1
Pirma lekcija
1. Socioloiija
Zinatniska pieeja sabiedribas izskaidro?ana
2. Piecas pieejas socialajiem faktiem
Demografiska, psiholoiiska, kolektiviska, savstarpcjo attiecibu,
kulturas;
3. Socioloiiskas izpctes divi limeoi:
Mikrolimenis un makrolimenis
4. Mikrosocioloiijas teorijas;
Simboliskais interakcionisms, socialo lomu teorija;
5. Makrosocioloiijas teorijas;
Funkcionalisms, konflikta teorija;
6. Socioloiiskais pctijums;
Hipotcze, apgalvojums par faktu sakaribam;
Teorija, savstarpcji saistitu hipotcthu sistcma;
7. Socioloiisko datu ieguve;
Izlases pctijums, ieneralais un izlases kopums;
Lauka pctijums;
Vcsturiskais pctijums;
Eksperiments;
8. Socioloiijas pielietojums un zina?anu nepiecie?amiba;
Valsts un privatas organizacijas;
Socioloiisko metothu pielietojums citas jomas;
Lcmumu pieoem?anai nepiecie?ama informacija;
Novcrtcjums;
Socioloiijas zinatne
Kas ir socioloiija?
Viens no cilvcku izpctes veidiem;
Saprast cilvcku uzvedibas dathadus aspektus:
-grupu veido?anos, karo?anu, ticibu, laulibas, vclc?anas, visus tos
procesus, kuros cilvcki ir mijiedarbiba;
Socioloiija ir sabiedribas un socialo attiecibu zinatniska izpcte.
Socioloiijas zinatne
Zinatniska sabiedribas izpcte, ko nosaka:
-datu iegu?anas metodes;
-datu apstrades metodes;
-socioloiijas teorijas un hipotczes;
Ka atsevi?ia zinatne socioloiija veidojusies pcdcjos divos gadsimtos,
mciinot saprast un izskaidrot dathadas parmaioas sabiedriba, kas bija
saistitas ar rupniecisko revoluciju, dathadu demokratisku ideju
attistibu.
-nabadziba, noziedziba, rupniecisko pilsctu problcmas u.c.
Dathadi fakti
Bioloiiskie fakti: elpo?ana, c?ana, miegs;
Psiholoiiskie fakti: emocijas, milestiba, naids;
Socioloiiskie fakti: draudzc?anas, darbs, cilvcku grupas;
Kas ir sabiedriba?
Kas ir kultura?
AUGUSTE COMTE
1798 – 1857
Ogists Komts tiek dcvcts par socioloiijas pamatliccju.
O.Komts pirmais mciinajis ar zinatniskas metodes palidzibu pctit
sabiedribu.
O.Komts uzskatija, ka ar zinatnes palidzibu var izskaidrot slcptus
likumus, kuri vada visas sabiedribas.
?o pieeju O.Komts nosauca par Socialo fiziku, bet vclak par SOCIOLOIIJU.
O.Komts dzimis 1798.g. Francija., O.Komtu iespaidoju?i Francijas
revolucijas izsauktie socialie un politiskie satricinajumi.
Savos darbos O.Komts asi kritizc Apgaismibas laika metafiziskos pasaules
uzskatus, kuri bija izplatiti pirmsrevolucijas laika Francija, un vio?
centas izstradat sabiedribas izpctes racionalu pieeju, kuras pamata butu
zinatniskas metodes, novcrojumi un eksperimenti.
O.Komts cercja, ka ?i pieeja, saukta ari par pozitivismu, nodro?inas
praktisku pamatu jaunai un noturigai sabiedribas iekartai.
O.Komta pozitivisma socioloiija sastav no divam pamata koncepcijam:
socialas statikas un socialas dinamikas.
Sociala statika atklaj mijiedarbibu starp dathadiem socialajiem
institutiem. Komtaprat, sabiedriba tapat ka dziva organisma, dathadas
sastavdaias ir harmoniska mijiedarbiba.
Sociala dinamika atklaj socialas izmaioas, to procesus un
likumsakaribas. Socialas dinamikas izpcte ir svariga lai veiktu reformas
vai saprastu dabigas parmaioas sabiedriba, kas rodas dathadu socialo
strukturu ?iel?anas vai saplu?anas rezultata.
O.Komts ir socioloiijas ideju pamatliccjs, no kuram viena ir zinatnisku
metothu pielietojums sabiedribas izpctc un zinatnes praktisks
pielietojums veicot socialas reformas.
Piecas dathadas pieejas socialo faktu izskaidro?ana
1. demografiska
demogr. Pcta iedzivotaju dzimstibu, mirstibu, migraciju, dathadu vecuma
grupu proporcijas u.c.
2. psiholoiiska
psih. Pievcr?as cilvckam ka personibai, un no ta izrieto?o izturc?anos
un attieksmi;
3. grupu, kolektiviska
cilvcku attiecibas grupa, grupas ietekme uz individu uzvedibu;
4. savstarpcjas attiecibas, lomu pieeja
cilvcku attiecibas mijiedarbibu nosaka tas, kadas ir viou lomas. Par
lomu tiek saukta izturc?anas, kura tiek sagaidita no cilvcka, kur? ieoem
zinamu poziciju;
5. kulturoloiiska
analizcjot izturc?anos, pamatojoties tados kulturas elementos, ka
sabiedriska kartiba tas rakstitajos un nerakstitajos likumos; sabiedriba
pieoemtas vcrtibas, kas tiek analizcti ka cilvckus un grupas ietekmcjo?i
faktori.
Socioloiija un citas sabiedriskas zinatnes
Socioloiija ka sabiedriska zinatne, kura pcta cilvcku uzvedibu un
sabiedrisko institutu funkcionc?anu, ir radnieciga ar citam zinatncm:
Ekonomika
Resursi, ratho?anas, sadales un patcrioa attiecibas
Ekonomika pcta, piem., pirktspcju;
Socioloiija – pirk?anas paradumus;
Politika
Politikas zinatnes centra ir vara,
Politoloiija – varas funkcionc?anas mehanismi;
Socioloiija – attieksme pret varu sabiedriba;
Psiholoiija
Individa ka personibas izturc?anas;
Socioloiija – individa ka grupas locekia izturc?anas;
Antropoloiija
Pcta cilvcku paradumus, ritualus un tradicijas, g.k. dathadas noslcgtas
kopienas un sabiedribas;
Makrosocioloiijas teorijas
Sabiedribas izpcti varam nodalit divos limeoos:
mikrosocioloiijas, kura vairak pcta cilvcku ikdienas dzives norises,
interakciju un mijiedarbibu. Mikrosocioloiijas pctijumi ir tadas jomas
ka individu izturc?anas un motivi u.c.
Mikrosocioloiija ietilpst socialo lomu teorija, etnometodoloiija,
simboliskais interakcionisms.
Makrosocioloiija koncentrcjas uz to izturc?anas modeiu izpcti, kas
palidz izprast sabiedribas butibu, tadas strukturas sabiedriba,
sabiedribas institutus, ka iimene, izglitiba, reliiija, politiska un
ekonomiska iekarta. Makrosocioloiijas pamata ir divas teorijas:
funkcionalisms un konfliktu teorija.
Funkcionalisms
Sabiedriba ka dzivs organisms
Sabiedribas skatijums no funkcionalisma viedokia radies XIX.gs.
Funkcionalisma pamatliccjs ir Herberts Spensers
Salidzinaja sabiedribu ar dziviem organismiem, lidzigiem cilvcka
iermenim, kura katram organam ir savas noteiktas funkcijas dzivibas
procesu uzturc?anai, un kuri sava starpa saistiti kopcja sistcma.
Funkcionalisms apskata sabiedribu ka organismu, kur? sastav no dathadam
daiam:
militara; ekonomiska, medicinas, reliiijas u.c., katra no tam izpilda
savas funkcijas.
Funkcionalisma virzienu attistijis franeu zinatnieks Emils Dirkheims.
Vioa teorijas pamata ir ideja, ka ja sabiedribu veido daudzas
sastavdaias, no kuram katrai ir nozime tas funkcionc?ana, tad
sabiedribas paradibas var izskaidrot, analizcjot to funkcijas
sabiedribas sistcma.
Dirkheima teorija izskaidro visas sabiedribas paradibas, t.sk. devianto
uzvedibu (novirzes no visparpieoemta, noziedziba)
Vclakie funkcionalisma parstavji:
Talkots Parsons
Roerts Mertons
Kingsli Deiviss
Musdienu funkcionalisma pamatpostulati:
1. Sabiedriba ir tas sastavdaiu sistcma;
2. Sabiedribas sistcmas saglaba stabilitati, jo tam ir savi iek?cjas
kontroles mehanismi;
3. Eksistc disfunkcijas, bet tas tiek parvarctas vai asimilctas;
4. Izmaioas parasti ir ar pakapenisku, nevis revolucionaru raksturu;
5. Sociala integracija tiek panakta ar vienotas vcrtibu sistcmas
vairakuma atbalstu;
Vcrtibu sistcma ir sabiedriskas sistcmas stabilitates pamats.
(Darendorfs)
Konfliktu teorija
Konfliktu teorijas pamata ir Karia Marksa darbi.
Karlis Markss uzskatija, ka sabiedribas pamata ir klasu konflikts.
Klasu konflikts rodas tapcc, ka cilvcki sadalas dathadas klascs
atbilsto?i viou ekonomiskajam stavoklim.
Konfliktu teorijas pamatpostulati:
1. Jebkuras sabiedribas galvena iezime ir vara, konflikts un apspie?ana;
2. Sabiedribas strukturas pamata ir vienas grupas vara par otru;
3. Katrai grupai ir savas kopigas intereses neatkarigi no ta, vai to
atzist pa?i grupas locekii; dathadu grupu intereses ir at?iirigas un
pretstata vienas otrai;
4. Kad cilvcki apzinas savas kopcjas intereses, vioi var izveidot
noformctas apvienibas, ka arodbiedribas un partijas;
5. ?iiru konflikts saasinas ja:
-gandriz visa vara ir dathu cilvcku rokas, bet parcjiem nav gandriz
nekadas;
-tiem, kuri ir bez varas, tiek liegta iespcja to iegut;
-cilvckiem ir iespcja brivi organizct politiskas grupas;
Literatura
Talkots Parsons
The Social system, 1951
Politics and social structure, 1969
Roberts Mertons
Social theory and social structure, 1957
Emils Darendorfs
Class and class conflict in industrial society, 1959
Macibu literatura;
Neils Smelzers
Sociology, 1988
Kultura
Kulturas butiba
Kultura un socializacija
Kultura un kontrole
Kulturas elementi
Starp kulturam ir neskaitamas at?iiribas
– kaut vai salidzinot ar Angliju (satiksme pa pretajo ielas pusi, cita
valoda, uzvediba, ekonomiskie raditaji u.c.)
Nav ari gruti orientcties ?ajas at?iiribas, tas saprast, jo
likumsakaribas ir ioti lidzigas.
Visam kulturam piemit kulturas universalijas, t.i. kopcji elementi
Dth.Merdoks izdala vairak ka 60 kulturas universalijas.
Sports
Iermeoa izdaiio?ana
Kopigs darbs
Izglitiba
Apbedi?anas rituali
Apdavina?ana
Viesmiliba
Asinsgrcks
Joki
Reliiijas rituali
Seksuali ierobethojumi
Darbariku izgatavo?ana
Kapcc pastav kulturas universalijas?
Antropoloiija ir ari uzskats, ka tie formcju?ies bioloiisku faktoru
ietekmc: divi dzimumi, jaundzimu?o bezpalidziba, nepiecie?amiba pcc
baribas, siltuma, dzimuma attiecibam, iemaou apgu?ana u.c.
Grupas identitate un kultura
Kulturas sastavdaias
Kulturas eetri elementi
1.Koncepts
2.Attiecibas
3.Vcrtibas
4.Likumi
1.Kulturas koncepts, priek?stats par kulturu
Valoda glaba daudzus kulturas priek?status, tas ir veids, ka noteikta
sistcma tiek saglabata cilvcku pieredze.
Dathadas kulturas pasaule ir organizcta at?iirigi, at?iiriga ir jcdzienu
ietilpiba un apzimcjumi.
2.Attiecibas
Kultura ar jcdzienu palidzibu izdala kadas paradibas no citu vidus un
parada saistibas starp ?iem jcdzieniem laika, telpa un pcc nozimes,
pretstata dathadus jcdzienus vienu otram, nostada cclooa-seku sakariba.
Katra kultura noformc savu sistcmu, kas atbilst tas priek?statam par
jcdzienu sakaribam realaja un pardabiskaja pasaulc, piemcram saskaoa ar
kristie?u uzskatu, dievs ir radijis pasauli un ir dathadi postulati par
to attiecibam.
3.Vcrtibas
Vcrtibas ir visparpieoemta parlieciba par cilvcku dzives mcriiem.
Vcrtibas ir pamata tikumibas principiem. At?iirigas kulturas var
izvirzit dathadas pamatvcrtibas, un katra sabiedriska iekarta nosaka,
kadas vcrtibas ir svarigas, kadas ne.
4.Likumi
Likumi regulc cilvcku izturc?anos atbilsto?i visparpieoemtas kulturas
noteiktajam vcrtibam.
Likumi ietver aizliegumus, tie parada sabiedribas vcrtibas un centienus
kontrolct to ievcro?anu.
Kultura satur priek?status, kuri izskaidro, kas eksistc, kas ir
iespcjams, ka attiekties pret to kas ir un kas ir iespcjams, un ko un ka
ar to darit. (W Word Goodenough Goodenough, antropologs)
Visi iepriek?minctie kulturas elementi ir savstarpcji saistiti
W.Goodenough
Culture, language and society, 1981
Нашли опечатку? Выделите и нажмите CTRL+Enter
