ojumi ir k?uvu?i par sine qua non (latin.
– oblig?ts priek?noteikums). Viens no priek?likumiem ir glob?li aplikt
starptautisk?s val?tas tirdzniec?bas finansu oper?cijas ar nodokli, kas
praktiski neb?t nav neiesp?jami.
?emot v?ra, ka 1993. gad? Latvijas nacion?lais ien?kums bija ap 621 USD
uz 1 iedz?vot?ju, bet sal?dzin?jumam jau 1988. gad? t?d?s ?oti tr?c?g?s
valstis k? Ekvador? tas bija 1.046 USD, Bolivij? – 660. Benin? – 335,
Tong? – 850, Taizem? – 9.160, Bermudu sal?s – 23.000, biju?aj? Kurzemes
hercogistes kolonij? Trinidad? un Tobago – 3070, bet ASV 1990. gad? –
21.974 USD uz vienu iedz?vot?ju, tad ?pa?i svar?gi Latvijai ir ANO
ekspertu sl?dzieni par val?tas politiku attiec?b? uz jaunatt?st?bas
zem?m, jo izv?rstu UNCTAD anal??u par Baltijas valstu ekonomiskaj?m
p?rv?rt?b?m pagaid?m nav.
ANO eksperti konstat?, ka kapit?la starptautisk? mobiluma ietekme uz
jaunatt?st?bas zemju ekonomik?m ir v?l negat?v?ka nek? uz att?st?taj?m
ekonomik?m, jo ?o valstu tautsaimniec?ba ir daudz neaizsarg?t?ka pret
val?tu kursu sv?rst?b?m un ?okiem.
T?, piem?ram, val?tas kursa sv?rst?bu koeficients
jaunatt?st?bas zem?s glob?li fiks?t?s val?tas kursu sist?mas laik? no
1973. l?dz 1980. gadam vid?ji bija 4,89 pret 11,84 br?vi peldo?? kursa
politikas 1981.- 90-jos gados, turpretim att?st?taj?s valstis tas bija
2,07 pret 2,74.’
?aj?s pa??s jaunatt?st?bas zem?s kapit?la “b?g?ana” un ?r?jais par?ds
p?c fiks?t? kursa, piem., 1978. gad? attiec?gi bija 47,30 un 113,70
miljardi dol?ru, bet peldo?? un br?v? val?tas eksporta 1988. gad? 184,
01 miljardi USD “aizb?ga” un tika nosl?pti ?rvalstis, ?r?jam par?dam
?aj?s valstis pieaugot l?dz 360, 43 miljardiem USD.
Sprie?ot p?c t?, ka p?c U. O?a un E. Rep?es vair?kk?rt?jiem pazi?ojumiem
tikai p?ris “liber?l?s ekonomikas” gadu laik? no Latvijas “aizb?gu?i” un
nosl?pti ?rzem?s 10 miljardi USD, bet Latvijas ?r?jais par?ds tr?s gadu
laik? jau p?rsniedzis 300 miljonus USD, m?su valsti ?ie val?tas b?g?anas
un ?r?jo par?du pieauguma tempi ir biju?i daudz ?tr?ki.
Lati?amerikas un Karibu j?ras valstis, kur?s vairum?, k? redz?j?m,
ekonomiskie r?d?t?ji ir daudz lab?ki nek? Latvij?, val?tas tirdzniec?bas
un t?s pl?smu liber?lisma gadus sauc par zaud?to desmitgadi.
Noskaidroj?s vienk?r?a likumsakar?ba: jo v?j?ka valsts ekonomika, jo
maz?k t? sp?j?ga pretoties ?r?jo val?tas ?oku negat?vajai ietekmei.
Turkl?t visas ?is valstis starptautisk?s banku instit?cijas piespieda
ar? uz?emties atbild?bu par savu priv?t?pa?nieku ?r?jiem
par?diem, kurus t?d?j?di n?c?s socializ?t.
Respekt?vi, nodok?u maks?tajam n?c?s no savas kabatas atdot naudu, ko
priv?tie zag?i bija nozagusi un nosl?pusi ?rzem?s savos slepenajos banku
r??inos. Tie?i tas pats tiek prognoz?ts ar? Latvij?, jo gan SVF, gan PB
p?rst?vji ir vair?kk?rt par ?o jaut?jumu izteiku?ies, ka vi?us maz
interes?, ka daudzus no vi?iem sa?emtos kred?tus no priv?tuz??m?jiem
atdab?t neizdosies. ?o kred?tu atdo?anas garants ir Latvijas valsts.
Priv?tie par?di stipri paaugstin?ja jaunatt?st?bas zemju valstu fisk?lo
par?du kop?jo slogu, bet kapit?la b?g?ana sa?aurin?ja nodok?u b?zi, kas
v?l palielin?ja bud?eta defic?tu. V?l vair?k – savas val?tas devalv?cija
palielin?ja par?du atmaks??anai nepiecie?am?s summas, papildus
palielinot bud?eta defic?tu. Vald?bas oblig?ciju p?rdo?ana ?? defic?ta
seg?anai atkal k?pin?ja infl?ciju. Tas, ka pa?u val?tas pel?ai bija
at?auts aizb?gt, rad?ja kapit?la defic?tu iek??j? finansu tirg?, kas
autom?tiski fantastiski augstu pac?la gan diskonta, gan kred?ta likmes.
?ie faktori stimul?ja jaunu infl?cijas spir?li valsti un atbaid?ja
ilgtermi?a investorus.
ANO eksperti ar statistiku pier?da, ka “aizb?gu??” kapit?la repatri?cija
radik?li vismaz par 5-10% palielin?tu iekas?to nodok?u summas,
samazin?tu devalv?ciju un ?r?jo par?du, uzlabotu st?vokli kapit?la
iek??j? tirg?, samazin?tu bud?eta defic?tu, k? ar? iek??jo un ?r?jo
par?du. Katram saprotams, ka tas dotu iesp?ju Latvij? samazin?t nodok?u
slogu.
ANO eksperti uzskata, ka SVF rekomend?cijas jaunatt?st?bas zem?m ne?em
v?r? ?os anal?tiskus datus. SVF rekomend?cij?s starptautisk?s kapit?la
pl?smu sv?rst?bas un mant?go ??iru iesp?jas izvainoties no kapit?la
kontroles un savu ?rvalstu kontu aplik?anas ar nodok?iem uzskata par
neizb?gamu ?aunumu, kam vi?i iesaka pieska?ot ?o valstu finansu
politiku.
SVF visum? vien?di vis?m jaunatt?st?bas valst?m rekomend? stabiliz?t
cenas, val?tas kursu un valsts bud?etu, vienlaic?gi atce?ot jebkuru
kontroli p?r depoz?tu likm?m un kapit?la transrobe?u migr?ciju. SVF
iesaka radik?li samazin?t nodok?us uz pel?u, kapit?lu, dividend?m un
?pa?umu, lai t?d?j?di sekm?tu kapit?la repatri?ciju un invest?cijas.
T?tad SVF, k? atz?m? UNCTAD eksperti, jaunatt?st?bas zem?m ar to daudz
v?j?ko tautsaimniec?bu rekomend? dar?t to, ko nav sp?jusi paveikt
neviena no att?st?taj?m industri?laj?m valst?m, respekt?vi, stabiliz?t
makroekonomiku ar ortodoks?liem, monet?riem un fisk?liem
pas?kumiem liber?la iek??j? un ?r?j? finansu tirgus apst?k?os.
Ta?u SVF iek??jos dokumentos neb?t nav paredz?ta akt?va kapit?la
iepl??ana valst?s, kas seko fonda standarta liberaliz?cijas
rekomend?cij?m. SVF paredz ?oti l?nu un nevienm?r?gu jaunatt?st?bas
valstu pievieno?anos starptautiskajiem kapit?la invest?ciju tirgiem; jo
l?n?ku, jo liel?ki ?r?jie par?di, jo tie?i ?im valst?m n?ksies maks?t
augst?kus kred?ta riska procentus vai ar? t?s tiks piespiestas parakst?t
speci?lus kred?ta l?gumus, kas p?rnes?s ar val?tas kursu sv?rst?b?m un
saist?bu izpild??anas k?umem saist?to risku uz par?dnieku , ka tas
notika ar? ar Latviju.
Statistikas dati t?pat pier?da, ka t?m valst?m, kas strikti sekoju?as
SVF rekomend?tajai liberaliz?cijas politikai, invest?ciju reitings ir
daudz zem?ks nek? ??nai un Zieme?korejai, kuras joproj?m pieder pie
centraliz?tas pl?no?anas valst?m. Piem?ram, Indija un tr?s liel?k?s
Latinamerikas valstis savu invest?ciju reitingu zaud?ja tie?i tad, kad
intens?vi ?stenoja SVF liberaliz?cijas rekomend?cijas.
SVF pret?ji sav?m rekomend?cij?m tagad pats atz?st: “T? k?
jaunatt?st?bas zemju iedz?vot?ji dro?i vien grib ieguld?t savu kapit?lu
starptautiski p?c iesp?jas daudzveid?g?k, kas palielina invest?ciju
dro??bu, nav ticams, ka viss “aizb?gu?ais” kapit?ls atgriez?sies pat pie
vislab?k?s ?o procesu sekm?jo?as politikas.” No t? vien?gi j?secina, ka
nevajag ?aut kapit?lam aizpl?st no valsts.
Literat?ru un avotu saraksts.
1. Акулова Г. «Международные Валюто-финансовые организации»
1997 Москва
2. Driscoll D.D. «What is the International Monetary Fund» 1992
Washington
3. Boj?rs J. «Starptautisk?s invest?c?jas» 1995 R?ga
4. ?rvalstu fondu un pal?dz?bas programmu katalogs.
5. Смыслов Д. «Международный Валютный Фонд: современные тенденции» 1998
Москва
6. Allan R. “International finance strategies for developing countries “
1997 Oxford
7. Aylward A. “Trends in capital finance In developing countries
Нашли опечатку? Выделите и нажмите CTRL+Enter
